600 skolēnu paliek bez brīvpusdienām birokrātijas nianšu dēļ
Daudzbērnu ģimeņu bērniem būtu jāsaņem pašvaldības noteiktais ēdināšanas atbalsts izglītības iestādē pat tad, ja bērns mācās citas pašvaldības skolā vai bērnudārzā. Tā uzskata Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija. Viņa intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja, ka birokrātijas nianšu dēļ patlaban vismaz 600 Rīgā deklarētie daudzbērnu ģimeņu bērni nesaņem brīvpusdienas.
“Nesen mēs konstatējām kādu problēmu. Rīgas pašvaldība ir dāsna, sniedzot daudzbērnu ģimeņu bērniem 100% ēdināšanas atbalstu [pirmsskolās un vispārizglītojošās skolās], bet, ja Rīgā deklarētais bērns mācās skolā, kas ir ārpus Rīgas, piemēram, Mārupes vai Carnikavas skolā, tad viņam atbalsts līdzi neseko.”
Iespējams, bērns dzīvo tuvu pie Rīgas pilsētas robežas un viņam ģeogrāfiski izdevīgāk ir apmeklēt citas pašvaldības skolu, jo uz to var ērtāk nokļūt ar sabiedrisko transportu.
Rīgā dzīvo 600 šādu bērnu
“Šī problēma konstatēta visās pašvaldībās. Mēs šobrīd to esam sākuši kustināt. Apvienībai bija saruna ar Rīgas pašvaldību, tās pārstāvji izpētījuši, ka Rīgā dzīvo 600 šādu bērnu. Viņu dzīvesvieta ir deklarēta Rīgā, viņi mācās vispārizglītojošajās skolās ārpus Rīgas, bet viņiem neseko līdzi Rīgas pašvaldības nolemtais daudzbērnu ģimeņu skolēnu ēdināšanas pabalsts.
Pagaidām Rīgas pašvaldībā nav izdomāts risinājums, kādā veidā šo naudu varētu novirzīt [pusdienu apmaksai tiem bērniem, kas mācās citas pašvaldības skolā]. Skumjākais ir tas, ka tas pat nav naudas jautājums! Tas ir tieši birokrātijas jautājums.”
Nepalīdz, jo nezina, kā to varētu izdarīt
Ir skumji, ka pašvaldības nepalīdz tikai tādēļ, ka nezina, kā var administratīvi to noorganizēt, nevis tādēļ, ka nav naudas. “Ir skumji, ka kādas ģimenes tādēļ nesaņem šo atbalstu.”
“Mēs esam iekustinājuši šo sarunu, ir iesaistījies arī Tiesībsargs, vērtējot, vai tad, ja pašvaldība lēmusi palīdzēt savā teritorijā dzīvojošajiem daudzbērnu ģimeņu bērniem, tai būtu pienākums sekot līdzi, lai līdz katram bērnam aiziet šis atbalsts.”
Skolēns nesaņem brīvpusdienas pat tad, ja abas pašvaldības atbalsta bērnus
Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienībā uzskata, ka šim atbalstam būtu jāseko bērnam, lai kurā pašvaldībā viņš mācītos. “Protams! Skumjākais ir tas, ka bērns nesaņem atbalstu pat tad, ja viņš mācās tādā pašvaldībā, kura arī saviem deklarētajiem daudzbērnu ģimeņu bērniem 100% nosedz ēdināšanas maksu izglītības iestādē.
Abas pašvaldības (gan tā, kurā ir deklarēta bērna dzīvesvieta, gan tā, kurā viņš mācās) ir lēmušas 100% apjomā atbalstīt daudzbērnu ģimeņu bērnu ēdināšanu, bet tikai tāpēc, ka bērns dzīvo vienā pašvaldībā, bet mācās otrā, viņam atbalsts līdzi neseko. Tas ir tik kaitinoši skumji!”
Tas ir jāizdara!
Žēl, ka šādu mazu birokrātijas nianšu dēļ ģimenes paliek bez atbalsta. “Protams, tas pašvaldībām prasa kaut kādu pielāgošanos, varbūt vajadzīgi uzlabojumi informāciju tehnoloģiju sistēmās, bet tas ir jāizdara!” Treija pauda.
Tie ir konkrētās pašvaldībās dzīvojoši bērni. Turklāt pašvaldības atbalstam nepieciešamās summas jau ir paredzējušas savos budžetos. Ir jāizdara viss nepieciešamais, lai šis paredzētais atbalsts nonāktu līdz ģimenēm!
Sakiet, lūdzu, ar ko mums sākt?
Nesen Treija saņēma telefona zvanu no kādas pašvaldības pārstāvja. “Viņi man piezvana un saka: “Mēs dzirdējām, ka citās pašvaldībās ir ēdināšanas pabalsts daudzbērnu ģimenēm. Mēs arī tādu gribētu ieviest. Sakiet, lūdzu, kas mums kā pašvaldībai ir jādara?”
