Valsts aizsardzības dienestā iesaucamo skaita plāni krasi samazinājušies
Krievijas iebrukums Ukrainā lika Latvijai pārvērtēt savas militārās spējas. Valdība septembrī atbalstīja Aizsardzības ministrijas plānu divkāršot personālu Nacionālo bruņoto spēku struktūrās piecu gadu laikā. Vai to izdosies paveikt, šobrīd nav zināms.
Diskusijas par dienesta likumu Saeimā ieilgušas, kā arī atklājušās daudzas praktiskas problēmas, kas traucē strauji audzēt iesaucamo skaitu.
Šogad dienests būs tikai brīvprātīgs, un arī nākamgad iesaukt varētu vien dažus simtus, nevis tūkstošus, kā bija plānots septembrī, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
NBS trūkst rezervju
Viena no Latvijas aizsardzības vājajām vietām ir mazais rezervistu skaits. Tā sauktajā aktīvajā rezervē, ko varētu ātri mobilizēt X stundā, ir tikai seši tūkstoši cilvēku. Septembrī valdība atbalstīja Aizsardzības ministrijas ziņojumu, kurā bija ieteikts personālu bruņotajos spēkos divkāršot līdz 51 tūkstotim, tajā skaitā, rezervistu skaitu audzēt līdz 20 tūkstošiem. Lai to panāktu, bija plānots šogad apmācīt tūkstoš dienestā iesaukto, nākamgad – divarpus tūkstošus, savukārt 2028. gadā jau līdz 7500.
Preses konferencē jūlijā tā brīža aizsardzības ministrs Artis Pabriks no “Latvijas Attīstībai” teica: “Tas ir skaits, ar kuru mēs varam atvairīt jebkuru uzbrukumu, kas nav iepriekš ilgi gatavots. Tas nozīmē, ka mēs esam daudz spēcīgāki.”
Uzstādītie mērķi pārāk augsti
Tomēr pēc Saeimas vēlēšanām dienesta izveide tempu zaudēja. Iepriekš bija paredzēts, ka pirmais brīvprātīgais iesaukums notiks jau janvārī, taču deputāti likumu Saeimā arī tagad vēl nav apstiprinājuši. Pabrika laikā izstrādāto likumprojektu asi kritizēja Saeimas juristi, un arī mērķi par dienestā iesaucamo skaitu izrādījušies pārāk ambiciozi, norāda atbildīgās komisijas deputāti.
“Jau pēc vēlēšanām Aizsardzības ministrija, diskutējot par šo likumprojektu vēl iepriekšējā Saeimā, bet jau pēc vēlēšanām, atzinās, ka šie mērķi, kas bija iesniedzot likumprojektu, bija neatbilstoši,” teica “Jaunās vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis.
Savukārt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis raidījumam skaidroja: “Bažas apstiprinājās par šī likuma kvalitāti un par to, kas tika iesniegts. Īstenībā arī uz otro lasījumu mums bija sešas komisijas sēdes.”
Tagad skaidrs, ka šogad dienestu varēs sākt tikai brīvprātīgie. Maksimālais skaits – 300. “Kāpēc ir šobrīd šāds skaitlis apmācāmo? Lai mēs nezaudētu mūsu šobrīd profesionālo vienību kaujas spējas. Kur tad mēs ņemsim tos instruktorus, kas apmācīs šos [iesauktos]? To jau nav,” teica Bergmanis.
Nākamgad iesaucamo skaits būtiski nepieaugs
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons norāda, ka vairāk par 300 iesauktajiem neļauj uzņemt arī bruņoto spēku šā brīža infrastruktūra. Cik reāla šobrīd ir iecere armiju dubultot piecos gados, Garisons precīzi neatbild, jo pagaidām neesot arī izvirzīti konkrēti mērķi, cik iesaucamos katru gadu jāapmāca.
Šogad nav arī paredzēti nekādi lieli ieguldījumi dienesta izveidē. Iepriekš lēsto 87 miljonu eiro vietā Aizsardzības ministrija budžetā prasa tikai trīs miljonus – brīvprātīgo kompensācijām un ēdināšanai: “Pat, ja jūs iedosiet tos 87 miljonus, visdrīzāk, mēs nespēsim iztērēt, jo viens ir - jānoslēdz papildu līgumi, kas prasa laiku, un otrs, protams, piegādes prasīs vēl ilgāku laiku.”
Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts arī stāsta, ka vairāk naudas dienesta izveidei ministrija nav prasījusi tāpēc, ka trūkst dienesta likuma. Līdz ar to, arī nākamgad iesaucamo skaits būs salīdzinoši neliels – 300 līdz 500 jauniešu, norāda Eglīts. Tas ir piecas reizes mazāk nekā plānots sākumā. Pavēstes jauniesauktie varētu saņemt nākamā gada janvārī, savukārt dienestā jauniešiem būtu jāierodas ap gada vidu.
