"Gazprom" varēs saņemt naudu par dabasgāzes operatora "Gaso" pārdošanu, atzīmē Kalvītis

Jau ziņots, ka LG piektdien paziņoja, ka uzņēmumam 100% piederošo "Gaso" pārdos Igaunijas uzņēmumam "Eesti Gaas", kas caur Igaunijas investīciju kompāniju "Infortar" pieder uzņēmējiem Ainam Hanšmitam, Ennam Pantam un Kalevam Jervelillam. LG saņems pamata atlīdzību par pašu kapitālu 120 miljonu eiro apmērā un procentus par laiku līdz darījuma pabeigšanai.

Raidījums atzīmē, ka "Gazprom" kā LG akcionārs, visticamāk, varēs saņemt naudu, kas iegūta šajā darījumā, jo sankcijas Kremļa kontrolētai kompānijai to neliedz, proti, uzņēmums var turpināt saņemt dividendes no līdzdalības LG. "Gazprom" LG pieder 34%, bet "Itera Latvija" - 16%.

Fondam "Marguerite Gas II.S.a.r.l." pieder 28,97% LG akciju, bet "Uniper Ruhrgas International GmbH" - 18,26%. "Itera Latvija" īpašnieki ir Juris Savickis, kuram caur "Inter Energia Holding ApS" pieder 34%, un viens no Kremlim pietuvinātākajiem oligarhiem Igors Sečins, kura kontrolētajai "Davonte Holding Limited" pieder 66% kompānijas. Sečins ir pakļauts sankcijām, jo ir ciešs Krievijas režīma līdera Vladimira Putina sabiedrotais.

Pagājušā gada vasarā Saeima grozīja Nacionālās drošības likumu, kas aizliedza Krievijas un Baltkrievijas kompānijām iegādāties Latvijas nacionālajai drošībai nozīmīgus uzņēmumus.

Turklāt Krievijai piederīgās personas zaudēja balsstiesības uzņēmumos, ar kuru starpniecību tām ir ietekme uz nacionālajai drošībai nozīmīgām kompānijām, piemēram, "Gaso", līdz ar to kopš pagājušā gada jūnija "Gazprom" un "Itera" cilvēki lemt par LG vai "Gaso" darbību nevarēja. Savukārt pati LG kā viens no energoresursu tirgotājiem nav novērtēts kā stratēģisks uzņēmums.

Pārdodot "Gaso", LG vairs nebūs saistoši Nacionālās drošības likuma ierobežojumi par Krievijas un Baltkrievijas personu dalību un "Gazprom" cilvēki atkal varēs piedalīties akcionāru sanāksmēs.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) uzskata, ka "Gazprom" naudu par "Gaso" pārdošanas darījumu tomēr saņemt nevajadzētu. "Tīri raugoties no Eiropas Savienības sankciju mehānisma, ir iespēja, protams, piemērot tādu sankciju sistēmu.

Piemēram, tiek iegūta kontrole pār kādu uzņēmumu, bet nauda nenonāk sankcionētajā uzņēmumā vai pie sankcionētās fiziskas personas. Ar "Gazprom" tur ir sarežģītāk, jo sankcijas ir piemērotas ļoti daudz un dažādām "Gazprom" kompānijām, meitas kompānijām, un ir arī kaut kādas kompānijas, kas nav sankcionētas. (...) No nacionālās drošības viedokļa raugoties, es domāju, mums ir jāvērtē, ka viss, kas saistās ar enerģētiku, kritisko infrastruktūru, ir nacionālajai drošībai svarīga infrastruktūra," piebildis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Kā atzīmē raidījums, "Gazprom" ir iekļauta divos ASV Valsts kases departamenta sarakstos - viens ierobežo sadarbību Arktiskā reģiona naftas ieguves projektos, bet otrs aizliedz tai izsniegt kredītus un iesaistīties darījumos, kur piedalās Krievijas Centrālā banka, Krievijas Federācijas labklājības fonds, kā arī Finanšu ministrija. Eiropas Savienības sankcijās šobrīd attiecībā uz "Gazprom" nav noteikti tieši piemērojami ierobežojošie pasākumi.

To izcēlis arī Kalvītis, norādot, ka šobrīd nav nekādu ierobežojumu, kas liegtu viņa vadītā uzņēmuma akcionāram "Gazprom" saņemt naudu no "Gaso" pārdošanas, bet par "Itera Latvija" gan skaidrības vēl neesot. "Šobrīd "Gazprom" nav sankcionēts uzņēmums. Vismaz mūsu rīcībā nav tādas informācijas," sacījis Kalvītis, "izmaksāt "Gazprom" naudu šobrīd sankciju režīms neaizliedz. Arī dividendes."

Taujāts, vai "Itera" arī būs tādas pašas iespējas saņemt naudu, Kalvītis teicis: "Šie jautājumi droši vien nav pie mums, šie jautājumi ir jājautā institūcijām uzraugošajām. (...) Es nevaru uz šo jautājumu atbildēt tāpēc, ka šo jautājumu visdrīzāk regulē Latvijas Banka jeb bijusī Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija. Mēs esam ar viņiem kontaktā, viņi veic un pēta šos darījumus un viņi dos atļauju maksājumiem. Tā kā šobrīd es uz šo jautājumu nevar atbildēt."

Kalvītis arī apstiprinājis, ka Lietuvas sašķidrinātās gāzes termināls Klaipēdā atteicies noslēgt līgumu ar LG, norādot, ka uzņēmumā ir Kremļa kontrolētas kompānijas.

"Mums ir iespēja iegādāties gāzi sekundārajā tirgū, mums nav tieša līguma ar Klaipēdu, bet mums ir tiešs līgums ar Inko, tad mēs varam iegādāties Inko terminālā Somijā, bet mēs varam iegādāties gāzi arī, kas pienāk Klaipēdā, sekundārajā tirgū," izteicies Kalvītis, atzīstot, ka Klaipēda, "izvērtējot mūsu akcionārus un esošo situāciju, nevēlējās slēgt līgumu".

Taujāts, vai "Gazprom" ir interese palikt Latvijas tirgū vai arī tā varbūt varētu pārdot savas akcijas, Kalvītis atbildējis gana izvairīgi: "Pirmajā solī primāri ir atrisināt "Gaso" jautājumu. Tad droši vien tas jautājums katram akcionāram būs, ko tālāk viņš vēlas darīt, jo LG kļūst par tirdzniecības uzņēmumu. Un jāsaka, ka ne katram no mūsu akcionāriem ir stratēģiskas intereses būt tirdzniecības uzņēmumā. Tā kā droši vien, ka kaut kādas pārmaiņas es sagaidu nākotnē, bet vai tās ilgs gadu, divus - to man ir grūti novērtēt."