Bijusī VID izmeklētāja Lūre: “Pretdarbojos tiešo vadītāju norādījumiem”

Uz Lūres sacīto 17. februāra laikraksta “Diena” publikācijā ar nosaukumu “Kas un kā “pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku” uzreiz atsaucās Lato Lapsa un viņa brālis Endo Lapsa, kuram šoziem tika izvirzīta apsūdzība par viņa vadītā uzņēmuma “Arsan” izvairīšanos no nodokļu nomaksas 107 141,62 eiro apmērā. 

Izmeklēšanā secināts, ka “Arsan” valdes loceklis Endo Lapsa esot uzturējis darījumu shēmu caur viņa faktiskajā kontrolē esošajiem uzņēmumiem: Arsan Apsaimniekošanas Uzņēmums; Arsan Management; Apsaimniekošanas uzņēmums; Apsaimniekošana; Apsaimniekošanas pakalpojumi.  

Par nodarījuma atbalstīšanu apsūdzība izvirzīta arī firmu amatpersonai Ģirtam Eglītem un grāmatvedei Laumai Blumbergai. Neviens no minētajiem apsūdzībai nepiekrīt. “Atbilstoši šādai apsūdzībai – jebkurš grāmatvedis, kas pilda parastu ikdienas darbu, var tikt pakļauts nepamatotai vajāšanai un saukts pie kriminālatbildības,” raidījumam atbildēja grāmatvedes advokāts Ivars Rudziks. 

Endo Lapsa intervijā apgalvo, ka nav nemaksājis nodokļus: “Tas neatbilst patiesībai un to jebkurā tiesā... lieta aizies līdz tiesai, un tur skaidri atklāsies. Diemžēl šajā statusā man nav tiesību aizstāvēties, jo pagaidām ir tikai prokurora uzstādījums.” 

Pirmsākumi Valsts ieņēmumu dienesta interesei par publicista Lato Lapsas un viņa brāļa Endo Lapsas darījumiem ir meklējami advokāta Romualda Vonsoviča iesniegumā. Lato Lapsa pirmajā tiesu instancē ir notiesāts par advokāta vajāšanu. Ņemot vērā, ka kampaņā izgaismojās arī ar viņa brāli Endo saistītas firmas, Vonsovičs 2020. gada vasarā lūdza pārbaudīt, vai abi Lapsas nomaksājuši visus nodokļus. Ģenerālprokuratūra iesniegumu pārsūtīja ieņēmumu dienestam. 

VID pārbaudē secināja, ka vienam no uzņēmumiem izveidojies nodokļu parāds lielā apmērā. Šī un citas pazīmes lika uzsākt kriminālprocesu. 

2021. gada vasarā izmeklēšanas tiesnesis saskaņojas kratīšanas. Tās notika ar brāļiem Lapsām, sabiedrisko attiecību speciālistu Jurģi Liepnieku un citām personām saistītās adresēs – kopskaitā vairāk nekā 30 vietās. 

Prokurors Andris Aleksejevs apstiprina, ka vienā no epizodēm, kas saistīta ar uzņēmumu “Arsan”,  izmeklēšana drīz nonāks tiesā. Viņš stāsta, ka “Arsan” izvairījies no nodokļu nomaksas, apsaimniekojot biroju ēku. Tā vietā, lai samaksātu pievienotās vērtības nodokli, naudas plūsma tikusi organizēta caur vairākiem mikrouzņēmumiem, kas nav PVN maksātāji. 

Endo Lapsa vairās tieši atbildēt, vai slēpti kontrolējis darījumos iesaistītos uzņēmumus. Apsūdzību bez prokurora atļaujas viņš rādīt negrib. Bet pasniedz šo kā maznozīmīgu lietu, salīdzinot ar pieņēmumiem, kas bija pamatā plašām kratīšanām pirms pusotra gada. Pamata lietā nekas neesot izmeklēts, apgalvo Lapsa. 

