Kremļa “spiegi” taisīja nomelnojošu filmu par Egilu Levitu, bet Levits visu sabojāja
Par diezgan neveiklu izvērtusies kāda acīmredzami uz Latvijas prezidenta vēlēšanu laiku plānota ietekmes kampaņa, kuru savam “iekšējam tirgum” pret prezidentu Egilu Levitu organizējuši Kremļa propagandisti un bijušie, notvertie, atmaskotie Krievijas spiegi.
Nevarētu teikt, ka pēdējā gada laikā Krievijas propagandistiem labi padodas turēt roku uz pulsa un adekvāti reaģēt uz starptautiskajām norisēm.
Ielūkojoties Kremļa propagandas TV “Pirmā kanāla” programmā, jāsecina, ka visticamāk, vējā ir izmests laiks un resursi, pievēršoties Latvijas valsts prezidenta vēlēšanu tēmai.
Propagandistu komanda, kuras rindās ir vismaz divi bijušie Krievijas spiegi, cītīgi gatavoja dokumentālo filmu par Egilu Levitu taču Levits pēkšņi izdomāja, ka tomēr nekandidēs.
Tomēr materiāls par Levitu jau bija safilmēts un – ārā jau nemetīsi...
Эгилс Левитс. Химик из Гамбурга. Куклы наследника Тутти. Выпуск от 23.05.2023 https://t.co/beL4etyfHZ
— Аналитика и политика (@polit_show) May 24, 2023
Levits esot nacists-ķīmiķis no Hamburgas
Rezultātā Krievijas TV kanālā translēta filma par Egilu Levitu – “nacistu, ķīmiķi no Hamburgas”, kurš esot “viens no galvenajiem Latvijas rusofobiem un padomju pieminekļu iznīcinātājiem”.
Interesanti, ka “Pirmā kanāla” raidījumu “Tutti mantinieka lelles” [nosaukts par godu Jurija Oļešanas pasakai], ir veidojusi propagandisti Marija Butina un Dmitrijs Jermolajevs.
Abi šie cilvēki reiz bija Krievijas spiegi, kuru darba gaitas Rietumos nesekmīgi aprāvās, pretdarbojoties Rietumvalstu dienestiem.
Marinas Butinas stāsts publiski izskanēja 2018. gada jūlija vidū. Tolaik ASV Tieslietu ministrija paziņoja, ka ir aizturējusi Krievijas pilsoni, ieroču un praktiskās šaušanas entuziasti, aktīvisti Marijju Butinu.
Aizturēšana veikta uz aizdomu pamata par iespējamu darbošanos Krievijas specdienestu labā, ASV 2016. gada prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā.
Tā paša gada decembrī Butina tiesā parakstīja vienošanos par atzīšanos, apliecinot, ka viņas darbības bijušas daļa no sazvērestības, lai nodibinātu neoficiālus kontaktus ar amerikāņiem, kas varētu ietekmēt ASV politiku.
Savukārt Dmitrijs Jermolajevs no 2002. līdz 2005. gadam darbojās Latvijā, diplomāta aizsegā.
Šis Krievijas pilsonis tajos gados savas valsts vēstniecībā ieņēma 3. sekretāra amatu un publiski pildīja visnotaļ ikdienišķus pienākumus.
Pēc komandējuma Latvijā, 2005. gadā, Jermolajevs sāka strādāt Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības Starptautisko attiecību departamentā, kur kala plānus dibināt Krievijas-Baltijas ekonomikas fondu.
Taču togad pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) iniciatīvas Dmitrijs Jermolajevs tika iekļauts to personu sarakstā, kurām ir liegta ieceļošana Latvijā.
Izrādījās, ka laikaposmā, kuru Jermolajevs pavadīja mūsu valstī kā vēstniecības amatpersona, SAB viņu identificēja kā Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta virsnieku.
Jermolajevs vēlējies intervēt Lato Lapsu
Par to, ka šī filma bija iecerēta tādēļ, ka Levits plānoja kandidēt prezidenta vēlēšanās, liecina publicista Lato Lapsas paziņojums “Twitter” vēl aprīļa beigās.
Tolaik Lapsa publicēja ekrānuzņēmumu ar e-pastu, kuru 27. aprīlī saņēmis no minētā Dmitrija Jermolajeva.
E-pastā Jermolajevs izstāsta Lapsam, ka “Pirmais kanāls” gatavo raidījumu par Levitu un labprāt parunātos ar publicistu par viņa grāmatu.
Uz to Lapsa krievu valodā atbild: “Nākamajā vai jebkurā citā dienā pēc kara – ar prieku, taču nekādi pirms tam. Paldies par sapratni.”
Kremļa TV kanāls attiecīgi ne vien “aizšāva garām” ar propagandas filmu par Latvijas prezidentu, kurš tobrīd cerēja kandidēt uz otro termiņu, bet nespēja pat sarunāt interviju ar publicistu, kurš lielu daļu sava darba ir veltījis Egila Levita nomelnošanai.
Bez iepriekš minētājiem Butinas un Jermolajeva filmā figurē arī persona ar pseidonīmu “Vadims Avva”, īstajā vārdā Vadims Aleksejevs.
Viņš ir bijušais “Rietumu Bankas” Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs, kurš publicista lomā Latviju ķengā jau gadiem, pieslejoties Krievijas redzējumam par Baltiju.
Vēl pirms dažiem gadiem itin bieži šī aktīvista redzeslokā nonāca kādreizējais politiķis Aldis Gobzems.
Viņa partiju “Likums un Kārtība” (pēcāk “Katram un Katrai”), kura izgāzās 14. Saeimas vēlēšanās, Aleksejevs visnotaļ dāsni reklamēja savā “YouTube” raidījumā “Selfi”.
Jau kādu laiku Aleksejevs dzīvo ārpus Latvijas un savās publiskajās izpausmēs ir īpaši agresīvi noskaņots pret Latvijas politiku.