Protestē pret Skultes LNG termināļa būvniecību

Sanākušie novietojuši improvizētu termināļa maketu, kā arī turot rokās plakātus skandina tādu saukļus kā: "atbildes un atbildību, nevis gāzes atkarību" vai "solīts makā nekrīt".

Uz plakātiem, piemēram, rakstīts "Gāzei nav nākotnes", "Skultes LNG-OIK 2", "Investēt gāzē=ieslēgt atpakaļgaitu".

Pikets ilga aptuveni stundu un jau ir noslēdzies. Policijā aģentūra LETA teica, ka protesta akcija noritējusi bez starpgadījumiem.

"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons aģentūrai LETA norādīja, ka Skulte LNG terminālis sasaistē ar Inčukalna dabasgāzes pazemes krātuvi nodrošinās iespēju iegādāties gāzi vasaras mēnešos, kad tā ir lētāka, un noglabāt to apkures sezonai. Ja Latvijā būs savs LNG terminālis Skultē, Latvijas lietotājiem vairs nebūs jāapmaksā somu un lietuviešu gāzes transportēšana no un uz Inčukalnu, kā tas notiek pašlaik, uzsver Miķelsons, pieļaujot, ka tas Latvijas iedzīvotājiem nozīmētu zemākus gāzes un elektrības rēķinus.

"Mums ir jāsaprot, ka Latvija nākamos desmit gadus nevarēs atteikties no dabasgāzes, jo tā tiek izmantota elektrības ražošanai un ar tās palīdzību tiek ražota elektroenerģija un siltums termoelektrocentrālēs. Neaizmirsīsim par ātrāko iespējamo atslēgšanos no BRELL elektroapgādes loka ne ātrāk kā 2025. gadā, un tad gāzes patēriņš pieaugs par trīs teravatstundām (TWh) līdz potenciāli 12-13 TWh gadā, " skaidro Miķelsons.

Viņš atzīmē, ka atjaunīgie enerģijas resursi attīstīties un no gāzes 10-15 gadu perspektīvā būs jāatsakās. Skulte LNG termināļa infrastruktūra tiekot veidota tā, lai varētu transportēt arī atjaunīgo ūdeņradi, kas ir viens no Eiropas klimatneitrālas energosistēmas stūrakmeņiem.

"Skulte LNG Terminal" izprotot gan vides organizāciju, gan apkaimes iedzīvotāju bažas par LNG termināļa būvniecību. Tāpēc uzņēmums strādājot pie tā, lai ietekme gan uz vidi, gan apkaimes iedzīvotājiem būtu minimāla, un patlaban izstrādes procesā ir ietekmes uz vidi novērtējums.

Kā stāsta Miķelsons, termināļa projekts atbilst starptautiskajiem drošības standartiem, un tā darbību sertificēs vadošās nozares sertifikācijas kompānijas. "Turklāt tajā plānots izmantot modernākās regazifikācijas tehnoloģijas, proti, iegremdētā iztvaicētāja tehnoloģiju, kas tiek plaši pielietota Skandināvijas reģionā. Tā ir drošākā un efektīvākā tehnoloģija mūsu platuma grādos šāda veida termināļiem."

Jau ziņots, ka organizācija "Protests" "aicina apturēt sasteigta, nepamatota un necaurspīdīga likuma "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli" turpmāku īstenošanu un iestājas pret valsts atbalstu un investīcijām fosilās enerģijas projektā".

Piketa organizatori norāda, ka valsts amatpersonu retorika par projekta ekonomisko un drošības pamatojumu liek apšaubīt iesaistīto pušu kompetenci un visas Latvijas sabiedrības interešu pārstāvniecību.

"Organizācijas tā arī nav sagaidījušas dažādu valdības pārstāvju solīto caurspīdīgo diskusiju, kurā konkrētos skaitļos būtu pamatots šobrīd neizprotamais valsts atbalsts fosilās enerģijas projektam," norāda organizāciju pārstāvji.

Tāpat "Protesta" pārstāvji uzskata, ka Latvija var sadarboties ar kaimiņvalstīm gāzes apgādes jautājumos, Lietuvai un Somijai nodrošinot sašķidrinātās dabasgāzes ievešanu un regazifikāciju, savukārt Latvijai sniedzot gāzes uzkrāšanas, uzglabāšanas funkciju Inčukalna gāzes krātuvē. Organizāciju pārstāvju ieskatā gāzes tirgus reģionā ir piesātināts.

Organizācijas lūdz klimata un enerģētikas ministru Raimondu Čudaru (JV), kā arī premjerministru Krišjāni Kariņu (JV) apturēt 13. Saeimas pieņemtā likuma turpmāku īstenošanu, lai atkārtoti izvērtētu nepieciešamību pēc jauna LNG termināļa, ņemot vērā šībrīža apstākļus, tehniski ekonomisko pamatojumu, amatpersonu interpretāciju par projekta nozīmi valsts drošībai un to, kā termināļa būvniecība ietekmēs Latvijas klimatneitralitātes mērķus. Organizācijas uzsver, ka "valsts investīcijas jaunā fosilajā infrastruktūrā ir solis atpakaļ, kam būs sekas gan uz klimatu un jauniešu nākotni, gan valsts ekonomisko konkurētspēju".

"Skulte LNG Terminal" ir atraduši stratēģisko investoru un iesnieguši valdībā priekšlikumu ar vēlamajām sadarbības formām.

"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons janvāra vidū teica, ka 13.janvārī kopā ar stratēģisko investoru Ministru kabinetā (MK) iesniegta vēstule, kurā apliecināta gatavība projektu realizēt, kā arī uzskaitītas vēlamās sadarbības formas, par kurām "Skulte LNG Terminal" vēlas runāt.

Priekšlikumi paredz administratīvos lēmumus, kas uzlabos termināļa konkurētspēju, un komerciālus līgumus par nākotnes jaudu izmantošanu. Tāpat varētu būt trešo pušu izņēmumi, kas ļauj slēgt līgumus par daļu no jaudām, kā arī cita veida atbalsta pasākumi, balstoties uz Eiropas praksi, skaidroja Miķelsons.

Investoru Miķelsons neatklāja, taču stāstīja, ka tā ir liela kompānija, kurai ir termināļi arī citviet pasaulē. Viņš arī norādīja, ka tā nav biržā kotēta kompānija un ir gatava atklāt savu identitāti līdz ko būs reakcija no valdības. "Līdz ko stratēģiskais investors saņems ziņu no valdības par virzību projektā, tad arī būs gatavs nākt ar saviem līdzekļiem un tos ieguldīt," teica Miķelsons, uzsverot, ka apliecinājums no investora ir.

Savukārt Čudars intervijā aģentūrai LETA norādīja, ka gala lēmumu par tālāko Skultes LNG termināļa projekta virzību varētu pieņemt februārī pēc projekta attīstītāju iesniegto priekšlikumu izvērtēšanas.

Pērn septembra beigās Saeima galīgajā lasījumā pieņēma valdības un Ekonomikas ministrijas virzīto likumprojektu, kas nosaka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Saulkrastu LNG terminālim, tā cauruļvada savienojumam ar dabasgāzes pārvades sistēmu un ar to saistītajām būvēm.

"Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016.gadā. "Skulte LNG Terminal" mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022.gada maija otrajā pusē par 20% "Skulte LNG Terminal" akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS "Virši-A".