"Par lauku cilvēku neviens politiķis uz sliedēm neguļas!" milzīgs elektrības rēķins apstulbina pensionāru pāri Latgalē
Nesenie elektrības rēķini bija nepatīkams pārsteigums daudziem, taču par īpaši sāpīgu triecienu tas izvērties Latvijas nomalēs dzīvojošajiem, kuru gadiem izkoptie īpašumi un pašu sarūpētās iedzīves izmaksas nu trīskāršojušās.
Savu Latgalē dzīvojošo vecāku pieredzi "Facebook" aprakstījis interneta resursa Travelnews.lv vadītājs Aivars Mackevics.
Viņa vecāki kādu dienu piezvanījuši un paziņojuši, ka saņēmuši elektrības rēķinu par jūliju.
Par to, kas vēl šī gada maijā maksājis 34,57 eiro, nu jāmaksā 92,63 eiro.
Aivara tēvam un mātei ir pāri 80 gadiem, abu saimniecība kopta un labiekārtota kopš 1965. gada.
Reālā situācija, kurā ģimene nonākusi, krīt pa virsu jau tā ievērojami grūtākai dzīvei Latvijas laukos, kur virkne pilsētniekiem pašsaprotamo lietu - bankas, policija, medicīna - var būt pat ļoti attālas.
Pārpublicējam šo stāstu nerediģētā formā.
Uz vēlēšanām vairāk neies
Pirmajā brīdī ir apjukuma sajūta un vienīgais, ko spēju pateikt, ka rēķina apmaksu pārņemsim uz sevīm.
Vienlaikus saprotu arī tēvu, kurš kopš 1965. gada savā saimniecībā ir veicis lielas investīcijas dažādu trīs fāžu elektroagregātu iegādei, lai būtu saimnieciski neatkarīgs.
Lai pats var nodrošināt siltā ūdens padevi, kanalizāciju, apkuri, kokmateriālu sagatavi utt.
Tas tika darīts ar nolūku, ka lauku apstākļos ir jābūt pēc iespējas neatkarīgākam. Civilizācijas labumi ar katru gadu virzās prom no lauku apdzīvotām vietām.
Strauji sarūk kvalitatīvo pakalpojumu klāsts Latvijas lauku teritorijās un jo īpaši pierobežā ar Baltkrieviju un Krieviju, jo viss valsts un privāto pakalpojumu klāsts atvirzās no faktiskās dzīvesvietas par 20-50 km (ārsti, skolas, policija, ugunsdzēsēji, bankas, slimnīcas, valsts iestādes, dažādi pakalpojumu servisi utt.), bet tagad valsts tautsaimniecības stratēģi ir pieķērušies arī elektrībai.
Latvijas austrumu pierobežas iedzīvotajiem jau tā ir jāsaskaras ar daudzām neērtībām, nedrošības sajūtu neizbūvētās robežas infrastruktūras dēļ, autobāņa neesamību ātrai un drošai satiksmei ar galvaspilsētu un ļoti daudzu pierastu un ikdienišķu pakalpojumu ierobežotu pieejamību, kas ir Rīgas vai citu lielpilsētu tuvumā.
Laukos cilvēkam gandrīz par visu ir jāparūpējas pašam gan lielās vētrās, gan neražās, gan aizputinātos ziemas ceļos.
AS "Sadales tīkla" paaugstinātais tarifs tieši lauku iedzīvotājiem Latvijas austrumu pierobežā ir ļoti negodīgs un tas tikai veicinās depopulāciju.
Mani vecāki savos 85 gados dzīvo laukos paši savu dzīvi, īsti nesūdzas un neprasa pabalstus, operas, lielveikalus, teātrus, lidostu, mākslas izstādes, ārstu izvēli, latgalisku apkalpošanu vai sabiedrisko transportu, bet kāpēc tieši elektrība ir tas bubulis, kas viņiem jāatņem jeb jāpazemina dzīves kvalitāte?
Šobrīd izskatās tā, ka būs jāatsakās no visām trīs fāžu elektroierīcēm un pilnībā jāpārkārto visa lauku saimniecība uz vienu fāzi.
Vecāki teic, ka vairāk vēlēt neies, jo jēgas nav. Rīga dara tā, kā grib un par lauku cilvēku neviens politiķis uz sliedēm neguļas!
Domāju, ka šāda problēma ir daudzās Latvijas lauku sētās. Valstij un arī AS "Sadales tīkls" bija jāparūpējas, pirms lielo rēķinu izsūtīšanas, par pensionāru un citu sociālo grupu cilvēkiem kvalitatīvu konsultāciju elektro jautājumos.
