Likteņdārzā atklās 37 tonnas smagu Dziesmu svētku cildinājuma akmeni
foto: Publicitātes foto
Sestdien, 13. maijā, Koknesē, Likteņdārzā, uzstādīs 37 tonnas smagu Dziesmu svētku cildinājuma akmeni, kas tapis pēc arhitekta Andra Kronberga idejas.
Sabiedrība

Likteņdārzā atklās 37 tonnas smagu Dziesmu svētku cildinājuma akmeni

Jauns.lv

Sestdien, 13.maijā, pulksten 19:00 Likteņdārzā svinīgi atklās Dziesmu svētku cildinājuma akmeni “Celiet mani uz akmeņa”. Tas būs viens no nozīmīgākajiem šī gada notikumiem Likteņdārzā, kas pulcēs vairākus simtus dalībnieku un daudzas prominentas personas.

Likteņdārzā atklās 37 tonnas smagu Dziesmu svētku ...

Ideja par Dziesmu svētku cildinājuma akmens uzstādīšanu Likteņdārzā radās Kokneses fonda padomes priekšsēdētājai Sandrai Kalnietei, kura saka:

“Dziesmu svētki mūsu tautas liktenī ir kaut kas tik liels un nozīmīgs, ka, tuvojoties  to 150. gadskārtai, likās pašsaprotami, ka mums svētki noteikti ir jācildina Likteņdārzā. Pirmā apvienošanās, pirmās brīvības apjausma, īstenībā – pirmais solis uz savu valsti.

Uzņēmējs Rihards Tomsons, viens no Pirmo latviešu dziedāšanas svētku rīkotājiem, ļoti precīzi ir raksturojis šī notikuma vēsturisko nozīmi: “Ja šais svētkos pa sirmās Rīgas vārtiem iegāja tikai kurzemnieki un vidzemnieki, tad pa tiem nākotnē izgāja vienota latviešu tauta”.”

Dziesmu svētku cildinājuma akmens atklāšana iecerēta kā uvertīra  XXVII Dziesmu svētkiem, kuri norisināsies vasarā. Norise pulcinās dziedātājus kā no Aizkraukles novada, tā arī no tuviem un tāliem kaimiņu novadiem.

Pasākuma režisore Dace Micāne Zālīte akmens atklāšanas uzvedumu iecerējusi kā rituālu: “Svētki cilvēku paceļ augstākā garīgā pakāpē. Tas notiek arī dziedot. Un simboliski mēs varam teikt “Celiet mani uz akmeņa”! Tā nav tikai pakāpšanās uz akmens, tā ir garīga pakāpšanās, tā ir dvēseles atvēršana, tā ir spēja un prasme dziedāt un izstāstīt pasaulei stāstu.

Un to mēs latvieši darām, dziedot tautas dziesmas un vēlāk jau dziedot mūsu koru dziesmas”.
 
Šobrīd Dziesmu svētku cildinājuma akmens pēc arhitekta Andra Kronberga idejas uzstādīts Likteņdārza ziedu pļavas augstākajā pacēlumā. Tas ir 37 tonnas smags dižakmens.

Pulcēšanās Likteņdārza ziedu pļavā 13. maijā notiks pulksten 18:45. Koncertā “Daugavas dziesma” amfiteātrī piedalīsies Latvijas jauktie kori no Aizkraukles, Jēkabpils, Madonas un Ogres novadiem, kā arī Rīgas pilsētas; tos diriģēs Dziesmu svētku virsdiriģenti Aira Birziņa, Gints Ceplenieks, Guntis Kumačevs, Māris Sirmais, Ārijs Šķepasts un Romāns Vanags. Uzstāsies arī tradicionālās dziedāšanas grupa “Saucējas”, Līvānu folkloras kopas “Ceiruleits” solistes, brīvās gribas ansamblis “Stiprās sievas”, Nacionālā teātra aktieris Raimonds Celms un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku orķestris. Pavadošā grupa: Valdis Celms, Norberts Skraucis un Andris Barons; režisore - Dace Micāne-Zālīte; mākslinieciskais vadītājs - Eduards Grāvītis.

Ieeja pasākumā par ziedojumiem Likteņdārza uzturēšanai. Autostāvvieta no pulksten 14:30 - par brīvu.

Klātesot vairākiem desmitiem bijušo Augstākās padomes deputātu, kuri 1990. gada 4. maijā balsoja par Latvijas neatkarības deklarāciju, Likteņdārzā tika atklāta jauna piemiņas vieta, kas veltīta Latvijas valsts dibinātājiem un neatkarības atjaunotājiem.

Piemiņas vietas atklāšana Augstākās padomes deputātiem Likteņdārzā

Klātesot vairākiem desmitiem bijušo Augstākās padomes deputātu, kuri 1990. gada 4. maijā balsoja par Latvijas neatkarības deklarāciju, svētdien, 6. septembrī, ...

Kokneses Likteņdārza akcijas trešais gads