Jēkabpils plūdu izraisīšanā vaino pirms gada atklāto gāzesvadu. "Gaso" pārmetumus noliedz

“Jēkabpilieši vaicā par gāzes vadu, kas Jēkabpilī nesen izbūvēts gar Daugavas dambi posmā no mūzikas skolas līdz Strūves parkam. Vai nav tā, ka rakšanas darbi ir vājinājuši dambja izturību, jo tieši šajā posmā radās nobrukumi, sūces un veidojās viskritiskākā situācija? Tagad posms ir nostiprināts ar smilšu maisiem un grunti. Pašvaldības amatpersonas neko konkrēti nevarēja pateikt, bet atzina, ka tas ir kritiskais posms un gāzes vads tur nesen ierīkots,” raksta Jēkabpils laikraksts “Brīvā Daugava”.

Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Skreivers neizslēdz iespēju, ka gāzesvada būvdarbi varēja atstāt kādu ietekmi, un smilšu “spilvens”, kādā gulda gāzes vada caurules, ir viegli izskalojams. Savukārt Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis pavētījis, ka ir pieprasījis materiālus par šiem darbiem, un situācija tiks izvērtēta.

Jauns.lv jautāja, kā šīs aizdomas par gāzesvada ietekmi uz Daugavas aizsargdambja izturību vērtē dabasgāzes sadales sistēmas uzturētājs – akciju sabiedrība “Gaso”. Tas noliedz, ka pirms gada ekspluatācijā nodotais gāzesvads varētu būt vainojams aizsargdambja brucināšanā. “Gaso” sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Rubinčika Jauns.lv skaidroja:

“Vidējā spiediena (P < 4 bar) sadales gāzesvads Sakas, Gulbju, Dārznieku, Leona Paegles un Brīvības ielās Jēkabpilī tika nodots ekspluatācijā 2022. gada janvārī, par ko liecina Jēkabpils novada būvvaldes apliecinājums par inženierbūves gatavību ekspluatācijai.

Posmā no Leona Paegles ielas 2 līdz Strūgu ielai (Pļaviņu iela 56) gāzesvads izbūvēts pa Jēkabpils aizsargdambja kreiso (ārējo malu), un gāzesvada ārējais diametrs šajā posmā sastāda vien 110 mm jeb 11 cm.

Atbilstoši “Gaso” Jēkabpils iecirknim pieejamai informācijai, kā arī veiktajām fotofiksācijām objektā, aizsargdambja izskalojums šī gada janvāra mēnesī notikušo plūdu laikā notika pie dzīvojamās mājas Pļaviņu ielā 60, kur aizsargdambja pamatnes platums sastāda vairāk par 20 m.

“Gaso” nevar spriest par iespējamiem notikušā cēloņiem un iemesliem, bet, ņemot vērā iepriekš minēto, var minēt, ka ūdens masas spiediena rezultātā ūdens iesūcās dambī un pa grunts vājāko vietu izlauza sev ceļu uz dambja pretējo pusi, kas ar gāzesvada izbūvi nav saistīts. Ja gāzesvads būtu ticis izbūvēts pa aizsargdambja labo pusi, jautājumi par faktoriem, kas varētu ietekmēt aizsargdambja stiprību, varētu būt, bet esošajā situācijā saistīt gāzesvadu un notiekošo nav pieļaujami.

Daugavas labajā krastā izbūvētā aizsargdambja nogāzes virsma no Daugavas puses ir noklāta ar betona plāksnēm, kas būtiski izlīdzina ūdens masas spiedienu  un papildus neļauj ūdenim iesūkties dambī. Kreisā krasta aizsargdambja nogāzes virsmas pārklājums ir zemes kārta ar apaugumu (krūmi, kuru sakņu dziļums var būt arī krietni lielāks gan par dambja otrajā pusē ieguldītā gāzesvada diametru, gan tā ieguldīšanas dziļumu). Ir grūti spriest, kas atrodas zem šīs zemes kārtas un no kā sastāv pats aizsargdambis.”

“Gaso” arī informē, ka pēc aizsargdambja izskalojumu vietu remontdarbiem tika veikta gāzesvada kontrolpārbaude, kuru gāzesvads veiksmīgi izturēja, kas ļauj secināt, ka gāzesvads nav bojāts un ir derīgs tālākai ekspluatācijai.

Tāpat “Gaso” Jēkabpils iecirknim nav informācijas par to, ka kāds pie gāzeniekiem būtu vērsies ar aizdomām vai pārmetumiem, ka gāzesvads pie Daugavas aizsargdambja varētu būtu ietekmējis tā izturību. “Neviena iestāde jeb speciālists līdz šim nav vērsies “Gaso” šajā sakarā. “Gaso” atkārtoti uzsver, ka minētais gāzesvads ir izbūvēts atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām, un attiecīgi nodots ekspluatācijā un ekspluatēts, līdz ar to “Gaso” nesaredz nepieciešamību veikt jebkādus pasākumus attiecībā uz šī gāzesvada izbūvi,” norāda Jana Rubinčika.