Valsts drošības dienests komentē Kaspara Dimitera jauno, "krievu pasauli" slavinošo dziesmu

Jauns.lv jau rakstīja, ka Kaspars Dimiters prezentējis paša sacerētu un iedziedātu dziesmu krievu valodā, kurā paziņo: “Jā, esmu latvietis, bet dvēselē – krievs.” Dziesmā izdzied, ka viņa dvēseles dzimtene ir Svētā Krievzeme, kā arī cildina Krievijas impēriju un PSRS, kas “glāba visus ar uzvarām”, un piemin Ameriku, kurai “mēs visi te esam utis”. „Pie saviem piederīgajiem es latviešiem / Ar mīlestību attiecos / Bet manas dvēseles dzimtene / Ir Kristus Svētā Krievzeme”, dzied ievērojamās latviešu aktrises Vijas Artmanes dēls Kaspars Dimiters.

Kaspars Dimiters: “Jā, esmu latvietis, bet dvēselē – krievs”:

Jebkurš cilvēks savā dvēselē pēc būtības var izvēlēties savu „nacionālo identitāti” - sevi sajust kā latvieti, baltkrievu, korejieti, britu vai meksikāni, bet šajā gadījumā dziesmas pantiņu rindas, kas cildina gan PSRS, gan krievu „svētos laikus”, varētu traktēt kā imperiālisma un kara noziegumu attaisnošanu. Jauns.lv Valsts drošības dienestam jautāja, kā tas vērtē šo dziesmiņu. Valsts drošības dienests (VDD) Jauns.lv atbildēja: 

„Varam apstiprināt, ka minētā, sabiedrības rezonansi izraisījusī Kaspara Dimitera dziesma VDD ir zināma. VDD vērtējumā, ņemot vērā Krievijas veiktos noziegumus pret Ukrainu un tās civiliedzīvotājiem, publiska simpātiju paušana agresorvalstij Krievijai nav atbilstoša nacionālās drošības interesēm, vienlaikus minētajā gadījumā nav saskatāms noziedzīga nodarījuma sastāvs.”

Šis Kaspara Dimitera kārtējais „krievu pasaules” sacerējums izraisīja plašu rezonansi un interneta komentāru gūzmu. Kamēr Krievijas agresijas nosodītāji izteica savu sašutumu, atradās arī viņa atbalstītāji – Kremļa propagandas pārņemtie. Savukārt trešie Kaspara Dimitera dīvainās radošo izpausmju cēloņus saskatīja viņa nepiepildītajās ambīcijās. Lūk, daži Jauns.lv lasītāju komentāri:

Ej TakTu: „Reti talantīga, bet bezdievīgi nomaldījusies Tā Kunga pazudusī avs.”

Ainars Broks: „Dimiters vecumdienas ir nolēmis pavadīt Krievijā... apsveicami!!!”

Juris Berzins: „Kāpēc nebrauc uz Krieviju? Durvis atvērtas šim kungam.”

Andris Latvers: „Vergs, kurš alkst pēc vecām važām.”

Elita Strazdiņa: „Nav nekāds krievs. Nelaimīgs cilvēks tikai. Dziļš aizvainojums pret Latviju par daudz ko, viņaprāt - netaisnīgu. Nepietiekamu ģimenes godināšanu, nepietiekamu materiālu atbalstu. Nepietiekamā līmenī atzītu talantu. Smags liktenis, manuprāt - dzīvot ar šādām jūtām sirdī valstī, kuru nemīl. Smagi pašam un citiem. Visi jau tāpat zina, ka Dimiters savā dvēselē ir krievs. Vienmēr to zinājuši. Nekas jauns.”

Silva Berga: „Skumji. Ir jau uzrakstījis vienu, otru foršu dziesmu, bet tas jau nav nekāds jaunums, ka cilvēkiem, kuriem kaut kādā vienā sfērā ir "dots vairāk”, kā citiem, atkal kādā citā jomā kaut kas pietrūkst - kam fiziski, kam garīgi.”

Saule GC: „Sāpe un aizvainojums tekstā un melodijā. Neatzīts un tautas necildināts mākslinieks. Grūti būt vecāku ēnā. Naudas arī nav. Vai esi dzirdējis teicienu - katrs pats savas laimes kalējs. Ja kas, pasaule ir vaļā, var droši doties baudīt laimi tur, kur ir Tava dvēsele.”

Z I: „Daži te naivi stāsta, cik jauki, ka Kasparam ir savs viedoklis. Tātad, jums patīk cilvēks, kurš atbalsta izvarošanu, spīdzināšanu, slepkavības, genocīdu?”

Kaspara Dimitera atbalsts “krievu pasaules” ideologa Aleksandra Dugina meitas Darjas piemiņai:

Kaspars Dimiters jau sen ir pazīstams ar Kremlim un Krievijai labvēlīgiem uzskatiem, un pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā skaidri noteicis, kurā pusē viņš ir. Savulaik Kaspars Dimiters sacerēja garadarbu par godu pērnā gada jūlijā likvidētajam Krievijas algotnim Andrejam Ivančukam ar iesauku “Kubaņ”, bet vēlāk — “krievu pasaules” ideologa Aleksandra Dugina meitas Darjas piemiņai, kuru nezināmas personas nogalināja 2022. gada 21. augustā, uzspridzinot tēva automašīnu, kurā viņa bija pie stūres. Darja Dugina bija aktīva Krievijas propagandas mašīnas darbiniece, kura cītīgi gāja tēva pēdās, nežēlojot laiku un pūles Krievijas pastrādāto noziegumu attaisnošanai.

Jāteic, ka Kaspars Dimiters nav vienīgais latviešu mūziķis ierakumu pretējā pusē, pietiek atcerēties Imantu Kalniņu — leģendu, kura mūziku joprojām mīl gan veci, gan jauni.