Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Laikraksti "Diena". (Foto: LETA)

Žurnālists izjūt organizētu spiedienu pēc raksta par iespējamajām KP lēmuma sekām “būvnieku karteļa” lietā

Sabiedrība
2022. gada 29. decembrī 19:07 2022. gada 29. decembrī 19:07
  Jauns.lv
Pēc pievēršanās “būvnieku karteļa” lietai un pētot to, kādas varētu būt potenciālās sekas Latvijas ekonomikai, ja spēkā stātos Konkurences padomes lēmums, kurš šobrīd ir apstrīdēts tiesā, laikraksta Dienas žurnālists Guntars Gūte pēkšņi saskāries ar pastiprinātu atsevišķu institūciju, amatpersonu un mediju interesi, kas varētu liecināt par organizētu kampaņu.

Laikraksta Diena galvenais redaktors Gatis Madžiņš uzsver, ka: “Ņemot vērā pēdējās dienās pastiprināto atsevišķu institūciju, amatpersonu un mediju interesi par Dienas veiktajiem aprēķiniem saistībā ar 600 miljonu eiro potenciālajām sekām Latvijas valsts budžetam, laikraksts Diena vēlas izslēgt jelkādas manipulācijas saistībā ar potenciālo žurnālistisko aplēsi un pauž cerību, ka pēkšņā sinhronā masveidīgā interese un spiediens uz raksta autoru nav organizētas kampaņas sastāvdaļa.”


Dienas 13. decembra publikācijā Sekas ekonomikai var būt graujošas, balstoties uz saviem avotiem un aprēķiniem secina, ka Latvijas ekonomikai Konkurences padomes lēmums tā dēvētajā "būvnieku karteļa" lietā var radīt nepieciešamību rast kopā 600 miljonus eiro papildus līdzekļus sedzot sankcijas un izdevumus. Pēdējo dienu kampaņveidīgas publiskas intereses, Māra Martinsona kontrolētās kompānijas Velve nesenās publikācijas, kuras ir pilnīgā pretrunā ar Konkurences padomes paziņojumiem par lietu, un spiediena rezultātā uzskatām par nepieciešamu skaidrot savu aprēķinu pamatus.

Tāpat uzsveram, ka ņemot vērā jautājuma nozīmīgumu, Diena neaprobežosies ar vienas publikācijas izveidi, bet turpināsim analizēt situāciju, Konkurences padomes lēmuma tapšanas gaitu, tostarp esam nosūtījuši papildu jautājumus virknei valsts augstāko (atbildīgo) amatpersonu, kuru atbildes ceram sagaidīt tuvākajā laikā.

Atgriežoties pie Dienas saņemtajiem jautājumiem par aplēstajiem 600 miljoniem eiro, informācijas avotiem u.c. vēlamies norādīt sekojošo.

Informācijas avots primāri ir Konkurences padomes lēmums, kas ir apstrīdēts tiesā un vēl nav stājies spēkā attiecībā uz naudas soda nomaksu un iespējamām korekcijām no Eiropas Komisijas puses. Ņemot vērā to, ka lēmums tā arī vēl nav stājies spēkā minētajos aspektos, nav zināmas arī visas potenciālās juridiskās sekas, kas var rasties, piemēram, valsts budžetam. Šā iemesla dēļ Diena arī ir konsultējusies ar vairākiem konkurences tiesībās kompetentiem juristiem, kas ir izteikuši visai līdzīgus viedokļus par lietas tālāko virzību, ja tiesa neatcels KP lēmumu. Karteļa apmērs un iesaistītās summas tiešām ir milzīgas, tāpēc arī visai loģiska ir pastiprināta sabiedrības un Dienas interese par šo jautājumu, ja tiesa lēmumu atstātu spēkā.

Pēc Konkurences padomes sniegtās informācijas “būvnieku kartelī” piedalījās 10 būvkompānijas un karteļa ietvaros KP ir identificējusi vismaz 70 “kartelizētus” iepirkumu līgumus par kopējo summu 686 989 991 eiro.

Absolūtais vairākums apgalvotā karteļa ietvaros realizēto projektu ir valsts un pašvaldību pārziņā esošie objekti. Iepirkumu konkursu līgumi ir slēgti ar valsts un pašvaldību institūciju tiešu iesaisti un līdzdalību, pie tam sadarbība starp būvkompānijām un valsts un pašvaldību institūcijām ir bijusi ilgstoša. Nav pamata uzskatīt, ka tik vērienīgu procesu ar tik daudz līgumiem būtu iespējams īstenot bez pasūtītāja ziņas.

Esošā informācija liecina, ka KP lēmumu par aizliegto vienošanos ir pieņēmusi, balstoties uz KNAB noklausītajām sarunām, nevis pārbaudot atsevišķi katru konkrēto “kartelizēto” iepirkumu. Par KNAB noklausītajām sarunām pieejamā publiskā informācija ļauj arī secināt, ka “karteli” iespējams palīdzēja īstenot politiķi un valsts/pašvaldību pārstāvji. Žurnāls Ir iepriekš rakstīja, ka lietā figurē aptuveni 10 politiķu vārdi. Par to ziņoja arī portāls LSM.lv.

Saskaņā ar FM Vadlīniju 5.pielikuma 30.punktu Aizliegta pretendentu vienošanās piemērojamas finanšu korekcijas šādā apjomā (Vadošās iestādes Vadlīniju Nr.2.7. par finanšu korekciju piemērošanu, ziņošanu par Eiropas Savienības fondu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu 2014.-2020.gada plānošanas periodā):

a) 10%, ja pretendenti aizliegto vienošanos veikuši bez vadības un kontroles sistēmā esošās personas palīdzības vai no līgumslēdzējas iestādes palīdzības, un kāds no aizliegtajā vienošanās iesaistītajiem uzņēmumiem noslēdzis konkrēto līgumu;

b) 25%, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenās vienošanās dalībnieki/uzņēmumi, konkurence tikusi būtiski ierobežota;

c) 100%, ja vadības un kontroles sistēmā esošā persona vai līgumslēdzēja iestāde piedalījusies aizliegtās pretendentu vienošanās procesā, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā, noslēdzis konkrēto līgumu.

Tādējādi, ja atsevišķi netiek izmeklēts un izvērtēts katrs noslēgtais līgums, bet tiek pieņemts, ka visi “kartelizētie” līgumi ir īstenoti karteļa ietvaros, tad ir pamats uzskatīt, ka stājoties spēkā KP lēmumam, piedziņa var tikt vērsta uz lielu daļu no 686 989 991 eiro (no kuriem būtu jāatskaita valsts un pašvaldību līdzfinansējums, kas parasti ir apmēram 10%-20% robežās).

Te jāņem vērā, ka virkne iesaistīto būvkompāniju arī pēc KP lēmumā minētā perioda (noklausīto telefonsarunu laika ) ir piedalījušās un uzvarējušas valsts iepirkumos, kurus līdzfinansē ES, uz kuriem arī var attiecināt finansējuma ierobežojumus. Jānorāda, ka ar 2023. gada 1. janvāri stājas spēkā arī grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pagaidām neskaidrā veidā attiecas tieši uz pretendentiem, par kuriem var stāties spēkā lēmumi par konkurences pārkāpumiem.

Citi šobrīd lasa

Ko Ikšķilē ēda "Krēslas" Bella - aktrise Kristena Stjuarte 1
Princis Viljams esot greizsirdīgs uz brāli Hariju par viņa panākumiem. Kāpēc?
Parādījusies jauna un bīstama tendence, kā krāpnieki aptin ap pirkstu savus upurus 2
Tēmas: KNAB
Pievienot komentāru