Mūžībā devies bijušais LKP CK pirmais sekretārs Jānis Vagris
foto: LETA
Valsts prezidents Valdis Zatlers (no labās) un bijušais Tautas deputāts Jānis Vagris, kurš iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku par īpašiem nopelniem Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas periodā, svinīgajā valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremonijā. 2010. gada 4. maijs.
Sabiedrība
2023. gada 15. janvārī, 17:18

Mūžībā devies bijušais LKP CK pirmais sekretārs Jānis Vagris

Kārlis Seržants

Jauns.lv

“Jauns.lv” ir kļuvis zināms, ka janvārī 92 gadu vecumā miris priekšpēdējais LKP CK pirmais sekretārs Jānis Vagris. Atvadīšanās no viņa notikusi 13. janvārī Rīgas krematorijas sēru zālē aptuveni 30 pavadītāju klātbūtnē.

Mūžībā devies bijušais LKP CK pirmais sekretārs Jā...

Vagris ir dzimis 1930. gadā Naudītes pagastā un 1955. gadā absolvējis Latvijas universitāti un vēlāk arī PSKP CK Augstāko partijas skolu.

Sākotnēji strādājis Jelgavas mašīnbūves rūpnīcā un 1958. gadā iestājies komunistiskajā partijā. Laikā no 1966. līdz 1973. gadam Liepājā ieņēmis pilsētas partijas komitejas pirmā un otrā sekretāra amatus, kopš 1973. gada bija LKP centrālās komitejas loceklis, 1978. gadā kļūstot par Rīgas pilsētas partijas komitejas pirmo sekretāru.

Kopš 1985. gada – LPSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs, kopšno 1988. gada 4. oktobra LKP CK pirmais sekretārs, šajā amatā nomainot Borisu Pugo, kurš tika pārcelts uz Maskavu. 1989. gada viņš tika ievēlēts PSRS Tautas deputātu padomē. 

Viņam pietika vīrišķības trīs dienas pirms Tautas frontes dibināšana kongresa, 1988. gada 7. oktobrī, Mežaparkā uzstāties vismaz 100 tūkstošu cilvēku klātbūtnē manifestācijā “Par tiesisku valsti Latvijā”.

Kaut arī daudzi cilvēki viņu sākotnēji bija gatavi izsvilpt, Vagra vārdi: “Es neko sliktu latviešu tautai neesmu darījis” dalībniekiem lika šo runu noklausīties līdz galam bez ekscesiem, un viņš pat saņēma veselu klēpi ar ziediem.

Pēc vairuma tā laika atmodas aktīvistu domām, Vagra loma atmodas procesos tomēr ir bijusi drīzāk pozitīva nekā negatīva. Kaut arī vēl 1989. gada februārī speciālā ziņojumā viņš informējis Maskavu, ka, gadījumā ja Tautas fronte uzvarēs vēlēšanās, tad viņi var pacelt jautājumu par neatkarības atjaunošanu, tomēr par viņa nopelnu tiekot uzskatīts tas, ka nenotika vardarbīga izrēķināšanās ar LTF jau kustības rašanās sākumā.

Maskava uz Vagra neitralitāti reaģēja, par Latvijas PSKP CK pirmo sekretāru ieceļot Alfrēdu Rubiku, kura darbība jau pārgāja  vardarbīgā PSRS interešu aizstāvēšanā Latvijā. 

Pēc neatkarības atgūšanas Vagris darbojās dažādos tautsaimniecības uzņēmumos un no liekas publicitātes izvairījās. 2010. gadā apbalvots ar IV šķiras Triju zvaigžņu ordeni,  padomju laikā bija viņš bija saņēmis Oktobra Revolūcijas un divus Darba Sarkanā Karoga ordeņus. 

Jauns.lv izsaka līdzjūtību Jāņa Vagra tuviniekiem.