“Tur tak ir sarakstīti vēl virkne Latvijas lielāko uzņēmumu. Man grūti spriest par viņiem, kas tur varētu notikt. Man pat nav saprotams, kā viņi tur iesaistīti ir. “Rīgas satiksme” un vēl visādi,” saka Endo Lapsa, bet par attiecībām ar “Rīgas satiksmei” un citiem uzņēmumiem, kas minēti tiesas lēmumā par kratīšanām, viņš plašāk nestāsta.

Endo Lapsa atsaucas uz bijušās lietas izmeklētājas Initas Lūres neseno interviju avīzei “Diena”, kurā bijusī VID darbiniece apgalvo – tiesa - bez pierādījumiem, ka Nodokļu un muitas policijas pārvaldes priekšnieka vietniece Kristīne Prusaka-Brinkmane devusi Lūrei specifiskas norādes, kā lieta jāizmeklē, par ko abām bijusi saruna “paaugstinātos toņos”.

“Tā ir safabricēta lieta. Acīmredzot, lai kādu ietekmētu, lai ierādītu vietu, vai kaut kas tamlīdzīgs. Grūti pateikt pagaidām,” saka Endo Lapsa.

Sarunai ar “de facto” piekrita bijusī VID izmeklētāja Lūre, kas pērn vispirms tika atstādināta no darba VID iekšējās drošības pārvaldes lietas sakarā, bet vēlāk viņu kopā ar citiem kolēģiem aizturēja un apcietināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kriminālprocesā par 100 000 eiro kukuļa pieprasīšanu no kokrūpnieka Andra Ramoliņa. Viņa izmeklēja brāļu Lapsu lietu pusotru gadu.

“Es gribētu precizēt. Es nekad neesmu teikusi, ka kriminālprocess tika uzsākts nepamatoti. Es kriminālprocesu uzsāku, veicu šajā kriminālprocesā pirmstiesas izmeklēšanu, bet jautājums, kāds bija mērķis. Šeit jau nebija no Kristīnes Prusakas-Brinkmanes mērķis atrast noziedzīgu nodarījumu, bet ierādīt vietu cilvēkiem,” apgalvo Lūre, un paskaidro, ka tad, kad izmeklēšana negāja “tā, kā tai vajadzētu”, tad “arī man tika doti norādījumi atrast da jebko uz šīm personām un viņu radiniekiem.”

Stāstīt plašāk par izmeklēšanas darbībām brāļu Lapsu lietā un konstatēto Lūre atsakās, jo negrib atklāt neizpaužamu informāciju.  

Lūre saka, ka lietu “izmeklēju rūpīgi un arī pretdarbojos tiešo vadītāju norādījumiem.” Bet, kā tas izpaudās, viņa neatklāj.

Lūre uztur spēkā intervijā avīzei izteiktos vārdus, ka pirms kratīšanām pie brāļiem Lapsām un citās adresēs viņa kopā ar VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi brauca uz Ģenerālprokuratūru, kur informēja ģenerālprokuroru Juri Stukānu par plānotajām aktīvām darbībām. Lapsas tagad šo tikšanos piesauc kā norādi uz neatļautu iejaukšanos no malas izmeklēšanā.

“Protams, ka tāda tikšanās notika. Runa gāja par kriminālprocesu. Bet sīkāk par to, kas tika pārspriests, es nevaru komentēt,” nosaka Lūre.

Turpretim VID ģenerāldirektore Jaunzeme atbild, ka viņas braukšana pie ģenerālprokurora kopā ar Lūri ir “klaji meli”. “Vienīgā saruna ar Lūres kundzi bija tieši par vienu jautājumu, kad es uzdevu jautājumu, vai kriminālprocess ir ierosināts pamatoti, un viņa apgalvoja, ka jā. Visa mūsu saruna vienu reizi, pēc tam neesmu ne interesējusies, ne sekojusi par konkrēto procesu,” skaidro Jaunzeme. 

