Latvijas pareizticīgo metropolīts Aleksandrs visus sveic pareizticīgo Lieldienās
Šodien, 16. aprīlī, Latvijā tiek atzīmētas pareizticīgo un vecticībnieku Lieldienas. Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs Kristus augšāmcelšanās svētku vēstījumā aicina sargāt Latvijas Pareizticīgo baznīcas vienotību.
Metropolīts Aleksandrs apsveic pareizticīgos gaišajos Kristus augšāmcelšanās svētkos un aicina turēties mierā un vienotībā.
"Dedzīgi lūgsim Dievu par mūsu svēto Baznīcu, par tās vienotību un netraucētu pastāvēšanu. Lai Tas Kungs pasargā mūs no ķildām un šķelšanās," aicina metropolīts Aleksandrs.
"Lai Tas Kungs saglabā mūsu Latvijas valsti, tās tautu un mūs visus mierā un labklājībā," pausts svētku vēstījumā, novēlot mieru, prieku, kristīgu savstarpējo sapratni, stipru veselību un neizsīkstošu Dieva palīdzību.
"Brāļi un māsas, lai mūžīgais Lieldienu prieks sasilda jūsu sirdis un ienāk katrā mājā, piepildot jūs ar ticību, mīlestību, cerību un mieru," Lieldienu apsveikumā ticīgajiem vēsta Latvijas pareizticīgo metropolīts Aleksandrs.
"Lūgsimies par mūsu svēto baznīcu, par tās vienotību un labklājību. Lai Kungs mūs pasargā no strīdiem un šķelšanās. (...) Paliksim Kristus mierā, glābjot vienotību un brālīgu mīlestību. Lai Kungs mierā un labklājībā sargā mūsu valsti Latviju, tās tautu un mūs visus," turpina metropolīts.
Lieldienu datums ir mainīgs, jo tas ir atkarīgs no Mēness fāzes. Citi kristiešu svētki tiek svinēti atkarībā no Lieldienu datuma.
Šogad katoļi, luterāņi un baptisti Lieldienas svinēja 9.aprīlī, savukārt pareizticīgie šos svētkus svin šodien.
Jēzus Kristus Augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti ar jūdu Pashā svētkiem, jo saskaņā ar Jaunās Derības liecībām Jēzus nāve bija Pashā svētkos, kurus svin dienā pirms pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma. Jūdi Pashā svētkos piemin iziešanu no Ēģiptes verdzības.
Taču pirmie kristieši aiznākamo dienu pēc Kristus krustā sišanas, kurā augšāmceltais Kristus parādījās saviem mācekļiem, nosauca par Kunga dienu. Tā Kristīgā baznīca katru svētdienu sāka svinēt kā Kristus augšāmcelšanās dienu.
Teologi no dažādām Romas impērijas malām savulaik diskutēja par to, kurš tad ir īstais Lieldienu datums. 325.gadā Nīkajas koncilā teologi atteicās no likuma, ka Lieldienas ir svinamas vienlaikus ar Pashā svētkiem, un noteica, ka tās jāsvin svētdienā pēc pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma.
Taču neskaidrības turpinājās, svētkus turpināja svinēt dažādos datumos, jo Romas impērijā par pavasara sākumu bija dažādi viedokļi. 525.gadā Dionisijs Eksigijs 21.martu noteica kā pavasara sākumu. Astronomiski pavasaris sākas 20.martā vai 21.martā, kad diena un nakts ir vienādā garumā.
Tikai 800.gadā, kad valdīja Kārlis Lielais, visa kristīgā pasaule sāka svinēt Lieldienas vienā datumā. Taču vienprātība ilga tikai līdz viduslaikiem, kad 1582.gadā pāvests Gregors veica kalendāra reformu. Katoļi un evaņģēliskie kristieši pieņēma reformēto kalendāru, bet lielākā daļa pareizticīgo kristiešu turas pie Juliāna kalendāra.
Evaņģēlijos stāstīts, ka šajā dienā sievas ļoti agri nāca pie kapa un nesa svaidāmās zāles. Taču viņas atradušas kapu tukšu, bez Jēzus miesas tajā. "Kad tās nezināja, ko darīt, tad pie tām piestājās divi vīri spīdošās drēbēs. Un, kad tās pārbijušās nolaida acis uz zemi, viņi tām sacīja: "Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem? Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies"," raksta evaņģēlists Lūka.
Lieldienu jeb Kristus augšāmcelšanās notikums ir tas, kas dod cilvēkiem uzvaru pār grēku, nāvi, dāvā mūžīgās dzīvības cerību, norāda Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca.
