Uldis Pīlēns atbild uz neskaidro prezidenta Egila Levita paziņojumu: “Argumentācija ir nesaprotama”
Apvienotā saraksta izvirzītajam Valsts prezidenta amata kandidātam Uldim Pīlēnam nav saprotama pašreizējā prezidenta Egila Levita pēkšņais paziņojums atteikties kandidēt uz otro Valsts prezidenta amata termiņu. Uldis Pīlēns teic: “Pēdējā brīdī pateikt, ka es nebūšu uz laukuma ar dīvainiem argumentiem, kurus tā līdz galam arī nesapratu…! Man tas ir neskaidrs”.
Jauns.lv jau rakstīja, ka Egils Levits 10. maijā negaidot atsauca savu kandidēšanu Valsts prezidenta amatam un vērsās arī pie Ulda Pīlēna: “Aicinu arī otru koalīcijas partnera atbalstīto kandidātu rīkoties līdzīgi. Tas ļaus pašreizējai koalīcijai Latvijas valsts interesēs vienoties par kopēju Valsts prezidenta amata kandidātu”. Jauns.lv Uldim Pīlēnam jautāja, kāda būtu viņa atbilde Egila Levitam. Viņš teica:
“Pirmkārt, Apvienotais saraksts ar visām 15 balsīm Saeimā aicināja mani kandidēt. Levitu līdzīgi Nacionālā apvienība aicināja.
Esmu pieradis – ja mani aicina, tad es turu vārdu un eju līdz laimīgām vai mazāk laimīgām sacensības beigām, un esmu vienkārši uz laukuma.
Pēdējā brīdī pateikt, ka es nebūšu uz laukuma ar dīvainiem argumentiem, kurus tā līdz galam arī nesapratu, ko viņš runā par zemnieku ienākšanu koalīcijā vai kā tamlīdzīgi…! Man tas ir neskaidrs. Mēģināju skatīties, kā tas izskatās no starptautiskās perspektīvas viedokļa, ka tagad prezidents, kura pilnvaru termiņš nav beidzies, kurš ir piekritis Nacionālās apvienības aicinājumam piedalīties vēlēšanās, kaut kādu iemeslu dēļ pēkšņi, pirms tam sakot paldies uzaicinātājiem, saka – es nepiedalīšos. Argumentācija ir nesaprotama”.
- Egils Levits runā par prokremliskajiem spēkiem, oligarhiem…
- Man grūti saprast par ko viņš runā, jo Saeimu ievēl visi Latvijas pilsoņi. Katrs pilsonis ir ievēlējis kādu deputātu, politisko spēku. Tas ataino sabiedrības kopējo redzējumu kāds ir politiskais spektrs. Un manā izpratnē prezidentam ir jāstrādā ar pilnīgi visu sabiedrības spektru, virzot to uz uzdevumiem, kas tuvina valsti lielākai labklājībai, lielākai saticībai un tām vērtībām, kas ir ieliktas Latvijas Satversmē.
- 2021. gada decembrī žurnālam “Rīgas Laiks” par iespēju kļūt par Valsts prezidentu teicāt, ka tā “nebūtu laba ideja”: “Latvijas Republikas prezidenta amats ir ierēdņa amats. Es jau esmu strādājis ierēdnieciskos aparātos. Piecus gadus biju Liepājas galvenais arhitekts”. Kas pa šo pusotru gadu ir mainījies?
- Būtiski ir tas, ka tas bija 2021. gada decembris. Un no tā arī var saprast, kas pa šo laiku ir mainījies. Vēl nav sācies pilna mēroga Krievijas iebrukums Ukrainā, pandēmija ir kaut kur vidū, vēl nezinām, ka Latvija aizvien straujāk sāk atpalikt no savām kaimiņvalstīm. Tai brīdī pilnīgi normāli jutos savā eksportspējīgā uzņēmējdarbībā. Un ar savu iepriekšējo pieredzi ierēdniecībā es zinu, ka varu laiku izmantot radošāk – būt par arhitektu, jaunu uzņēmumu veidotāju.
Bet neilgi pēc tam - 2022. gada februāris mainīja ļoti daudzas dzīves, tai skaitā arī manu. Ja ārējie apstākļi ir mainījušies, tad tas nozīmē, ka nekas, arī tev pašam, nebūs pa vecam. Esmu tai vecumā, kad atbildības jautājums ir ļoti, ļoti būtiska lieta, kad tu saproti, ko tu vari darīt, ka laiki būs sarežģīti un, ka tava pieredze var noderēt arī tur, kur tu tā briesmīgi arī nerāvies – arī politikā.
Izveidojot Apvienoto sarakstu, kļūstot par tā ministru prezidenta kandidātu un pēc pietiekami labiem rezultātiem vēlēšanās, bet nepietiekamiem, lai trešais pēc lieluma ievēlētais politiskais spēks Saeimā uzstādītu savu valdības vadītāju, un, ja tas viss aicina mani kandidēt prezidenta vēlēšanās, es pēc ilgām pārdomām piekritu, jo, manuprāt, prezidenta institūcijai ir jāmainās galvenokārt no prioritāšu viedokļa.
Manuprāt tautsaimniecība jeb ekonomika noteikti ir jāuzlabo, pretējā gadījumā mēs nespēsim ne ceļus būvēt, ne dakteriem un māsiņām pietiekami algas maksāt, nodrošināt skolotājus visos reģionos. Tā ir ekonomiskā komponente. Otrais – reģionālā komponente. Tie ir prezidenta institūcijas darba uzdevumi, kas ir mūsu vājais punkts.
Prezidenta zvērests sola – strādāt un atdot savus spēkus Latvijas valsts un tās pilsoņu labklājības celšanai. Tātad faktiski šī ekonomiskā komponente ir ielikta kā galvenā zvēresta komponente.
- Kāds būs pirmais jūsu darbs prezidenta amatā ievēlēšanas gadījumā?
- Nav jau tāds viens pirmais darbs. Pirmais darbs pēc būtības ir darīt visu iespējamo, lai sasauktu labu profesionālu komandu, kura var turēt rūpi ne tikai par to reprezentācijas sektoru, bet, lai mēs drošības, tautsaimniecības attīstības un reģionu stiprināšanas tēmas ievēlēšanas gadījumā ieliktu nākamo četru gadu vērtību karogā. Būtu mērāmas lietas - kā lojalitātes pieaugums, kas ļoti svarīga lieta, kā ekonomikas apjoma pieaugums, kā reģioni sāk attīstīties un kā mazināt mūsu atpalicību caur lielāku investīciju piesaisti, darba vietu radīšanu.
Uzlikt programmu nākamajiem četriem gadiem, lai mēs patiešām pēc četriem gadiem varētu nomērīt, ka Latvijā iet labāk. Protams, ka viss nebūs atrisināts, bet, ka mēs kopā sapratīsim, ka mēs varam labāk…
- Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas par Valsts prezidenta etalonu vairums uzskata Vairu Vīķi-Freibergu.
- Piekrītu, arī es.
- Tūlīt būs Dziesmu svētki. Vai jūs esat tik gatavs un drosmīgs, kā viņa reiz izgāja Mežaparka Lielās estrādes priekšā, un visus iedvesmot ar saukli: “Mēs esam diženi!”?
- To nevaru apsolīt, jo tas ir dabas dots talants, kas piemīt mūsu izcilajai prezidentei. Bet iziet un dot savu redzējumu, lai mēs kopā padarītu labāku Latviju un kopā nosvinētu šos lieliskos, nāciju vienojošos Dziesmu svētkus, esmu gatavs.
