Jauno ministru padomnieki: nepārvēlēts NEPLP loceklis, atlaists ierēdnis, skandalozi īslaicīgs avīzes redaktors un sarkastisks sociologs

Nacionālās apvienības (NA) ministru padomnieku un palīgu pulkā diezgan plaši pārstāvētas jau “pārbaudītas vērtības” – cilvēki, kas jau iepriekš darbojušies ministru vai Saeimas amatpersonu birojos. Tomēr ir arī jaunpienācēji. Viens no pamanāmākajiem ir bijušais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis Patriks Grīva, kurš pirms gada kā vienīgais no iepriekšējā sasaukuma netika pārapstiprināts amatā.

Vai iemesls tam bijušas iepriekšējās Saeimas koalīcijas partiju kvotas NEPLP, kurās Grīvam neatradās vieta? Viņš pats tā nedomā, jo neviens politiķis viņam to neesot teicis. “Varbūt es pat būtu priecīgs dzirdēt kādu turpinājumu tam, kādēļ tas īsti neizdevās, jo, ja jūs jautājat man, es uzskatu, ka man bija ļoti laba programma un man bija stabila pieredzes bāze un arī turpinājums. Es ticu, ka tas iemesls varēja būt tā saucamā locekļu rotācija, kas ir nepieciešama ik pa laikam, lai vienā institūcijā faktiski būtu kaut kādas jaunas vēsmas, ja,” pieļauj Grīva.

Tagad Grīva kļuvis par kultūras ministra Naura Puntuļa ārštata padomnieku mediju jautājumos. Grīva uzsver, ka, lai gan tagad strādā NA ministra komandā, viņš joprojām esot bezpartejisks. Iepriekš medijos stāstīts par Grīvas savulaik kopā ar bijušo NEPLP kolēģi Ivaru Āboliņu izveidoto “Latvijas nacionālo vērtību fondu”. Pirms pieciem gadiem īsi pirms Saeimas vēlēšanām vairākās Latvijas vietās rīkoja konferences par reemigrāciju. Finansējums pasākumiem nāca no Nacionālās apvienības tolaik vadītās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, un līdzās Āboliņam un Grīvam tajos uzstājās arī toreizējais ministrijas parlamentārais sekretārs un vēlēšanu kandidāts Jānis Eglīts. Lai gan Grīva pērn atkal kļuva par fonda vadītāju, nekādas aktivitātes pirms šīs Saeimas vēlēšanām tas neveica.

“Es vērtēju, ka mana piesaistīšana ir saistīta ar manu profesionālo darbību un tiešām ar manu pieredzi, ar manu varbūt jaudu tajā, ko nozīmē mediju izpratne un mediju telpas attīstības jautājumi. Es domāju, visiem zināms, ka Latvijā šo cilvēku nav daudz, un man neviens nepiedāvāja šo amatu ar punktu, ka man jāstājas partijā piemēram. Tāda saruna nekad nav notikusi,” politiskus iemeslus savai nonākšanai Kultūras ministrijā Grīva nesaskata.

Savukārt no Apvienotā saraksta (AS) ministriem vislielākais birojs ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Sprindžukam. Viņš ar saviem padomniekiem šonedēļ iepazīstināja Latvijas Pašvaldību savienības pasākumā sabraukušos novadu un pilsētu domju delegātus. Birojā strādā gan Sprindžuka partijas biedri no Latvijas Reģionu apvienības, gan, visticamāk, Latvijas Zaļās partijas deleģētā Tukuma novada vicemēre Inga Priede. Savulaik, vēl būdama “Vienotības” pārstāve, viņa izpelnījās nelāgu slavu ar saviem homofobiskajiem tvītiem, par ko viņu izslēdza no partijas.

Tautas partijas laikos Sprindžuka partijas biedrs bija viņa jaunais padomnieks valsts pārvaldes pakalpojumu pārvaldības jautājumos Mareks Gruškevics. Viņš ilgus gadus bija Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs, taču pirms 10 gadiem šo amatu zaudēja kā sodu disciplinārlietā. Toreizējais ministrs Roberts Ķīlis atlaišanu skaidroja ar pārkāpumiem aptuveni 12 miljonu eiro vērtā skolu datoru iepirkumā. Gruškevics atlaišanu pārsūdzēja tiesā, taču bez panākumiem. Administratīvā apgabaltiesa secināja, ka ar Gruškevica darbībām ir nodarīts būtisks kaitējums valsts interesēm, jo viņa rīcība raksturojama kā “bezatbildīga, pavirša, nolaidīga un pretēja apzinīgai amata pienākumu izpildīšanai, ņemot vērā projektā iesaistīto finanšu līdzekļu apjomu”.

“Atceroties šo notikumu, es ar skumjām varu tikai vērtēt to, ka bija politiskie ministri, kas nāca un gribēja nomainīt viņiem nepaklausīgos valsts sekretārus vai valsts amatpersonas. Un manā gadījumā tika atrasts formāls iemesls,” savu atlaišanu tagad komentē Gruškevics. “Es atbildēju par to, ka mani padotie bija sagatavojuši dokumentus un es biju uzlicis gala parakstu. Līdz ar to tas, ka nebija ievērota ministrijas dokumentu aprites kārtība un attiecīgais līgums par datoru piegādi netika saskaņots ar juridisko dienestu, tiesas ieskatā ir rupjš pārkāpums: man kā ierēdnim ar daudzu gadu stāžu tas bija jāpamana. Un, vērtējot šo paviršību, tiesas ieskatā tas varēja radīt kaut kādus riskus, un es biju pelnījis sodu. Šo sodu es esmu saņēmis, tā ka...”

