Daugavā novērota neparasta parādība. Tomam Bricim ir skaidrojums
Latvijas televīzijas laika ziņu redaktors Toms Bricis sociālajos tīklos dalījies ar viņam iesūtītām fotogrāfijām, kurās redzama neparasta parādība Daugavā, kurai, kā norāda Bricis, oficiāla nosaukuma nemaz nav.
"Retas formas sniega putra Daugavā. Izskatās vairāk pēc auduma, kas sakrokojies straumē. Gandrīz ik ziemu gan Daugavā pie Rīgas, gan citās Latvijas upēs pa kādai reizei šī parādība novērojama," norāda Bricis.
Viņš piebilst, ka šāda parādība fiksēta arī 2021. gadā, un tad daļa cilvēku to saistījusi ar "kovidu un vēl nez kādiem brīnumiem".
Bricis skaidro, ka šāda parādība veidojas vienkārši - ir jāsakrīt dažādiem faktoriem.
"Stipra snigšana, lēns vējš un ūdens temperatūra tuvu nullei, lai sniegs tajā tik ātri neizkūst. Sākumā izveidojas sniega putras slānis, ko lēna straume sakroko," skaidro Bricis, norādot, ka īpaša nosaukuma šai parādībai nav, lai gan vizuālā iespaida dēļ noteikti prasītos.
Lai gan skatoties šķiet, ka īpatnējo viļņaino segu izraisījusi, iespējams, eļļa vai kāds cits piesārņojums, Bricis šo pieņēmumu noraida, skaidrojot, ka kādu gadu Valsts Vides dienests pat taisījis ūdens analīzes.
"Bet nē. Daugavas ūdens ir brūngans un starp sniega putras krokojumu tas ir dažādos toņos. Man ir gadījies arī no krasta šos pabakstīt ar koku. Nekā eļļaina tur nav. Sniegs un ūdens," saka Bricis.
Šo neparasto skatu Daugavā piefiksējuši vēl vairāki cilvēki, publicējot savus uzņemtos fotoattēlus komentāros, kā arī gudrojot, kā šo parādību varētu nosaukt. Starp variantiem ir arī "sniega krunkas", "kokvilnas ledus", "sniega kombuča" un "sniega vate".
