Gāzes sprādzienā izpostītā Pārdaugavas nama iedzīvotāji nolēmuši tiesāties ar Rīgas domi

Advokāta rīcībā ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta slēdziens, kas datēts ar 2021. gads 26. februāri, kurā par propāna gāzes sprādziena vietu 2020. gada 31. decembrī Melnsila ielā 2, Rīgā, uzskatāms mājas 3. stāva 9. dzīvoklis. Šis dzīvoklis pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai.

Lēmumu vērsties ar civilprasību pret domi dzīvokļu īpašnieki formāli pieņēmuši jau pirms vairākiem mēnešiem, bet sākotnēji nolemts mēģināt vienoties ar pašvaldību ārpustiesas ceļā, tomēr tas nav izdevies. Iedzīvotāji tiesā prasīs uzlikt Rīgas pašvaldībai par pienākumu atjaunot ēku tajā apjomā un veidolā, kāda tā bijusi pirms sprādziena. Šajā tiesvedībā Rīgas dome neatšķiras no jebkuras citas personas - dzīvokļa īpašnieka, jo, izīrējot dzīvokļus, tā rīkojas privāto tiesību jomā, sacīja Smilga.

Smilga skaidro, ka, iespējams, vēlāk tiks sniegtas prasības arī par citu zaudējumu piedzīšanu no Rīgas domes, jo katrs Melnsila ielas 2 dzīvokļa īpašnieks ir cietis zaudējumus. Zaudējumi ir gan tieši sprādziena un tam sekojošā ugunsgrēka rezultātā sabojātā manta, gan arī dzīvojamās platības īrēšanas izmaksas kopš notikuma, jo nams nav apdzīvojams, kā arī radušās citas ar to saistītās izmaksas.

Nama apsaimniekotājs "Rīgas namu pārvaldnieks" par konservācijas projekta izstrādāšanu vien prasījis 9000 eiro, stāstīja advokāts. "Pašlaik tur pārvilkta plēve, kuras pārvilkšana ēkai izmaksāja kādus 30 000 eiro," skaidroja Smilga.

Saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likumu, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus un normatīvajos aktos noteikto, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā. Tāpat dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai citām personām ir atbildīgs normatīvajos aktos, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos vai savstarpēji noslēgtajos līgumos noteiktajā kārtībā, teikts likumā.

Dzīvokļa īpašnieku atbildību, jo īpaši jau saistībā ar citu personu īpašumu bojāšanu, Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola īpaši uzsvēra arī preses konferencē Valdemāra ielas 117. un 119. namu sakarā.

Tomēr gadījumā ar Melnsila ielas namu Rīgas dome ilgstošajā sarakstē ar iedzīvotāju pārstāvi nemainīgi pauž, ka "šobrīd nav tiesiska pamata vērtēt jautājumus par nodarītajiem zaudējumiem un kompensācijām", un savu atbildību notikušajā neatzīst.

Savukārt Smilga atsaucas arī uz Augstākās tiesas lēmumu Zolitūdes traģēdijas lietā, kurā cita starpā pausts secinājums, ka gadījumā, ja telpās izvietotas paaugstinātas bīstamības iekārtas, bīstamas vielas, tai skaitā gāze, vaina nav atsevišķi jāpierāda, jo "tā ir prezumējama".

Tikmēr izmeklēšana kriminālprocesā turpinās, bet pašlaik vēl neesot pat veiktas sākotnējās ekspertīzes, vairākkārt mainījušies procesa virzītāji. Process ieilgst, bet sprādzienā pussagrautais nams turpina bojāties, konstatējis iedzīvotāju pārstāvis Aigars Stafeckis.

Jau ziņots, ka naktī no 2020. gada 30. decembra uz 31. decembri Āgenskalnā pēc sprādziena daļēji sabruka trīsstāvu dzīvojamā ēka Melnsila ielā 2, kas atrodas Melnsila ielas un Ļermontova ielas krustojumā.

Ierodoties norādītajā adresē, ugunsdzēsēji konstatēja, ka deg daļēji nobrukušā nama otrais un trešais stāvs un jumta konstrukcijas. Trīsstāvu dzīvojamās mājas sprādzienā un tam sekojošajā ugunsgrēkā viens cilvēks gāja bojā, bet seši cieta.

2020. gada 31. decembrī Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis apstiprināja, ka pašvaldībai piederošais dzīvoklis ir atradies sprādzienā sagruvušajā ēkas daļā un tajā dzīvojis Sociālā dienesta klients, ar kuru darbiniekiem ir izdevies sazināties.