Savu biroju pilnībā nokomplektējis ir cits AS pārstāvis – iekšlietu ministrs Māris Kučinskis. Viņa biroju veido trīs cilvēki, kuri savulaik bija arī Kučinska kā premjera komandā. Redzamākais no tiem ir sociologs Aigars Freimanis, kurš tviterī regulāri pauž, kā pats tos sauc, nīgrus un ļoti personiskus viedokļus. Piemēram, dažu pēdējo mēnešu laikā sociologs tviterī ir visai skarbi izteicies gan par premjeru un Valsts prezidentu, gan sarkastiski kritizējis arī Kučinska apvienības vai pat partijas biedrus, piemēram, Saeimas spīkeru Edvardu Smiltēnu, AS dibinātāju Uldi Pīlēnu un Liepājas partijas līderi Uldi Sesku.

Freimanis nenoliedz, ka vairākas AS politiķu izpausmes valdības veidošanas laikā viņam nepatika: “Izturos ļoti, ļoti kritiski un neesmu to slēpis, bet šai gadījumā ir runa par vienu nozari, iekšlietu nozari ar visiem tiem atzariem. (..) Šīs nozares vadītājs ir deleģēts no AS, tas ir Māris Kučinskis. Un ja viņš neredz problēmu sadarboties ar mani un es neredzu problēmu sadarboties ar viņu, jo mēs diezgan labi saprotamies, (..) tad mēs varam strādāt kopā. Es nedomāju, ka es, kaut kādā veidā kritizējot AS vai valdību kopumā daudzos jautājumos, esmu nelietojams kā viena ministra padomnieks.”

Vaicāts, vai ministrs tagad nav viņu aicinājis tvītot mazāk vai maigāk, Freimanis atbild: “Nē, tāda veida padomi man nav, un es domāju, ka nevar būt no Māra Kučinska puses. Viņš šai ziņā ir... nezinu, kāds saprātīgākais vārds... demokrāts, pietiekami liels demokrāts.”

Pēc četru gadu pārtraukuma valdībā atgriezusies un bijušo padomnieku Sergeju Ancupovu no veselības ministres un Zaļās partijas laikiem atkal paņēmusi nu jau izglītības ministre Anda Čakša no “Jaunās Vienotības”. Padomus viņš dos stratēģiskās komunikācijas jomā. Ancupovs sadarbojies ar dažādu partiju pārstāvjiem, taču nav bijis nevienas biedrs.

Kopš 2010.gada Ancupova vārds ir daudz locīts saistībā ar viņa īslaicīgu pabūšanu avīzes “Diena” galvenā redaktora amatā, par ko viņš pats saka – žēl, ka tās 10 dienas aizēno pārējo 60 gadu laikā darīto. Bijušais “Dienas mediju” valdes loceklis Uldis Salmiņš pirms dažiem gadiem savā blogā aprakstīja to, ka Ancupovu iecelt amatā viņam esot uzdevis formāli ar “Dienu” tobrīd nesaistītais Andris Šķēle.

Pats Ancupovs tagad “de facto” gan apgalvo, ka par galveno redaktoru viņu aicinājis toreizējais uzņēmuma vadītājs Aleksandrs Tralmaks, bet uz slaveno Šķēles biroju Dzirnavu ielā viņš saukts neesot. Vaicāts, vai par “Dienas” saiknēm ar Šķēli tobrīd viņš neko neesot zinājis vai nojautis, Ancupovs atbild: “Redziet, jūs tā formulējat... Tur ir tādas nianses. Vai nojautu? Jā, protams. Bet tas nenozīmē, ka es gan esmu, gan būtu pakļāvies vai būtu veidojis kaut ko tādu, kam es nepiekrītu. Jo vienmēr situācija ir vienāda: mani uzaicina, un, ja es kaut ko varu... Kaut kad tas ir ilgāks periods, ir kaut kāds īsāks periods. Nu tajā brīdī bija pavisam īss periods, ja.”

Visai dažāda ir ministru pieeja savu palīgu izvēlē. Piemēram, satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs no Nacionālās apvienības par palīdzi bija pieņēmis partijas jaunatnes organizācijas valdes locekli Megiju Florentīni, kura vēl nav pabeigusi vidusskolu. Ministram esot paticis, kā viņa organizēja lāpu gājienus un darbojās kopā ar NA jauniešiem, tāpēc pieņēmis Florentīni par palīdzi, kas komunicēs ar medijiem un palīdzēs organizēt vizītes reģionos. Taču jau pagājušā gada nogalē darba attiecības ar palīdzi pārtrauktas uz vienošanās pamata.

Tikmēr labklājības ministres Evikas Siliņas palīdze ir bijusī deputāte Iveta Benhena-Bēkena, kura pagājušās Saeimas laikā pārnāca no “KPV LV” uz “Jauno Vienotību”, bet pārvēlēta parlamentā netika. “Dzīve rādīs, kur ceļš vedīs. Es ceru, ka sekosiet līdzi un man radīsies iespēja parādīt visu no tā, ko zinu un spēju,” atbildēja bijusī Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijas vadītāja uz “de facto” jautājumu, vai viņa ministres palīdzes amatā plāno nostrādāt visu valdības pilnvaru termiņu.