Rokdarbnieces Latviju tuvina Ginesa rekordam - 12 gadus tamborē deķi, kas jau sasniedzis puskilometra garumu
foto: Augšdaugavas novads
Naujenes Novadpētniecības muzejā turpinās darbs pie lielā Augšdaugavas musturdeķa izveides
Novadu ziņas

Rokdarbnieces Latviju tuvina Ginesa rekordam - 12 gadus tamborē deķi, kas jau sasniedzis puskilometra garumu

Jauns.lv

Naujenes Novadpētniecības muzejā turpinās darbs pie lielā Augšdaugavas musturdeķa izveides. Šā gada februāra sākuma tas sasniedzis jau 508,45 metrus, vēl par vienu soli ļaujot pietuvoties nospraustajam mērķim – izveidot lielāko musturdeķi Latvijā un, iespējams, pat pasaulē.

Rokdarbnieces Latviju tuvina Ginesa rekordam - 12 ...

Musturdeķa izveide aizsākās 2011. gadā Starptautiskās akcijas "Muzeju nakts" laikā par godu Naujenes Novadpētniecības muzeja 15 gadu jubilejai. Idejas autore ir Naujenes Novadpētniecības muzeja direktore Evita Kusiņa – Koļesņika, kurai radās doma izveidot lielāko musturdeķi Latvijā, ko varētu nostiept no viena Daugavas krasta līdz otram, iesaistot šī deķa veidošanā pēc iespējas vairāk cilvēku un iekļūstot Ginesa rekordu grāmatā.

Naujenē top lielais Augšdagas musturdeķis

Naujenes (Daugavpils novads) Novadpētniecības muzejā noslēgumam tuvojas puskilometru garā un 1,6 metrus platā musturdeķa veidošana, kuru plānots pārstiept pāri Daugavai ...

Musturdeķis ir 1,6 metrus plats un veidots no atsevišķiem adītiem un tamborētiem fragmentiem, katrs no tiem darināts ar mīlestību un simboliski nes vēstījumu arī nākamajām paaudzēm par mūsu zemi, spēku un dzīvesziņu. Akcijā iesaistījušies jau vairāk nekā 5000 cilvēki.

foto: Augšdaugavas novads
Naujenes Novadpētniecības muzejā turpinās darbs pie lielā Augšdaugavas musturdeķa izveides
Naujenes Novadpētniecības muzejā turpinās darbs pie lielā Augšdaugavas musturdeķa izveides

Viena no rokdarbniecēm ir 84 gadus vecā Talsu novada Valdgales pagasta iedzīvotāja Zofija Maurere, kura par Augšdaugavas musturdeķi uzzinājusi 2016. gadā un kopā ar bijušo kolēģi saistījušas akcijā 141 dalībnieku - tuviniekus, draugus, paziņas un bijušos skolēnus.

"Man radās doma ieadīt kaut ko no Latvijas dabai raksturīgā – putni, tauriņi, dzīvnieki, puķes, tad lauku sēta, kas nav iedomājama bez mājdzīvniekiem. Tad vēlējos ieadīt to cilvēku vārdus, kas bijuši pie Latvijas republikas šūpuļa, bet ornamentos ieadītas Latvijas tautas baltās un nebaltās dienas, sapņi un cerības, vilšanās un ticība. Piecu gadu laikā radīju 44,8 metrus. Tā ir pateicība tiem cilvēkiem, kas apzinīgi vadīja un vada mūsu mazās, mīļās Latvijas dzīvi. Šobrīd jūtu, ka viss ir nostājies savās vietās. Musturdeķis man ir palīdzējis atgūties un dzīvot tālāk," teic rokdarbniece.

Kā norāda Augšdaugavas novada pašvaldībā, lielajā musturdeķī atrodams arī Latvijas lepnuma balvas ieguvējas Agras Jēgeres rokdarbs. Agra Jēgere musturdeķim darinājusi ļoti krāšņu 31 metru garu gabalu. Pati Agra izrēķinājusi, ka musturdeķa darināšanai viņai būtu aizgājuši pilni pieci mēneši viņas dzīves, ja tas taptu bez pārtraukumiem.

foto: Augšdaugavas novads
Naujenes Novadpētniecības muzejā turpinās darbs pie lielā Augšdaugavas musturdeķa izveides
Naujenes Novadpētniecības muzejā turpinās darbs pie lielā Augšdaugavas musturdeķa izveides

Musturdeķa krāsainos kvadrātiņus rotā uzraksti “Saules mūžu Latvijai”, “Skaidras debesis novēl Salacgrīvas novads”, “Daugavu sveic Salaca” un citi.