Šķirojam atkritumus, pērkam uzpildes mazgāšanas līdzekļiem un samazinām gaļas patēriņu: Latvijas iedzīvotāju ilgtspējas paradumi 2022.gadā
Atbildot uz jautājumu par svarīgākajiem ilgtspējīgas dzīves paradumiem, Latvijas iedzīvotāji joprojām kā pirmo nosauc cenšanos samazināt pārtikas izšķērdēšanu (61% respondentu), taču būtiski nozīme pieaugusi atkritumu šķirošanai (53%, +4 pp) un uzpildes mazgāšanas līdzekļu iegādei (26%, +4pp), kā arī samazināts gaļas patēriņš klimata izaicinājumu dēļ (14%, +3pp), tā secināts ikgadējā Latvijas iedzīvotāju pētījumā “Orkla Ilgtspējīgas dzīves barometrā 2022”.
“Orkla” grupa jau ceturto gadu pēc kārtas veic visaptverošu pētījumu par Baltijas un Ziemeļvalstu iedzīvotāju attieksmi un paradumiem attiecībā pret ilgtspējīgiem lēmumiem.
Vaicāti, kādas personīgās darbības Latvijas iedzīvotāji ir gatavi darīt, lai samazinātu klimata emisijas savā ikdienas dzīvē, nemainīgi izplatītākās darbības ir atkritumu šķirošana (65% iedzīvotāju), enerģijas taupīšana mājās (51%) un klimatam draudzīgu produktu iegāde (41%). 2022.gadā būtiski izplatītāka ir kļuvusi enerģijas taupīšana mājās (51%, +5pp) un biežāka sabiedriskā transporta izmantošana (22%, +5pp).
“Kopumā Latvijas sabiedrības izpratne par klimata izaicinājumiem ir saglabājusies nemainīga salīdzinājumā ar 2021.gadu –joprojām 65% iedzīvotāju uztraucas par klimata pārmaiņām. Vienlaikus ikdienas paradumu līmenī Latvijas iedzīvotāji devuši priekšroku rīcībām, kas saistītas ar taupīšanu – pārtikas izšķērdēšanas samazinājumu, uzpildes mazgāšanas līdzekļu lietošanu, enerģijas taupīšanu un degvielas taupīšanu, priekšroku dodot sabiedriskajam transportam. Tas, protams, saistīts ar pagājušā gada cenu kāpumu energo resursiem un pārtikai, šīm pozīcijām aizņemot lielāku proporciju mājsaimniecību izdevumos, nekā iepriekš,” “Orkla Ilgtspējīgas dzīves barometra” rezultātus komentē “Orkla Latvija” komunikācijas vadītāja Lineta Mikša.
Pieaug interese par iepakojumu pārstrādi
Uz jautājumu, kāda informācija uz produkta iepakojuma ir svarīgākā, puse Latvijas iedzīvotāju jeb 50% norādīja uz to, kur produkts tiek ražots un 40% - kāds ir produkta sastāvs. Šis aspekts atšķir Latvijas iedzīvotājus no Baltijas kaimiņiem un Ziemeļvalstu iedzīvotājiem, jo, piemēram, Lietuvas iedzīvotājiem visvairāk rūp informācija par produkta sastāvu (61%), kamēr Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas iedzīvotājiem – vai iepakojums ir pārstrādājams. Interese par iepakojuma pārstrādi būtiski augusi arī Latvijā – pērn vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju (+3 pp) atbildējuši, ka viņiem ir svarīga informācija uz iepakojuma par tā pārstrādi un 24% iedzīvotāju (+3pp) svarīga ir informācija vai izejvielas tiek ražotas labos ētiskos apstākļos.
Vegānie/ veģetārie produkti turpina nostiprināt savas pozīcijas
Attiecībā uz vegāniem produktiem, 23% Latvijas iedzīvotāju (+1pp) atzīst, ka pārtikas veikalā vegānu un veģetāro ēdienu klāsts ir pietiekams. 26% iedzīvotāju atzīst, ka ir viegli atrast vegāno/ veģetāro ēdienu veikalā un 13%, ka gūst iedvesmu iegādāties vegānu un veģetāru pārtiku, iepērkoties savā pārtikas preču veikalā.
Pieprasītākie vegānie/ veģetārie produkti 2022.gadā ir augu pieni (46%), vegānie/ veģetārie burgeri (38%) un vegānās/ veģetārās picas (33%). Vislsielāko izaugsmi popularitātē par 3pp piedzīvojuši augu pieni (46%, +3pp) un vegānie saldējumi (30%, +3pp).
