Saeima nevērtēs LPV piedāvājumu Valsts prezidentu ievēlēt aizklātās vēlēšanās
Saeimas deputātu vidū iezīmējas skepse par "Latvija pirmajā vietā" (LPV) piedāvājumu Valsts prezidentu ievēlēt aizklātās vēlēšanās, deputātiem neiekļaujot attiecīgos grozījumus šodienas Saeimas sēdes darba kārtībā.
Tā kā Satversmes grozījumu projekts tika iesniegts jau pēc Saeimas 23. marta sēdes darba kārtības apstiprināšanas, tad deputātiem bija jālemj par tā iekļaušanu darba kārtībā. Taču Saeima šo priekšlikumu noraidīja. Par iekļaušanu darba kārtībā balsoja 21, bet pret - 65, neviens neatturējās.
Tagad par dokumentu, iespējams, varētu tikt lemts kārtējā sēdē ceturtdien, 30. martā. Šīs sēdes darba kārtība gan vēl nav izsludināta.
LPV frakcijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers sēdē sacīja, ka ir ļoti daudzi deputāti no valdošās koalīcijas, kuri negrib atbalstīt Egila Levita pārvēlēšanu Valsts prezidenta amatā, bet frakcija to liek darīt. Deputāts uzskata, ka Levita pārvēlēšana pašreiz būtu pretēja Latvijas lielākās daļas sabiedrības interesēm.
Līdzīgi Vilis Krištopans (LPV) uzsvēra, ka Valsts prezidents ir visas tautas prezidents, bet Levits tāds neesot. ''Viņš bija simtprocentīgs, divsimtprocentīgs koalīcijas prezidents,'' ir pārliecināts Krištopans. Deputāta ieskatā, tiklīdz Levits kļuva par prezidentu, viņš pagrieza muguru daļai no tautas.
LPV Saeimas frakcija rosina Valsts prezidentu ievēlēt aizklātās vēlēšanās
Frakcija rosina grozīt Satversmi, nosakot, ka Valsts prezidentu ievēlē, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu. Patlaban Satversmes 36.pants nosaka, ka Valsts Prezidentu ievēlē atklāti.
LPV deputāti norāda, ka 12. Saeima, 2018. gadā, dažas dienas pirms Valsts prezidenta vēlēšanām, grozīja Satversmi, mainot prezidenta ievēlēšanu no aizklātām uz atklātām vēlēšanām. Padarot vēlēšanas procesu caurskatāmāku, LPV ieskatā, tā laika Saeimas deputāti maldīgi cerēja, ka šādi tiks vairota uzticība parlamentam. Taču sabiedrības uzticība Saeimai nav palielinājusies, tieši pretēji, uzskata LPV.
''Balsojot atklāti par Valsts prezidenta kandidātu, Saeimas deputāti ir spiesti pakļauties frakcijas disciplīnai, kas paredz, ka jābalso saskaņā ar frakcijas lēmumu. Sods par nepakļaušanos frakcijas disciplīnai ir izslēgšana no frakcijas un kļūšana par neatkarīgo deputātu. Kļūstot par neatkarīgo deputātu, politiķis tiek zināmā mērā ''izslēgts'' no daudziem Saeimas politiskiem procesiem,'' likumprojekta anotācijā saka frakcija.
LPV vērtējumā, grozījumi dos deputātam iespēju netraucēti un neietekmēti balsot par to Valsts prezidenta kandidātu, ko viņš uzskata par piemērotāko augstajam amatam.
