Latvijas iedzīvotāji aizvien vairāk koncentrējas Rīgā un Pierīgā

Rīgā dzīvo nepilni 610 000 iedzīvotāju, kas ir 32,4% no visiem valsts iedzīvotājiem un 46,4% no pilsētu iedzīvotājiem.

Apkopotie dati liecina, ka Pierīgā 2022.gadā iedzīvotāju skaits palielinājās par 1,8% jeb gandrīz 7000, Rīgā - par 0,6% jeb 3700, bet Zemgalē - par 0,01% jeb 30 cilvēkiem. 

Tajā pašā laikā iedzīvotāju skaits saruka Kurzemē - par 0,4% jeb 917, Vidzemē - par 0,2% jeb 335, savukārt lielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Latgalē - par 0,9% jeb 2200.

Pērn iedzīvotāju skaits palielinājās piecās valstspilsētās: Jūrmalā - par 1,2% jeb 597 cilvēkiem, Rīgā - par 0,6% jeb 3700, Jelgavā - par 0,3% jeb 142 cilvēkiem, Jēkabpilī - par 0,1% jeb 18 cilvēkiem un Ogrē - par 0,1% jeb 12 cilvēkiem. 

Vienlaikus iedzīvotāju skaits nedaudz saruka pārējās piecās valstspilsētās, tostarp Valmierā - par 0,8% jeb 172 cilvēkiem, Liepājā - par 0,4% jeb 272 cilvēkiem, Rēzeknē - par 0,4% jeb 103 cilvēkiem, Daugavpilī - par 0,3% jeb 270 cilvēkiem un Ventspilī - par 0,02% jeb septiņiem cilvēkiem. 

Visās valstspilsētās mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu. Vairāk iebraucēju nekā aizbraucēju bija visās valstspilsētās, izņemot Valmieru.

2022.gadā iedzīvotāju skaits pieauga 17 novados no 36 - visos Pierīgas novados (izņemot Limbažu novadu), kā arī Cēsu, Jelgavas, Ludzas, Varakļānu, Dienvidkurzemes, Valkas un Smiltenes novados. Lielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes novadā - par 4,8% jeb 1635 cilvēkiem. Visos šajos novados bija pozitīvs migrācijas saldo, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija tikai Mārupes, Ropažu, Ķekavas un Ādažu novados.

Pēc iedzīvotāju skaita lielākais novads ir Ogres, kurā ir gandrīz 58 000 iedzīvotāju, seko Valmieras novads ar 50 700 iedzīvotāju, savukārt mazākie novadi ir Valkas novads ar 7600 iedzīvotāju un Varakļānu novads ar 3000 iedzīvotāju.