No šodienas spēkā jauna ES migrācijas sistēma: lūk, ko tā paredz
Pēc vairāk nekā desmit gadus ilgušām diskusijām, politiskiem strīdiem un neveiksmīgiem mēģinājumiem Eiropas Savienībā stājušies spēkā jauni migrācijas un patvēruma noteikumi.
Migrācijas pakta mērķis ir samazināt imigrantu neregulāro ierašanos ES, paātrināt procedūras tostarp imigrantu deportācijas, un ierobežot to cilvēku skaitu, kuri pazūd no uzraudzības loka un turpina pārvietoties starp ES dalībvalstīm.
Jaunais Migrācijas un patvēruma pakts ir ES atbilde uz 2015. gada migrācijas krīzi, kad Eiropā ieradās vairāk nekā miljons cilvēku, galvenokārt bēgot no kara Sīrijā. Toreiz dalībvalstu domstarpības atklāja nopietnas nepilnības kopējā migrācijas politikā un sadarbībā.
Kādas izmaiņas paredzētas?
Viena no būtiskākajām izmaiņām, ko paredz pakts, ir obligātas sākotnējās pārbaudes pie ES ārējām robežām. Tiks pārbaudīta ieceļotāju identitāte, veselības stāvoklis un iespējamie drošības riski. Tāpat tiks ieviestas paātrinātas procedūras personām, kuru izredzes saņemt patvērumu tiek uzskatītas par zemām, piemēram, ja viņi ieradušies no valstīm, kuras ES uzskata par drošām. Mērķis ir ātrāk pieņemt lēmumus un nepieciešamības gadījumā organizēt personas izraidīšanu.
Būtisku lomu jaunajā sistēmā ieņems modernizētā datubāze "Eurodac". Tajā tiks uzglabāta informācija par patvēruma meklētājiem, tostarp biometriskie dati un ceļošanas dokumentu informācija. ES amatpersonas uzskata, ka tas palīdzēs efektīvāk izsekot personu pārvietošanos starp dalībvalstīm un samazinās gadījumus, kad migranti pazūd no uzraudzības sistēmas.
Bet jaunais solidaritātes mehānisms paredz, ka dalībvalstīm būs jāsniedz atbalsts valstīm, kuras saskaras ar vislielāko migrācijas spiedienu. Tās varēs izvēlēties, kā to darīt – uzņemot daļu migrantu savā teritorijā, veicot finansiālas iemaksas vai sniedzot cita veida praktisku palīdzību. Pirmajā mehānisma darbības posmā ES plāno pārvietot aptuveni 21 000 migrantu no Itālijas, Grieķijas, Spānijas un Kipras vai nodrošināt šīm valstīm 420 miljonu eiro lielu atbalstu. Tomēr ne visas valstis šo pieeju atbalsta. Piemēram, Ungārija un Slovākija jau iepriekš paudušas nevēlēšanos ne uzņemt migrantus, ne piedalīties finansiālajā atbalstā.
Lai gan ES institūcijas reformu raksturo kā nozīmīgu soli kopīgas migrācijas politikas veidošanā, cilvēktiesību organizācijas pauž bažas par iespējamu negatīvu ietekmi uz patvēruma meklētāju tiesībām. Kritiķi norāda, ka jaunie noteikumi var ierobežot imigrantu piekļuvi pilnvērtīgām patvēruma procedūrām, savukārt vairākas dalībvalstis vēl nav pilnībā sagatavojušās reformas ieviešanai. Eiropas Komisija uzsver, ka jaunā sistēma ir sākuma posmā un tās pilnvērtīga darbība būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi dalībvalstis spēs īstenot pieņemtās reformas praksē.