Jāsaka godīgi, ka es biju ļoti pārsteigta, jo es arī tā nepārzinu administratīvi birokrātisko pusi, kāda ir katrā pašvaldībā, kādas ir katras pašvaldības datu apstrādes sistēmas par saviem iedzīvotājiem un kādā konkrētā veidā pašvaldība šādu atbalstu varētu sniegt.”
Cenšas palīdzēt ar padomiem
Tomēr, vēloties palīdzēt, Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības pārstāve konsultējas ar speciālistiem, lai noskaidrotu, kā atbalsta sniegšana notiek citās pašvaldībās. Viņa cenšas pasmelties idejas un padomus, ko nodod ieinteresētajai pašvaldībai, lai arī tā varētu ieviest atbalstu daudzbērnu ģimeņu bērnu ēdināšanai.
“Labā ziņa ir tāda, ka pašvaldības ir sadzirdējušas mūs un grib sākt vairāk palīdzēt. Bet savā ziņā ironiski ir tas, ka tās prasa nevalstiskajam sektoram, kā to darīt.”
Vajadzīgs ģimeņu atbalsta reģistrs
Saistībā ar šo jautājumu ieskicējas kāda aktuāla problēma. Tikai Rīgā un, iespējams, vēl dažās Latvijas pašvaldībās ir izveidots ģimeņu atbalsta reģistrs.
Rīgas pilsētas pašvaldības ģimeņu atbalsta reģistrā var pieteikties daudzbērnu ģimenes, kā arī ģimenes ar bērniem invalīdiem un citas sociālā riska ģimenes. Pēc tam ģimenes saņem dažādus papildus atbalstus no Rīgas domes.
Revolūcija pēc datu aizsardzības regulas ieviešanas
“Liela revolūcija negatīvā ziņā notika tad, kad ieviesa datu aizsardzības regulu, kura pašvaldībām ierobežoja iespējas apkopot informāciju par saviem iedzīvotājiem.
Absurdākais ir tas, ka pašvaldība, pat labu gribot, bez pašu iedzīvotāju atļaujas nedrīkst uzrunāt konkrētu ģimeni un tai piedāvāt atbalstu.
Bez reģistra pašvaldībai ir apgrūtinātas iespējas palīdzēt
Ja katrai pašvaldībai būtu ģimeņu atbalsta reģistrs, kurā ģimenes, kas atbilst kādiem konkrētiem pašvaldības noteiktiem kritērijiem, piemēram, atbilst daudzbērnu ģimenes statusam, pašas labprātīgi drīkstētu reģistrēties, tad pašvaldībai vairs nebūtu sasietas rokas un tā varētu piedāvāt savu atbalstu daudz mērķētāk.”
Reģistru vajadzētu katrā pašvaldībā
Līdz ar to Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienībā iesaka arī citām pašvaldībām ieviest ģimeņu atbalsta reģistru. Iepriekš, kad bija vairāk nekā 100 pašvaldības, to izdarīt varbūt bija grūtāk, bet pēc administratīvi teritoriālās reformas pašvaldību skaits ir samazinājies, tās kļuvušas lielākas un jau ir racionāls pamats to darīt.
“Es ļoti gribētu, ka katra pašvaldība izveido daudzbērnu ģimeņu reģistru, kur ģimenes var brīvprātīgi reģistrēties, ja tās vēlas, lai pašvaldība tām piedāvā papildus atbalstu.”
Nav iespēju pasniegt dāvanas
2018.gadā Treijas atbildībā bija valsts programmas “Goda ģimenes gads” īstenošana, kuras ietvaros bija iespēja dāvāt Dziesmu svētku biļetes visām daudzbērnu ģimenēm, kurās aug vismaz pieci bērni.
“Sākumā domājām, ka lūgsim visām pašvaldībām, lai tās nodod biļetes ģimenēm. Taču pašvaldības teica: “Bet mums nav datu! Mēs nevaram iedot pat šīs dāvanas, jo mums nav datu! Tos varam palūgt tikai no sociālā dienesta, kur tomēr reģistrēta īpaša cilvēku grupa.”
Skumji, ka mēs, pat labu gribot, nevaram nekādā veidā apdāvināt vai sasniegt daudzbērnu ģimenes. Tas būtu tik elementāri, ja būtu šādi ģimeņu reģistri, kurā ģimenes būtu labprātīgi piekritušas, ka, piemēram, tās informē e-pastā par īpašām programmām vai labumiem, kas pieejami pašvaldības ģimenēm.”
Cerības par valsts iedzīvotāju reģistru
Ir saprotami, ka pašvaldībām nepieciešama pieeja vairāk datiem par saviem iedzīvotājiem, tomēr jāapdomā, vai katrai atsevišķi ir racionāli investēt kādos IT instrumentos.
“Varam cerēt, ka nākotnē būs pilnveidots valsts iedzīvotāju reģistrs, kurā varēs filtrēt iedzīvotāju datus visādos griezumos, un ka katrai pašvaldībai būs tam pieeja.”
Rezumējumā Treija pauda pārliecību, ka daudzbērnu ģimeņu bērniem būtu jāsaņem pašvaldības noteiktais ēdināšanas atbalsts izglītības iestādē pat tad, ja bērns mācās citas pašvaldības skolā vai bērnudārzā.
