"Lai būtu brīvi - no mums jābīstas!" Makrons paziņo, ka Francija ieiet jaunā kodolatturēšanas stratēģijas posmā
Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka Francija pirmo reizi vairāku desmitgažu laikā palielinās savu kodolgalviņu skaitu. “Lai būtu brīvi - no mums jābīstas!" spēcīgā runā uzsvēra Francijas prezidents.
Makrons ar jaunumiem Francijas kodolatturēšanas stratēģijā medijus iepazīstināja no valsts militārās bāzes, kur izvietotas Francijas ballistisko raķešu zemūdenes. Savā uzrunā Makrons pauda, ka Francija ieiet jaunā kodolatturēšanas stratēģijas posmā, kas pastiprinās NATO kodolmisiju. Viņš aicināja kodolatturēšanas mācībās piedalīties arī Eiropas sabiedrotos.
“Es vēlētos, lai eiropieši atgūtu kontroli pār savu likteni,” sacīja Makrons, paziņojot, ka Francija pirmo reizi vairāku desmitgažu laikā gatavojas palielināt savu kodolgalviņu skaitu.
Prezidents uzsvēra, ka Francijas kodolspēks kalpos mieram, taču vienlaikus brīdināja par valsts spēju nepieciešamības gadījumā izmantot savu ievērojamo kodolarsenālu tādā veidā, “no kura neviena valsts, neviena vara, lai cik spēcīga tā būtu, nespētu atgūties”.
Runā Makrons skaidroja, kā Francijas kodolieroči iekļaujas plašākā Eiropas drošības sistēmā, ņemot vērā jaunos izaicinājumus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un atkārtotajiem saasinājumiem ar ASV prezidentu Donaldu Trampu jautājumos par Ukrainu, Grenlandi un NATO. Eiropa tradicionāli paļaujas uz ASV kodolieroču aizsardzību, tomēr tagad aizvien vairāk ES līderu pauduši pārliecību, ka tai vajadzētu vairāk paļauties pašai uz sevi — un Francija šajā jautājumā ir galvenais spēlētājs. “Eiropai ir jāiemācās kļūt par ģeopolitisku lielvaru,” Makrons vēl nesen sacīja Minhenes drošības konferencē.
Francija ir ceturtā lielākā kodolvalsts pasaulē
Francija ir ceturtā lielākā kodolvalsts pasaulē pēc Krievijas, ASV un Ķīnas. Saskaņā ar Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta (SIPRI) un Amerikas zinātnieku federācijas (FAS) datiem, Francijai ir aptuveni 290 kodolgalviņas. Bet saskaņā ar "Bulletin of the Atomic Scientists" datiem, vairāk nekā 80% Francijas kaujasgalviņu tiek palaistas no zemūdenēm.
Tas padara Franciju par ceturto lielāko kodolvalsti pasaulē pēc Krievijas, kas ieņem pirmo vietu (ar vairāk nekā 4300 kaujas galviņām), kam seko Amerikas Savienotās Valstis (ar 3700) un Ķīnas (600). Otra Eiropas valsts, kurai ir kodolieroču atturēšanas līdzekļi ir Lielbritānija, un jūlijā Francija un Lielbritānija pieņēma kopīgu deklarāciju, kas ļauj abu valstu kodolieroču spēkiem būt “koordinētiem”, vienlaikus saglabājot neatkarību.
Francijai ir četras ar kodolieročiem bruņotas zemūdenes: "Le Triomphant", "Le Téméraire", "Le Vigilant" un "Le Terrible". Kopš 1972. gada vismaz viena ar kodolieročiem bruņota zemūdene visu laiku ir patrulējusi, nodrošinot Francijas pastāvīgu spēju veikt triecienu. Tāpat Francijas aviācijas bāzes kuģis “Charles de Gaulle” ir vienīgais virszemes karakuģis Eiropā, kas spēj nest kodolieročus. No tā klāja ar katapultas sistēmas palīdzību paceļas iznīcinātāji “Rafale”, kuri var būt aprīkoti ar šādiem ieročiem.
Francijas kodolatturēšanas doktrīna balstās aizsardzības stratēģijā, un saskaņā ar konstitūciju prezidents ir bruņoto spēku virspavēlnieks un vienīgais, kurš var pieņemt lēmumu par iespējamu kodolieroču izmantošanu.
