Prusaki Ugālē noēduši taromātu

Tā stāsta SIA “Ebro” pārstāve Sandra Akmeņlauka, paužot sašutumu: “Man joprojām nav saprotams, kāpēc atkritumi (smakojošās pudeles), kuros savairojas dažādi kaitēkļi, ir jāpieņem pārtikas veikalā, kur turpat līdzās ir izliktas preces. Pārtikas un veterinārais dienests regulāri mums sastāda soda protokolus, kas mums jāapmaksā, lai nenāktos slēgt veikalu.”

Netīras pudeles blakus pārtikai

Arī PVD atzīst, ka nereti konstatē higiēnas prasību ievērošanas problēmas saistībā ar taromātiem. Dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Vineta Grīnberga norāda, ka visbiežāk atklāti kukaiņi, tāpat arī smakas, kas rodas tādēļ, ka nodotais iepakojums nav laikus izvests.

Dažviet veikalos telpas ir tik mazas, ka nodoto taru, ievietotu maisos, uzglabā blakus pārtikas produktiem, tostarp nefasētiem, kas arī rada pārtikas piesārņojuma riskus. Grīnberga gan apgalvo, ka līdz šim sodi tirgotājiem neesot piemēroti.

Latvijas Tirgotāju asociācijas ieskatā mazie tirgotāji nespēj tikt galā ar nodoto taru, tā smako, parādās kaitēkļi, un taromātu apkope jāveic biežāk, nekā sākotnēji noteikts, problēmas sagādā papildu slodze darbiniekiem, kam tara jāpieņem un jāšķiro.

Asociācijas valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs pat paziņojis, ka svētku laikā un vasaras svelmē, kad ir liels pieprasījums pēc dzērieniem, sistēmas nepilnības pārvēršas par katastrofu.

Vaino veikalnieku paverdzināšanā

Danusēvičs apgalvo, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā izprot nepieciešamību sakārtot sistēmu, tomēr “Depozīta iepakojuma operators” (DIO) “nevēlas mainīt esošo kārtību, bet turpina iedzīvoties uz mazo tirgotāju ekspluatācijas”.

“Pagājušajā gadā uz veikalnieku paverdzināšanas rēķina operators guva vairāk nekā četru miljonu eiro peļņu. Tā darbība rada aizdomas par operatora īpašnieku – lielo ražotāju – vēlmi mazināt mazo tirgotāju īpatsvaru Latvijas tirdzniecībā, bet divu tirgotāju – operatora līdzīpašnieku – vēlmi ierobežot konkurentus un iegūt papildu ieņēmumus uz tiešo konkurentu rēķina,” klāsta Danusēvičs.

Arī Latvijas neatkarīgo tirgotāju kooperācijas direktors Juris Lamberts ceļ trauksmi: “Šajā gan burtiski, gan pārnestā nozīmē karstajā svētku laikā mazajiem tirgotājiem nākas atteikt izdevīgus, apjomīgus dzērienu piegādātāju piedāvājumus, jo veikalos trūkst platības, kur izvietot preci. Pareizāk būtu teikt, ka platība ir, tikai tā dienām ilgi ir aizņemta ar depozīta taras maisiem, kas gaida uz izvešanu. Tas viss ne tikai aizņem papildu platību, bet arī smako un ir piemērota vide tarakāniem un citiem kaitēkļiem.”

Pārdevējas mazajos veikalos līdztekus savam tiešajam uzdevumam apkalpot pircēju skrienot šo taru šķirot un liekot maisos, tīrot taromātus, pat biežāk nekā paredzēts, lai tikai nebūtu smakas.

Citās valstīs jāpieņem visiem

Ar priekšlikumiem par izmaiņām DIO sistēmā Tirgotāju asociācija maija beigās pie viena galda sasauca Valsts vides dienesta (VVD) vadību, valdības pārstāvjus, mazo tirgotāju biedrību un veikalu pārstāvjus.

VVD pārstāvji informē, ka tirgotāji pauda izpratni par depozīta sistēmas galveno mērķi, kas ir samazināt dabā nonākošos atkritumus, tomēr kā izaicinājums aizvien iezīmējas tas, ka mazajos veikalos trūkst vietas taromātiem un pieņemtā iepakojuma uzglabāšanai.