Arī lietas uzraugošais prokurors Aleksejevs, ko Lūre piesauc kā klātesošu sarunā ar ģenerālprokuroru, noliedz, ka būtu piedalījies izmeklēšanas apspriedē ar Jaunzemi. Stukāns pēc “de facto” nosūtītas fotogrāfijas Lūri neatpazina un neatcerējās, ka būtu ar viņu ticies. Lūres izteikumus tagad pārbauda Valsts drošības dienests. 

Gandrīz vienlaikus ar Lūres interviju “Dienā” atlūgumu uzrakstīja viņas pieminētā augstākstāvošā VID darbiniece Prusaka-Brinkmane. Viņa pēc Lūres un citu VID darbinieku skaļās aizturēšanas korupcijas lietā pērn jau kādu laiku apsvērusi aiziešanu no darba.   

“Nodevība, ko ir izdarījuši mūsu bijušie kolēģi, protams, atstāj dziļu nospiedumu visā kolektīvā, arī Kristīnei Prusakai-Brinkmanei. Viņa bija diezgan lielās pārdomās par visu savu turpmāko karjeru šeit. Tam nebija sakara ar konkrēto interviju,” stāsta Jaunzeme. 

Nu jau bijusī Nodokļu un muitas policijas pārvaldes priekšnieka vietniece apliecina, ka 10. februārī, aizejot atvaļinājumā, zināja, ka atpakaļ darbā neatgriezīsies. 

“Viss, ko Lūre attiecībā pret mani tajā “Dienas” intervijā sastāstīja, ir melošana. Pilnīgi visas procesuālas darbības kriminālprocesā bija saskaņotas ar uzraugošo prokuroru, bija detalizēts izmeklēšanas plāns utt,” rakstiski “de facto” atbildēja bijusī VID darbiniece Prusaka-Brinkmane. 

Lūres izteikumi par Brinkmani ir vārds pret vārdu. Pierādījumus par ietekmēšanu Lūre nav publiskojusi. 

Lūres izmeklēšanas darbu uzraugošais prokurors Aleksejevs apliecina, ka iepriekš nebija saņēmis no Lūres informāciju, ka “viņa jebkādā veidā tiktu ietekmēta”. Ar izmeklēšanas gaitu, pēc prokurora domām, viss ir kārtībā: “Kāds ir kriminālprocesa mērķis? Tātad mēs saņemam ziņas par iespējamo noziedzīgo nodarījumu, un mēs šīs ziņas izvērtējam. Tas arī tika darīts. Un pašreiz lieta jau atrodas kriminālvajāšanā.”  

Daļa lietas par citiem brāļu Lapsu darījumiem aizvien atrodas izmeklēšanā VID. 

Pretrunīga ir arī informācija par to, kā tapa “Dienas” intervija. “de facto” zināms, ka pirms publikācijas apkārt klejoja teju identisks intervijas variants, kur kā autors bija norādīts nevis avīzes žurnālists Guntars Gūte, bet Lato Lapsa. Gan Lapsa, gan Lūre noliedz, ka Lapsa pats būtu intervējis sava kriminālprocesa agrāko izmeklētāju. 

Lapsam nav zināms, kāpēc izplatīts it kā viņa rakstīts intervijas variants, ja reiz viņš nav Lūri intervējis: “Ar jums primitīvi manipulē. Varbūt tas esmu es, kas ar jums manipulē. Varbūt kāds cits”.

Lūre apgalvo, ka pati publiski runāt par brāļu Lapsu lietas izmeklēšanu nevēlējās, bet viņu uzrunāja kāds žurnālists, kuru vārdā viņa nemin: “Par intervijas apstākļiem korekti būtu, ja jūs jautātu savam kolēģim.”

Gūte “de facto” apliecināja, ka viņš intervējis Lūri, savukārt “Dienas” galvenais redaktors Gatis Madžiņš atzina, ka zina, kurš piedāvāja interviju, kā tā tika organizēta. Viņš uzskata par neiespējamu komentēt spekulācijas un aicina vērtēt būtību, nevis diskreditēt sarunu pēc formas un satura.