Kas jāzina, ja vēlies pārdot paša salasītās dabas veltes, lai nenonāktu pamatīgās nepatikšanās
Vasarā daļa cilvēku vēlas papildināt ienākumus, pārdodot dabas veltes – gan tirdziņos, gan internetā tirdzniecības vai dažādās iedzīvotāju grupās.
Lai viss būtu pēc likuma burta, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz ieteikumus žurnāla "Likums un Taisnība" lasītājiem:
Kur ir robeža starp personīgai lietošanai vāktu ogu un sēņu pārdošanu un saimniecisko darbību?
Nodokļu piemērošanā izšķirošais kritērijs ir kopējo ienākumu apmērs – 3000 eiro gadā.
Ja persona sezonāli pārdod savvaļas veltes – ogas, sēnes, meža ziedus – un tās kopējie gada ienākumi (ieskaitot arī ienākumus no lauksaimniecības vai lauku tūrisma) nepārsniedz 3000 eiro, saimnieciskā darbība VID nav jāreģistrē un iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā.
Vienlaikus ienākumi ir jāuzskaita rakstveidā – brīvi izvēlētā, saprotamā formā. Tas palīdz gan kontrolēt ienākumu apjomu, gan izvērtēt, cik ienesīga ir šī nodarbe.
Ja gada laikā ienākumi pārsniedz 3000 eiro, piecu darba dienu laikā jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējam. Nodokļi jāmaksā no pārsniegtās summas kā no saimnieciskās darbības ienākuma. Plašāka informācija pieejama VID tīmekļvietnes sadaļā "Saimnieciskās darbības veicēji".
Kādi nodokļi un kādā kārtībā jāmaksā, ja persona regulāri tirgo savvaļas veltes (tirgū, ceļmalā vai internetā)?
Kamēr ienākumi no savvaļas velšu vai paša dārzā audzētas produkcijas pārdošanas nepārsniedz 3000 eiro gadā, tie netiek aplikti ar nodokli un persona netiek uzskatīta par saimnieciskās darbības veicēju.
Ja šis slieksnis tiek sasniegts vai pārsniegts, jāreģistrē saimnieciskā darbība. Nodokļu veids un maksāšanas kārtība turpmāk būs atkarīga no izvēlētā nodokļu režīma. Praksē bieži gadās, ka šis slieksnis tiek sasniegts sezonas beigās, kad ogu un sēņu vākšana jau ir noslēgusies. Ja persona šo darbību neturpina, reģistrācija var nebūt aktuāla.
Vai ir atšķirība nodokļu piemērošanā, ja ogas un sēnes tiek pārdotas uzpircējiem, nevis gala patērētājiem?
Nē. Nodokļu piemērošanā izšķirošais ir kopējais gada ienākumu apmērs – 3000 eiro, neatkarīgi no tā, kam produkcija tiek pārdota.
Vai nozīme ir tam, ka ienākumi tiek gūti tikai sezonāli?
Nodokļu piemērošanā būtisks ir gada ienākumu slieksnis – 3000 eiro. Sezonalitātei ierobežojumu nav.
Vai VID veic pārbaudes tirgos un ceļmalās, kur tirgo ogas un sēnes? Kāda ir prakse?
Pēdējo trīs gadu laikā VID nav veicis īpašas pārbaudes tirgos vai ceļmalās, kas būtu vērstas tieši uz ogu, sēņu vai meža ziedu tirgotājiem.
VID nodokļu administrēšanas pasākumus plāno, balstoties uz risku analīzi – galvenā uzmanība tiek pievērsta nodokļu maksātājiem ar augstāku nenomaksas risku. Līdz ar to prioritāte nav gadījuma vai neliela apjoma tirdzniecība.
Kopumā VID mērķis ir veicināt izpratni par nodokļu saistībām un godprātīgu rīcību, nevis sodīt par formālām kļūdām.
Kādi ir VID ieteikumi cilvēkiem, kuri vēlas sezonāli nopelnīt ar ogu un sēņu tirdzniecību?
Būtiskākais ir sekot līdzi ienākumu apmēram un savlaicīgi reaģēt, ja tas tuvojas 3000 eiro slieksnim – nepieciešamības gadījumā reģistrēt saimniecisko darbību. Tāpat svarīgi veikt vienkāršu, bet regulāru ienākumu uzskaiti.