Vienlaikus, ja obligāta depozīta iepakojumu pieņemšana būtu jānodrošina tikai veikaliem, kuru kvadratūra ir lielāka par 200 kvadrātmetru, iespēja nodot iepakojumus samazinātos par 692 vietām – par pusi. No pieejamības viedokļa 23% iedzīvotāju tuvākais depozīta punkts būtu tālāk par diviem kilometriem no dzīvesvietas.

Pašreiz tukšo taru ir pienākums pieņemt valstspilsētās, ja tirdzniecības zāles platība ir vismaz 300 kvadrātmetru, citur – ja vismaz 60 kvadrātmetru. Salīdzinājumam – Somijā, Norvēģijā un citās valstīs depozīta iepakojumi jāpieņem pilnīgi visiem veikaliem neatkarīgi no to platības.

Mazajiem veikaliem liela nozīme novados

Tieši nelielajiem veikaliem ir liela loma reģionālā pārklājuma un depozīta sistēmas pieejamības nodrošināšanā, norāda VVD. Samazinoties pieņemšanas vietu skaitam, samazinātos arī izlietotā iepakojuma savākšanas iespējas, būtu vērojama palikušo pieņemšanas vietu pārslodze, kas nozīmē, ka būtu nepieciešamas jaunas investīcijas jaudu palielināšanai, kas novestu pie sistēmas sadārdzināšanās.

Kā alternatīva no DIO puses izskanēja piedāvājums noteikt brīvprātīgu dalību depozīta sistēmā veikaliem ar platību zem 150 kvadrātmetru, kas atrodas 28 novadu centros, kur pašlaik ir ļoti laba pieejamība. Šāds regulējums varētu attiekties uz 66 vietām, kas veido 0,6% no pieņemtā iepakojumu apjoma.

DIO valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis uzsver, ka aizvadītie Jāņi depozīta sistēmai bijuši ļoti darbīgi un sasniegts rekords – gandrīz divi miljoni nodotu iepakojumu dienā, par 34% vairāk nekā pēcsvētku dienā pērn.

Lai sagatavotos ne tikai svētkiem, bet arī vasaras sezonai, DIO jau laikus veica priekšdarbus, tostarp ar tirgotājiem vienojās par biežāku tukšās taras izvešanu no veikaliem. Neskatoties uz apjomu pieaugumu, novērojams, ka kopumā taromātu iztukšošana un apkope pēcsvētku dienās bija labā līmenī, uzsver DIO.

Naudu saņem arī tirgotāji

Danusēvičs, ierasti kritizējot valstī pieņemto kārtību, noklusē, ka par katru pieņemto un sašķiroto iepakojumu tirgotāji saņem apsaimniekošanas maksu, piemēram, par atkārtoti uzpildāmās stikla pudeles pieņemšanu un sašķirošanu no 2,7 līdz 4,7 centiem.

Apsaimniekošanas maksa veido vienu no lielākajām operatora izmaksu pozīcijām un, salīdzinot ar 2022. gadu, šogad pieaugusi līdz pat 34 procentiem. Kopumā DIO tirgotājiem šogad plāno samaksāt vairāk nekā 9,7 miljonus eiro.

Ar tirgotājiem, kuriem ir ierobežotas iepakojumu uzglabāšanas iespējas, DIO vienojies par biežāku to izvešanu. “Ja nesezonas mēnešos, piemēram, mazajam veikalam tiek nodrošināta vidēji viena izvešana nedēļā, vasaras sezonā tiek ieplānotas pat divas līdz trīs izvešanas nedēļā,” skaidro Stūrītis.

Aicina būt atbildīgiem

DIO vadītājs aicina arī iedzīvotājus būt atbildīgiem un nodot tīrus iepakojumus, no stikla pudelēm noņemt metāla korķus, lai atvieglotu iepakojumu pieņemšanas procesu tirgotājiem.

“Jāuzsver, ka sanitārās normas veikalu darbiniekiem jāievēro jebkurā gadījumā, neskatoties uz to, vai veikalā ir vai nav ierīkots depozīta punkts,” atzīmē Stūrītis.

Taromāta kopšana ir paredzēta atbilstoši ražotāja instrukcijām, DIO iesaka to veikt ar noteiktu regularitāti, lai izvairītos no nevēlamas smakas un citām higiēnas problēmām. Taromātu ražotāji visās tirdzniecības vietās ir veikuši veikala darbinieku apmācības par taromāta apkalpošanu, DIO un PVD pērn izstrādājis ieteikumus labai higiēnas praksei depozīta pieņemšanas vietās un iepakojumu uzglabāšanai.