20 gadus veca sieviete notic savam partnerim, ka viņš seksuāli transmisīvo slimību saķēris baseinā…
Liela daļa problēmu saistībā ar pusaudžu un jauniešu seksualitāti saistītas ar to, ka par šiem jautājumiem netiek adekvāti mācīts skolās. Tā uzskata ginekoloģe Natālija Bērza, intervijā portālam Jauns.lv vēršot uzmanību, ka jauniešiem trūkst arī izpratnes un zināšanu par seksuāli transmisīvām saslimšanām (STS). Nevajadzētu būt tā, ka 20 gadus veca sieviete notic partnerim, ka viņš STS saķēris baseinā.
“Uzskatu, ka problēma kopumā ir tajā, ka skolās nav pietiekamas izglītības par šiem jautājumiem. To var just no pašiem jauniešiem. Viņi daudzus jautājumus nezina.
20 gadus veca meitene neizprot STS būtību
Piemēram, viņiem ir ļoti daudz aizspriedumu par kontracepciju. Viņi nezina par STS. Ja 20 gadus veca meitene, kurai es konstatēju STS, var pateikt, ka viņai ir ļoti bieži urīnceļu iekaisumi, STS varbūt ir saistītas ar to un partnerim STS noteikti nav… Viņa tic, ka partneris STS varēja dabūt baseinā vai kaut kur citur.
Bet tajā brīdī, kad es saku, ka diemžēl situācija nav tāda un ka tās ir iegūtas dzimumaktu ceļā, viņa uzskata mani par nepatiesas informācijas sniedzēju, kas grauj attiecības.”
STS var dabūt tikai dzimumattiecību ceļā!
Nesen ārstei nācās paziņot kādai pacientei, ka viņa un partneris ir inficēts ar STS. Lai gan ginekoloģe nezināja, kurš no pāra jau iepriekš bija inficēts, bija skaidrs, ka jāārstējas abiem. Viņa paskaidroja, ka ar STS var saslimt tikai dzimumattiecību ceļā.
Šajā gadījumā runa bija par hlamīdijām un gonoreju, bet gadās jauniešiem atklāt arī citas, tostarp daudz nopietnākas STS.
Hlamīdijas ir visbiežākā STS
“Hlamīdijas ir visbiežākā STS jauniešiem, kas dzīvo dzimumdzīvi. Jaunieši vecumā līdz 25 gadu vecumam ir riska grupa, kura ir regulāri jātestē. Gonoreja pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem ir retāka. Pārsvarā ir hlamīdijas.
Cenšos testēt visas meitenes vecumā līdz 25 gadiem reizi gadā vai biežāk, ja ir bijusi partneru maiņa un nav lietota droša aizsardzība pret STS.”
Kad meitenes pirmo reizi jāved pie ginekologa?
“Kad parādās sūdzības! Ja nav nekādu sūdzību un meitene nedzīvo dzimumdzīvi, tad ginekologs viņai nav vajadzīgs. Savukārt tajā brīdī, kad viņa sāk dzimumdzīvi, tad vajadzīgs ginekologa apmeklējums.”
Būtu labi, ja meitene ginekologu pirmo reizi apmeklētu arī pirms dzimumdzīves sākšanas, īpaši tad, ja viņa nav korekti informēta un instruēta par šiem jautājumiem. Jāatceras, ka bērnu vecāki mēdz balstīties uz 80., 90. un 2000.gados izplatītu informācijas, kas mūsdienās ne vienmēr ir korekta un pareiza.
Prezervatīvs un pārtrauktais dzimumakts
Arī statistikas dati liecina, ka mums kā pieaugušajiem ir nepilnīgas zināšanas par seksualitātes un kontracepcijas jautājumiem. Piemēram, nesen veikta apjomīga iedzīvotāju aptauja Skrinings.lv liecina, ka 51% aptaujas dalībnieku no nevēlamas grūtniecības izsargājas ar prezervatīviem, bet 40% izmanto pārtraukto dzimumaktu.
Protams, šīs atbildes nevar attiecināt uz visiem Latvijas iedzīvotājiem, bet pārdomas par kontracepcijas lietošanu tās raisa.
Kā lieto prezervatīvus?
Vēl ir jautājums par to, kā cilvēki lieto prezervatīvus. “Vai tos lieto no [dzimumakta] sākuma līdz beigām? Vai tos lieto korekti? Tajā brīdī, kad cilvēki prezervatīvus nelieto korekti, viņi kļūst par pārtrauktā dzimumakta lietotājiem.”
Daudz jauniešu atzīst, ka seksa laikā mēdz prezervatīvus lietot tikai dzimumakta beigās, bet ārste aicināja to darīt jau no sākuma līdz pat beigām.
Adekvāta veselības mācība skolās
Rezumējumā Bērza uzsvēra, ka Latvijā noteikti jārunā par veselības mācību skolās. Turklāt tā būtu jāpasniedz tiem cilvēkiem, kuri jauniešiem rada tā saucamo “Roll Model” jeb autoritāti. “Ne vienmēr skolotājs būs tāda autoritāte, kas viņiem varēs stāstīt šīs lietas.”
No vienas puses, par seksualitātes jautājumiem jārunā brīvā atmosfērā, bet, no otras puses, jauniešiem jājūt stāstītāja autoritāte. Tāpēc ārstes ieskatā vērtīgs ir projekts Zinātiekāre.lv - tajā par šiem jautājumiem runā paši jaunieši, tostarp iepin stāstījumā arī savas neveiksmes, kas ir pilnīgi normālas. “Mēs bieži vien kaunamies par savām neveiksmēm, bet te tas ir pasniegts citādākā rakursā.”
Vismaz no 12 gadu vecuma
Bērza norādīja, ka veselības mācība skolās nedrīkstētu būt tikai no pusaudžu 16 gadu vecuma, kad seksualitātes jautājumi jau ir ļoti akūti. “16 gadu vecumā jau viss var būt noticis! Veselības mācībai jābūt pārdomātai. Tai jābūt jau no 12 gadu vecuma.”
Jāatceras, ka jau no 12 gadu vecuma bērnus vakcinē pret Cilvēka papilomas vīrusu (CPV), jo pieļauj, ka pusaudzis drīz var sākt dzimumdzīvi. Veselības mācības nodarbībām vajadzētu būt pirms dzimumdzīves sākuma.
Protams, katrs bērns 12 gadu vecumā var būt citā brieduma pakāpē. “Viens jau var domāt par šiem jautājumiem, bet otrs var būt ļoti bērnišķīgs un šīs lietas īsti nesaprast.”
Pirms mēnešreizēm un dzimumdzīves
Arī par meiteņu mēnešreizēm būtu jārunā pirms to sākuma, nevis tad, kad tās jau notikušas vairākus gadus un meitene par tām visu zina.
Ar pusaudžiem jārunā arī par dažādiem mītiem. Piemēram, dažkārt dzirdēti tik absurdi pusaudžu apgalvojumi, ka mēnešreižu laikā nedrīkst mīlēties, jo tad var iestāties grūtniecība, bet cikla vidū to drīkst! Ārste uzsvēra, ka ir tieši pretēji.
Arī par seksa pozām pusaudžiem var būt aplami priekšstati, piemēram, dažkārt viņi domā, ka, mīlējoties kādā konkrētā pozā, grūtniecība nevar iestāties. Tāpat nepamatoti uzskata, ka, paklepojot pēc dzimumakta, grūtniecība nevar iestāties. “Tie ir diezgan zināmi mīti, kas jauniešu forumos parādās,” ginekoloģe teica.
