"Rīgas projekta koris" atsakās no dalības koru karos, minot necienīgu attieksmi

Vēstījumu savā "Facebook" kontā Volšs-Sinka raksta, ka viņu interesē tikai mūzika un vienlīdzīgas iespējas visiem amatieru kolektīviem, tomēr ir "skaidrs, ka kādam šajā situācijā jāuzņemas cieņpilna rīcība situācijas risinājumam".

Viņaprāt, ir neticami dzirdēt izskanējušos viedokļus, ka tad, ja "Rīgas projektu koris" tiktu virzīts uz koru kariem, daži virsdiriģenti apsvērtu iespēju par augstu amatpersonu demisijas pieprasīšanu un, iespējams, pat par kopkora nediriģēšanu.

"Lai cik tas man šķistu neadekvāti un pārspīlēti, personīgi nevēlos, lai šī situācija vēl vairāk eskalētos, tāpēc kora vārdā atsakos no mūsu godīgi nopelnītajām tiesībām tikt aicinātiem uz koru kariem," norāda diriģents.

Volšs-Sinka aizvien ir pārliecināts, ka koris bija tiesīgs piedalīties koru karos un ir ievērojis Dziesmu svētku nolikumu un prasības, kuras noteikuši svētku organizatori.

Viņš klāsta, ka marta beigās kora pārstāvji tikušies ar Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) darbiniekiem un virsdiriģentiem Āriju Šķepastu un Mārtiņu Klišānu. Sarunas laikā, kas tikusi protokolēta, tās dalībnieki apstiprinājuši, ka "Rīgas projektu koris" nekad nav ticis informēts par jebkādu lēmumu saistībā ar tā dalību koru karos. Tāpat esot izdevies vienoties par iespējamu situācijas risinājumu, tomēr to vēlāk nav atbalstījuši pārējie virsdiriģenti.

Diriģents pauž nožēlu par notikumiem, un "dažu virsdiriģentu izteikumiem, kuru vidū nav izpalikušas arī rupjības pret žurnālistiem," vienlaikus paužot pārliecību, ka ar daudziem virsdiriģentiem būtu spējis kopīgi noskaidrot visus faktus un atrast labāko situācijas risinājumu.

Volšs-Sinka atvainojas, ja šī situācija emocionāli aizskārusi kolēģus citos koru kolektīvos, un atgādina, ka svētkus veido visi tās 40 000 dalībnieki un svētku dvēsele ir kopkoris un kopkora repertuārs. "Ar mīlestību pret mūziku, tradīcijām (..) tiksimies Lielajā estrādē," raksta diriģents. 

Viņaprāt, diskusijas par svētkiem un tradīcijām ir jāturpina, svētkos ir jābūt pilnām iespējām piedalīties jebkuram Latvijas un diasporas korim. 

"Mums ir vērts ieklausīties jebkura diriģenta vai dziedātāja izteiktajās idejās, lai saprastu, kā padarīt šos svētkus vēl godīgākus, iekļaujošākus un cilvēcīgākus," norāda Volšs-Sinka, paužot viedokli, ka tradīcijas ir svarīgas, bet tradīcijas arī mainās, un tieši tādā veidā tās tiek padarītas vēl stiprākas.

Skates aktīvi turpinās un mēs kopā varam lepoties ar koru augstvērtīgo snieguma līmeni, emocionālo pacilājumu, kā arī vēlamies pateikties kordziedātājiem, diriģentiem un žūrijai par jau līdz šim paveikto. Informējam, ka saskaņā ar nolikumu kori dalībai finālkonkursam tiks izvirzīti pēc skašu noslēguma laikā līdz 15. maijam. Neatkarīgi no šī Rīgas projektu kora lēmuma, ko saņēmis Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kolektīvs ir šovasar gaidāmo Svētku dalībnieks. LNKC vēlreiz atvainojas par pieļauto savstarpējās komunikācijas kļūdu, kuras dēļ ir radusies šī nepatīkamā situācija. LNKC vadītāja Signe Pujāte

Jau ziņots, ka "Rīgas projektu koris" netika virzīts tālāk uz Dziesmu svētku koru kariem, lai arī saņēma augstu novērtējumu Dziesmu svētku koru skatē, jo esot pieteicis dalību Dziesmu svētkos ar novēlošanos. Savukārt LNKC uzskata, ka "Rīgas projektu korim" ir tiesības saņemt uzaicinājumu dalībai Dziesmu svētku koru karos.

Vēlāk LNKC atzina, ka pārpratumi ar kori esot saistīti ar "cilvēcisku komunikācijas kļūdu", un paziņoja, ka uzņemas atbildību par notikušo. LNKC apgalvo, ka šīs vasaras Dziesmu un deju svētku sagatavošanās procesā iegūtās mācības tiks ņemtas vērā turpmākajā darbā, kur līdzās tradīcijas garam pastāv arī likuma burts.