Noraida priekšlikumu saistībā ar veselības finansējuma palielināšanas iespējām budžetā
Koalīcijai piesaucot Eiropas Komisijas (EK) nosacījumus, Saeimas vairākums šodien noraidīja "Progresīvo" priekšlikumu, kura mērķis bija atvieglot veselības finansējuma palielināšanas iespējas budžetā.
"Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens aicināja atbalstīt šo priekšlikumu par medicīnas jomas noteikšanu ārpus "fiskālās konsolidācijas loka", lai risinātu "katastrofālo" situāciju veselības aprūpes jomā. Politiķis vērsa uzmanību, ka aizveras ģimenes ārstu prakses, medicīnas iestādēs veidojas rindas un simtiem vai pat tūkstošiem cilvēku "priekšlaicīgi mirst, nesagaidot izmeklējumus".
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) savā atbildē skaidroja, ka, ja deficīts tiks palielināts, tad starptautiskās finanšu aģentūras varētu Latvijai noteikt sliktāku reitingu un sekas tam būtu lielāki procentu maksājumi par valsts parādu. Tas novēstu pie lielākiem maksājumiem arī iedzīvotājiem, kuriem ir kredītmaksājumi, brīdināja premjers.
Jāsaprot, ka atbilstoši Eiropas Komisijas nosacījumiem "Progresīvo" piedāvājumu par veselības finansējuma ielikšanu citā budžeta kategorijā vienkārši nav iespējams īstenot, atzīmēja Kariņš.
"Par!" sarīkotā piketā pie Saeimas prasa lielāku finansējumu veselības nozarei
Otrdienas rītā pārdesmit aktīvisti bija pulcējušies uz Saeimā nepārstāvētās partijas "Par!" rīkoto piketu, kurā tiek prasīts lielāks finansējums veselības ...
Deputāte Daiga Mieriņa (ZZS) aicināja atbalstīt "Progresīvo" priekšlikumu, kā arī norādīja, ka veselības ministre Līga Meņģelsone (AS) esot palikusi viena savā darbā un ka veselības joma ir "piesmieta". Mieriņa secinājusi, ka Meņģelsone nav atkāpusi no sava amata tikai tāpēc, ka apzinās savu atbildību, ko ir uzņēmusies.
Deputāte, ģimenes ārste Līga Kozlovska (ZZS) vērsa uzmanību sliktajai statistikai, ka Eiropas Savienības līmenī Latvija ir pirmajā vietā pēc mirstības no onkoloģiskajām slimībām un saslimstības no sirds un asinsvadu slimībām, nemaz nerunājot par citiem sliktajiem rādītājiem.
Kozlovska akcentēja, ka veselības aprūpe 30 gadus ir badināta un atrodas agonijā. Vairāk 70% ģimenes ārstu ir ap pensijas vecumu, kuru aiziešana pensijā atstātu bez aprūpes ap pusmiljonu iedzīvotāju, akcentēja politiķe.
Atsaucoties uz premjera pirms nedēļas diskusijās par veselības budžetu izteikto aicinājumu ministriem neīdēt, Kozlovska norādīja, ka varētu būt kāds, kurš teiktu, ka, ja Kariņš nesaprot, kā nodrošināt nepieciešamos līdzekļus, tad, "lai beidz īdēt" un iet projām no sava amata. Reizē opozīcijas deputāte pauda, ka pati tā nesaka, un, atsaucoties uz Kariņa pirmo vārdu, mudināja viņu ievēlēt par karali, lai Latvijai būtu pašiem savs "karalis Arturs" -, tas nāktu par labu, ņemot vērā, ka Skandināvijas karalistes parādījušas, ka tajās ir augstāks dzīves līmenis.
Deputāte Jana Simanovska (P) akcentēja, ka nepietiekamā finansējuma dēļ veselības aprūpei Latvija zaudē cilvēkus. Prakse parāda, ka nemākam aprūpēt mirstošos jeb tos, kuri ir smagi saslimuši, bet labi spējam "aprūpēt" cilvēkus jau pēc viņu nāves, norādīja Simanovska, kura sīkāk skaidroja, kāpēc koalīcijas sagatavotais piedāvājums drīzāk vērtējams kā "kapu kultūras budžets".
Priekšlikums tika noraidīts likumprojektā "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", ko Saeima šodien skata galīgajā lasījumā.