Deputāti: galvenais ir kvalitāte, nevis kvantitāte
Lai gan sākums ir lēnāks nekā iepriekš plānots, Eglīts uzskata, ka piecos gados sasniegt 50 000 cilvēku lielus bruņotos spēkus esot iespējams: “Tas skaitlis ir reālistisks. Nākamajā gadā mums pirmām kārtām ir jāsakārto infrastruktūra, lai mēs varētu nodrošināt gan dzīves apstākļus jauniesaucamajiem, gan arī sekmīgu apmācības procesu. Tāpēc nākamais gads mums vēl ir tāds, kur mēs nodrošinām visas šīs lietas, un pēc tam sākam strauji kāpināt šo skaitu.”
Gan ministrija, gan Aizsardzības komisijas deputāti arī uzsver, ka galvenais esot, lai dienests būtu kvalitatīvs, pat ja iesaucamo skaits sākumā nav liels.
Deputāts Ainars Latkovskis teica: “Pašlaik tieša apdraudējuma no Krievijas [Latvijai] nav, jo viņi ir nodarbināti savā karā Ukrainā, ko viņa ir uzsākusi. Līdz ar to mums vēl ir laiks. Tā nav daudz. Bet, lai valsts aizsardzības dienests kļūtu populārs jauniešu vidū, kā tas ir Somijā vai Igaunijā, mums ir svarīgi iesākt ar ļoti kvalitatīvu dienestu.”
Tikmēr bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks noliedz, ka sākotnējais plāns bijis nereāls. Tajā pašā laikā viņš norāda, ka ir normāli diskusiju rezultātā plānus mainīt: “Lielos vilcienos viņš ir ieturēts visās tajās līnijās, ko mēs piedāvājām. Vai tas cipars ir drusku mazāks vai lielāks, tas vairs nav šajā mirklī izšķiroši. Svarīgi ir, ka mēs esam sākuši procesu.”
Likuma pieņemšanas kavēklis – civilais dienests
Viena no galvenajām kritikām Pabrika laikā tapušajam likumprojektam bija tā, ka vienlaikus nebija izstrādāts civilā dienesta likums. Tas arī paildzinājis diskusijas parlamentā. Saeimas Juridiskais birojs norādīja, ka uzskatu vai reliģiskās pārliecības dēļ cilvēkiem jābūt iespējai militāro dienestu aizstāt ar kādu citu darbu. Kamēr alternatīvu nav, dienests var būt tikai brīvprātīgs.
Pabrika iecere atļaut dienēt arī iekšlietās, veselības vai sociālās aprūpes iestādēs pagaidām atmesta kā pārāk sarežģīta. Bijušais ministrs norāda, ka šādu ideju rosinājis, jo tā būtu iespēja stiprināt arī citas valstij svarīgas jomas, tomēr pārējās ministrijas tam nav bijušas gatavas. Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis gan pret ideju attiecas pozitīvi un norāda, ka ministrija strādās pie tā, lai iesaucamos nākotnē varētu nodarbināt arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.
“Katrā ziņā mēs to uzņēmām ar tādu dziļu ne tikai izpratni, bet pat prieku. Nav noslēpums, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā ir daudz vakances, īpaši Rīgā. [..] Mums ir jāatrisina daži iekšējie procesi un jāpilnveido mācību programmas. Pieņemu, ka kāds gads būs vajadzīgs,” teica Kučinskis.
Lai obligāto dienestu varētu ieviest ātrāk, Aizsardzības ministrija tagad gatavo jaunus priekšlikumus likuma galīgajam lasījumam Saeimā, kas ļautu dienestu iziet citās Aizsardzības ministrijas struktūrās. Balstoties uz iepriekšējo Latvijas pieredzi un kaimiņvalstu datiem, Aizsardzības ministrija uzskata, ka šādu jauniešu, kas uzskatu dēļ atteiksies no militārā dienesta, nebūs daudz. Tāpēc pietikšot ar vietām ministrijas iestādēs. Iesaucamie varēs, piemēram, palīdzēt noliktavās, armijas nekustamo īpašumu uzturēšanā, daļu varētu nodarbināt arī Latvijas Kara muzejā vai Ģeotelpiskās informācijas aģentūrā. Civilā dienesta iespēja gan būs tikai tiem, kas savus uzskatus varēs pierādīt speciālai Kontroles komisijai. “Šī te komisija tiks veidota no ekspertiem, kas tiešām reāli strādā ar šiem jautājumiem, kas arī var pateikt, vai šis cilvēks ir kļuvis pacifists kopš pavēstes saņemšanas, vai viņš ir bijis tāds visu mūžu,” teica Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Eglīts.
Finansiāli civilais dienests jauniešiem būs krietni neizdevīgāks. Plānots, ka kompensācija būs tie paši 300 eiro mēnesī, taču civilajā dienestā pašam būs jāmeklē dzīvesvieta, ja vien nepaveiksies dzīvot tuvu dienesta vietai, tāpat būs pašam jāgādā sev ēdiens. Savukārt militārajā dienestā iesauktie dzīvos kazarmās un būs pabaroti par valsts naudu. Turklāt tie, kas militārajam dienestam pieteiksies brīvprātīgi, saņems divkāršu kompensāciju – 600 eiro mēnesī.
