Latviešu teātra mākslas dzimšanas dienā pasniegtas Teātra dienas izcilības balvas

Ceremoniju atklāja Latvijas Teātra darbinieku savienības valdes priekšsēdētājs Ojārs Rubenis, bet vadīja Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš.

Jēkaba Dubura balvu par nozīmīgu ieguldījumu teātra pedagoģijā piešķirta šogad mūžībā aizgājušajam LKA asociētajam profesoram, ilggadējam pedagogam un teātra režisoram Mihailam Gruzdovam. Balvu ceremonijā pasniedza viņa dzīvesbiedrei režisorei, aktrisei un pedagoģei Indrai Rogai un meitai Martai Marijai Gruzdovai.

Gruzdovs bija režisors, pedagogs, spožu diplomdarbu vadītājs, aktieru un režisoru kursu Meistars. Dramatiskā teātra režijas un aktiermeistarības profesors Gruzdovs LKA strādāja kopš 2001.gada. Pirms tam vairāk nekā desmit gadus strādāja Sanktpēterburgas Teātra Mākslas akadēmijā profesora Venjamina Fiļštinska meistarklasē.

Latvijā docējis teātra režiju maģistra studiju programmā, starp kuras absolventiem arī aktrise, režisore un pedagoģe Roga, un aktiermeistarību dramatiskā teātra aktieru un režisoru bakalaura studiju programmā. Gruzdova studenti patlaban strādā visos Latvijas profesionālajos teātros, tāpat viņa režijas un pedagoģijas skolā ikdienā pilnveidojas kolēģi LKA.

Gruzdovs vairākkārt ar studentu izrādēm piedalījies starptautiskos festivālos Pēterburgā un Polijā, 2013.gadā Varšavā Starptautiskajā Teātra Augstskolu festivālā, kurā piedalās pasaules labākās teātra skolas, saņemta žūrijas balva par labāko aktieru ansambli izrādē "Puikas" pēc Fjodora Dostojevska romāna "Brāļi Karamazovi" motīviem.

Gruzdova veidotā aktierkursa diplomdarba izrāde "Blanša. Baltais mežs" 2021.gada pavasarī tiešsaistē piedalījās studentu izrāžu festivālā "Your Chance 201" Maskavā. Ar Valmieras kursu 2019.gadā divas reizes viesojies Sanktpēterburgā - pirmo reizi izpētes braucienā, gatavojoties Dostojevska romāna "Noziegums un sods" iestudēšanai, otro reizi - ar Valmieras drāmas teātrī tapušās studentu kursa darba izrādes "731. solis" viesizrādi.

Helēnas Tangijevas-Birznieces balvu saņēma Latvijas Nacionālās operas baleta māksliniece un baleta skolas pedagoģe Ludmila Vikanova par mūža ieguldījumu baleta mākslā un pedagoģiskajā darbā. Vikanova absolvējusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu, kā arī savas zināšanas dejas mākslā papildinājusi Sanktpēterburgā Nikolaja Rimska-Korsakova Valsts konservatorijas horeogrāfijas nodaļā, iegūstot horeogrāfijas mākslas maģistra grādu.

Uzkrātā pieredze, esot solistei Latvijas Nacionālajā baletā, kā arī studijās, Vikanovai ir palīdzējusi kļūt par izcilu pedagoģi. Viņas audzēkņi jau daudzus gadus veido Latvijas Nacionālās operas un baleta baleta trupas pamatu.

Būtiski ir Vikanovas veidotie iestudējumi Rīgas Baleta skolas audzēkņu izlaiduma koncertiem operā, skrupulozi saglabājot klasiskā baleta pērles - "Zirdziņš kuprainītis", "Džakonda", "Leļļu feja". Par baleta skolas vizītkarti jau kļuvis Emīla Dārziņa "Melanholiskais valsis" un citi iestudējumi. Vikanovas kā pedagoģes darbs novērtēts ar Kultūras ministrijas atzinības rakstu. Viņas audzēkņi ir kļuvuši par Starptautisko baleta konkursu laureātiem.

Savukārt Lilitas Bērziņas balvu saņēma Dailes teātra aktrise Ieva Segliņa par profesionāli daudzveidīgu, nobriedušu un spilgtu sniegumu pēdējo sezonu laikā.

Segliņa 2011.gadā beigusi Maskavas akadēmiskā Dailes teātra skolu-studiju kursa vadītāja režisora Romana Kozaka uzraudzībā. Segliņa ir Dailes teātra aktrise kopš 2011.gada, bet izrādēs piedalās kopš 2003.gada. Aktrise saņēmusi vairākas skatuves balvas un nominācijas.

Aktrisei arī šajā sezonā ir vairākas spilgtas lomas - Muškates kundze "Liliomā", Brands "Brandā", Māte Terēze un Glorija iestudējumā "Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu".

Harija Liepiņa balvu saņēma Dailes teātra aktieris Juris Bartkevičs par izcilu aktiermeistarību iepriekšējo sezonu laikā un ieguldījumu skatuves mākslā kopumā.

Bartkevičs mācījies Liepājas Pedagoģiskā institūta Latviešu valodas un literatūras fakultātē, kuru beidzis 1972.gadā. Mācību laikā iestājies Liepājas teātra I studijā, kuru beidzis 1971.gadā. Kopš 1970.gada Bartkevičs ir Liepājas teātra aktieris. Bijis Liepājas teātra IV studijas aktiermeistarības pedagogs un V studijas skatuves runas un aktiermeistarības pedagogs. No 1996.gada bijis Liepājas teātra mākslinieciskais vadītājs, no 1997.gada - direktors. Dailes teātra aktieris kopš 2004.gada.

Aktieris saņēmis virkni apbalvojumu un nomināciju, tostarp 2022.gadā Žaņa Katlapa balvu par izcilu sniegumu Latvijas teātros, kā arī īpaši par Antona Benjamiņa lomu seriālā "Emīlija. Latvijas preses karaliene".

Aktieris lomas atveido vairākos šīs sezonas iestudējumos - Ģenerāli Balodi iestudējumā "Kur pazuda valsts", Zigmundu Freidu iestudējumā "Pusnakts šovs at Jūdu Iskariotu", Doktoru Servi iestudējumā "Farinelli un karalis".

LTDS valde lēma šogad nepiešķirt Eduarda Smiļģa balvu, ko pasniedz par nozīmīgu, spilgtu novatorisku režiju iepriekšējo sezonu laikā vai par ieguldījumu latviešu teātra popularizēšanā Latvijā un pasaulē.

Balvu kandidātus iesaka Latvijas profesionālie teātri, Latvijas Nacionālā opera un balets, teātra kritiķi, Latvijas Profesionālā baleta asociācija, LKA, Eduarda Smiļģa Teātra muzejs un LTDS.

Pasākumu rīkoja LTDS sadarbībā ar LKA E.Smiļģa Teātra muzeju un Latvijas Profesionālo aktieru apvienību.