Rīgā atrasts sena bastiona fragments

Apmēram 50 – 70 cm dziļumā atklāto bastiona daļu apsekoja Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arheoloģijas un vēstures daļas speciālists kopā ar Rīgas reģionālās nodaļas inspektoriem.

Zemesgabals atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs" un UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas "Rīgas vēsturiskais centrs" teritorijā.

Apsekojot būvlaukumu konstatēts, ka tikusi atsegta daļa, kas iezīmē bastiona robežu un secināts, ka objekts mūrēts no pelēkā dolomīta, rozā gliemeždolomīta, laukakmeņiem un sarkanmāla ķieģeļiem.

Pašlaik veikto darbu ietvaros demontēta atsegtā bastiona fragmenta augšējā daļa. Darbu veicējs SIA "Binders", pēc kultūrvēsturiski nozīmīgo liecību atsegšanas, izrādīja atsaucību un apņēmās bastiona fragmentu saglabāt, demontāžas darbus veicot mazākā apjomā nekā tas sākotnēji paredzēts būvprojektā.

Atklājums pēc uzmērīšanas tiks fiksēts topogrāfiskajā plānā, bet plānotie tramvaja infrastruktūras pielāgošanas darbi turpināsies. Pārbūves ietvaros ceļa klātnei izvēlētie materiāli (smiltis un šķembas) būtiski neietekmēs atklāto seno mūra konstrukciju un atsegtās pagātnes liecības drošā veidā tiks saglabātas nākotnei.

Atrastais fortifikācijas būves fragments ir daļa no vērienīgās Rīgas nocietinājumu (vaļņi, bastioni, grāvji, ravelīni u.c.)  sistēmas, kuru sāka veidot 17. gs. 1. pusē un turpināja attīstīt arī 18. gadsimtā.

Atbilstoši senajiem pilsētas plāniem, Rīgu ietvēra vairāki bastioni – Horna, Triangula, Mārstaļu, Smillšu, Šēra u.c. 19. gs. otrajā pusē, kad tika lemts par nepieciešamību Rīgas pilsētu attīstīt laikmetīgi, pilsētas nocietinājumus nojauca.

Bastionu fragmenti Rīgā atklāti arī agrāk, piemēram, 2016. gadā, veicot remonta darbus 11. novembra krastmalā tika atklāts un pētīts Mārstaļu bastiona fragments,  savukārt 2000. gadā tika izpētīts Triangula bastions.