"Saeimā viņai nav vietas!" nelielā protesta akcijā nosoda Grevcovas izteikumus par Latvijas okupāciju

Skandalozās deputātes Glorijas Grevcovas prātojumi par Latvijas okupāciju un Latvijas Okupācijas muzeja darbu "TikTok" platformā pirms divām nedēļām izraisīja plaša mēroga sašutumu.

"Labdien, mani dārgie. Atnācu uz tā saucamo Okupācijas muzeju. To, kurš iepriekš saucās Strēlnieku muzejs. Un ziniet – fakti ar faktiem neiet kopā. Gids stāsta savu paralēlo, savu izdomāto stāstu. Bet uz konkrētiem jautājumiem atbildēt nespēj," aptuveni minūti ilgajā video teica Grevcova.

"Kas tas vispār ir par muzeju? Kam viņš domāts? Kādu mērķu sasniegšanai? Atgādināšu – muzejs saucas Okupācijas muzejs. Tā arī dzīvojam. Apskatījām visus eksponātus un sapratām – ak, kā mūs muļķo, ak, kā mūs muļķo! Ja agrāk likās, ka mums ir propaganda, tad, izstaigājot šo muzeju, jūs sapratīsiet, kas ir propaganda," video beigās nicinoši izteicās Saeimas deputāte.

Dienā, kad Saeimā paredzēts izskatīt Šnores iesniegumu, pie parlamenta ēkas Jēkaba laukumā divi rīdzinieki – Elvis un Kristaps – ieradās, lai ar plakātiem paustu savu nostāju.

"Uzskatu, ka pēc sarunātā Grevcovai vienkārši nedrīkst būt amats parlamentā. Pēc šādām epizodēm personām būtu vispār jāaizliedz ieņemt valsts amatus uz gadiem desmit, piecpadsmit," pauda iepretim Saeimai satiktais Elvis.

"Partija "Saskaņa" ir projām, taču vietā nācis valstij acīmredzami nelojāls politiskais spēks, kam ir liels atbalsts no jauniešu vidus, jo tā pārstāvji cītīgi reklamējas "TikTok" un līdzīgās platformās," apgalvo jaunietis.

Okupācijas muzeja ekspozīcija esot "pliekana"

Drīz vien pēc skandalozā video ievietošanas Grevcovas "TikTok" video no vietnes tika izdzēsts.

Tā vietā Saeimas deputāte ievietoja teju trīs minūtes ilgu video nu jau latviešu valodā, kurā skaidro, ka nemaz nav noliegusi okupāciju un pārmet Okupācijas muzejam dažādas nepilnības, tostarp pārāk dārgu ieejas maksu.

Runas stils un tonis šajā video ir krasi izmainījies un nu jau, spriežot pēc lietotajiem vārdiem, Saeimas deputāte ļoti nopietnā manierē apgalvo, ka muzejā vērojama nevis "propaganda", bet gan "viens no smagākajiem Latvijas vēstures periodiem".

"[...] pirmkārt – Latvijas okupācijas fakts netiek noliegts. Tāds periods, diemžēl, mūsu valsts vēsturē bija. Otrkārt – ieejai Latvijas Okupācijas muzejā ir jābūt bez maksas pilnīgi visiem, nevis desmit eiro. Jo tam jābūt pieejamam jebkuram Latvijas iedzīvotājam, jo tur ir parādīts viens no smagākajiem Latvijas vēstures periodiem. Treškārt – ekspozīcija un tās patiesums. Daudzi fakti, it īpaši par izsūtītajām personām, mirušajām personām, represētajām personām – nesakrīt. Gidu izvietotie informācijas avoti ir daudz mazāki, nekā patiesībā. Patiesībā šo personu ir daudz vairāk, kas ir cietušas un bijušas represētas," apgalvo Grevcova.

"Treškārt, ceturtkārt jau jā... foto nesakritība. Kad tiek stāstīts par nāves un koncentrācijas nometnēm, kā cilvēki tur mira un gāja bojā, tiek pasniegtas bildes, kur cilvēki skaisti saģērbušies, sēž, pozē un smaida. Kas tas ir? Kas tas par priekšstatu. Tā ir nekorekta vēstures parādīšana. Ja tās ir nāves nometnes, tad jābūt skarbam līdz galam! Ja tas ir okupācijas muzejs, tad jāstāsta patieso, skarbo vēsturi!" muzejam pārmet Saeimas deputāte.

Video turpinājumā Grevcova norāda, ka gidam aizrādījusi par fotogrāfiju un gada skaitļu neatbilstību: "Rīga 1930. gadā ir tieši tāda pati kā Rīga 1943. gadā, uz ko tika aizrādīts gidam, un gids to nebija pamanījis līdz šim."

Šī video izskaņā Grevcova norāda, ka Latvijas Okupācijas muzejs ir "viena no valsts sejām", kurā "jābūt visam perfekti".

"[...] un tai traģiskajai vēsturei, kas notika ar mūsu valsti, ir jābūt saprotamai, konkrētai, skarbai un ar konkrētiem cipariem [...]," norāda deputāte.

Neskatoties uz to, ka Grevcova dzēsusi konkrēto video un tā vietā ievietojusi savu skaidrošanos, Valsts drošības dienests (VDD) otrdien informēja, ka par izteikumiem ir uzsākts kriminālprocess saskaņā ar Krimināllikuma 74.1 pantu par PSRS un nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma pret Latvijas Republiku un tās iedzīvotājiem publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu.