Zibens ziemā kopā ar sniegu ir gandrīz ikgadēja parādība, pauž Bricis

Bricis pastāstīja, ka zibeņošana kopā ar sniegputeni novērotas virs Rīgas. Dažas zibens izlādes konstatētas arī Kurzemes pusē pie Stendes, Talsu apkārtnē, arī netālu no Siguldas Vidzemē.

"Es saņēmu šodien ļoti daudz jautājumu no cilvēkiem, kas iepriekš neko tādu nav piedzīvojuši," stāsta Bricis. "Tas, ka ir cilvēki, kas nav piedzīvojuši sniegu kopā ar zibeni, tā varētu būt. Precīzāk - viņi nav pamanījuši. Zibens ziemā kopā ar sniegu ir Latvijā faktiski ikgadēja parādība," sacīja Bricis, norādot, ka Latvijā esot ļoti retas tādas ziemas, kad kaut vienā Latvijas malā tas nebūtu noticis.

Biežāk negaiss kopā ar sniegu esot novērojams piekrastē, īpaši ziemas pirmajā pusē, kad jūra vēl ir silta, bet strauji sāk ieplūst auksts gaiss. "Process ir aptuveni tāds kā tad, kad katlam ar verdošu ūdeni noņem vāciņu - veidojas tvaika mutuļi. Šajos mākoņos ūdens ir gan šķidrā formā, gan cietā formā. Tie ir dažādi elektriski lādēti, un rodas zibens," stāsta Bricis.

Laika ziņu redaktors pauž, ka šoreiz gan process bija mazliet cits – Latviju šķērsoja aukstā atmosfēras fronte kopā ar zema spiediena ieplaku. Tā izraisīja strauju gaisa masu celšanos jeb piespiedu konvekciju, tāpēc izveidojās gubu mākoņi, kuros bija gan ledus, gan ūdens.

Latvijā šī parādība visbiežāk novērojama tieši Rīgā, jo virs Rīgas jūras līča, ienākot ziemeļu vējam, veidojas elektrizētie sniega mākoņi.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ir apkopojis arī statistiku un norāda, ka  februārī vidēji virs Latvijas ir 13 zibens izlādes, janvārī vidējais rādītājs ir trīs zibens izlādes, bet decembrī – 11 zibens izlādes. 

Ja vidēji ik ziemu virs Latvijas uzplaiksnī gandrīz 30 zibeņi, tad šoreiz vienā piegājienā uzplaiksnījuši pat ap 50, novērojuši meteorologi.

Latviski šai parādībai nosaukuma nav, bet angliski to sauc "thundersnow" jeb, burtiski tulkojot, "pērkonsniegs".