Vidēji 12-20 reizes minūtē: ieelpojam tik bieži, bet par gaisa kvalitāti mēdzam nezināt neko

Gaiss, ko ieelpojam savās mājās, var būtiski ietekmēt pašsajūtu, miegu un veselību. Īpaši aktuāli tas ir ikvienam, kuram ir alerģija pret ziedputekšņiem, putekļu ērcēm vai dzīvnieku spalvām, kā arī cilvēkiem pilsētvidē, kur gaisa piesārņojuma līmenis pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas ieteiktās normas. Diviem Rīgas Tehniskās universitātes ekspertiem vaicājām, vai var palīdzēt gaisa attīrīšanas filtri un kam tie būtu noderīgāki.

Kas ietekmē gaisu mājās?

Interjers, kurā šķietami valda kārtība, nebūt nenozīmē, ka gaiss mājā ir tīrs. Ilgtspējīgo būvmateriālu un inženiersistēmu institūta direktors profesors Anatolijs Borodiņecs atgādina, ka komfortablu iekštelpu vidi veido vairāki savstarpēji saistīti parametri. Temperatūra, gaisa mitrums, CO2 līmenis un putekļu daļiņu klātbūtne ir galvenie faktori, kas nosaka, vai telpa ir komfortabla un veselīga.

Ar temperatūras regulēšanu ziemā tiekam galā ar apkuri, vasarā – ar kondicionieri, bet gaisa mitruma un putekļu kontrole bieži vien paliek novārtā. Profesors norāda, ka Latvijā ziemā gaiss iekštelpās ir īpaši sauss, savukārt vasarā tas ir pārmērīgi mitrs, tomēr tas tiek reti apzināti kontrolēts.

Putekļu daļiņas mājoklī nonāk gan caur atvērtiem logiem, gan ventilācijas sistēmām. Kopā ar tām tiek ienestas arī alergēnu daļiņas – ziedputekšņi pavasarī, pelējuma sporas mitros apstākļos, kā arī mikroorganismi. Tieši šo apstākli uzsver arī Ilgtspējīgo būvmateriālu un inženiersistēmu institūta asociētais profesors un pētnieks Jurģis Zemītis, norādot, ka lielāks piesārņojums mēdz būt konkrētās mikrovidēs – pilsētas centrā, netālu no ostām vai rajonos, kur joprojām tiek kurināts ar malku.

“Pat ja mums šķiet, ka dzīvojam tīrā vidē, palūkojoties pēc putekļu satura gaisā, redzam, ka, piemēram, Rīgā tas ir salīdzinoši pat ļoti piesārņots. Visas PVO normas tiek pārsniegtas vairākkārtīgi. Lielāku putekļu daļiņu klātbūtne ir arī vecos Rīgas rajonos, kur joprojām tiek izmantota malkas apkure. Šī problēma ir arī pie ostām esošajos dzīvokļos,” skaidro Jurģis Zemītis. 

Jāsaprot, ko gribu atrisināt

Kad cilvēks nolemj iegādāties kādu gaisa attīrīšanas ierīci, viņš var apmulst no plašā produktu klāsta. Lai izprastu, kas slēpjas aiz katra nosaukuma un modeļa, abi eksperti norāda uz vienu galveno faktoru – vispirms jātiek skaidrībā, kāda ir pamatproblēma.

“Piemēram, ja gribam vienkārši gaisu attīrīt no putekļiem, tam varam izmantot mehāniskus filtrus. Ja ir mehāniska ventilācijas sistēma, viena no tās sastāvdaļām ir filtrs. Tie iedalās dažādās klasēs. Jo lielāka klase, jo lielāka pretestība un filtrs labāk un vairāk noņem nepieciešamo,” skaidro Jurģis Zemītis.

Pašā pamatā ir mehāniskie filtri, kas iedalās kategorijās pēc tā, cik smalkas daļiņas spēj aizturēt. Esam dzirdējuši par HEPA filtriem (High Efficiency Particulate Air), kas spēj aizturēt 99,97 % daļiņu, kuru izmērs ir 0,3 mikrometri, tostarp putekļu ērces, ziedputekšņus, pelējuma sporas un pat vīrusu lieluma daļiņas. Augstāka klase nozīmē labāku attīrīšanu, bet arī lielāku pretestību gaisa plūsmai, kas savukārt prasa vairāk enerģijas.

Profesors Borodiņecs paskaidro, ka šis kompromiss starp filtrēšanas kvalitāti un enerģijas patēriņu ir viens no galvenajiem apsvērumiem, ko cilvēki bieži vien neņem vērā. “Augstākas klases filtrs aiztur mazāka izmēra putekļus, attiecīgi mums ir nepieciešams lielāks enerģijas daudzums, lai izpūstu gaisu caur šo filtru. Šādi filtri būs dārgāki, jo nepieciešama papildu pretestība to darbošanās laikā, un tie arī biežāk jāmaina. Ikdienā tas nozīmē lielāku elektrības patēriņu,” saka Anatolijs Borodiņecs.

Bez mehāniskajiem filtriem, kas attīra gaisu galvenokārt no putekļiem, pieejami arī aktīvās ogles filtri. Tie ir īpaši efektīvi pret smakām. Jurģis Zemītis tos iesaka, piemēram, telpās, kur ir spēcīgas smakas no ēdiena gatavošanas vai citiem avotiem. Savukārt ultravioletie filtri, kas inaktivē baktērijas un vīrusus, pēc viņa teiktā, ir orientēti galvenokārt uz slimnīcu vai medicīnas iestāžu vajadzībām un mājas, visticamāk, nebūs nepieciešami.

Kā gaisa attīrīšanas metodei sava nozīme ir arī ozonēšanai. Profesors Borodiņecs skaidro, ka to izmanto specifiskos gadījumos, piemēram, pēc ugunsgrēka vai telpās, kur ilgstoši ir smēķēts. “Ozonēšana palīdz noņemt kaut kādas jau ieēdušās smakas, piemēram, pēc ugunsgrēkiem. Citreiz šo metodi izmanto arī automašīnu ģenerālajā tīrīšanā. Tās darbības laikā nav vēlama cilvēka klātbūtne.”

Kā atrast īsto filtru

Pērkot gaisa attīrīšanas iekārtu, parasti meklējam kādu universālu atbildi   lētāko, jaudīgāko vai vienkārši vispopulārāko modeli. Taču abi eksperti atkārto – izvēle ir atkarīga no konkrētās situācijas. Ja problēma ir putekļi vai alerģija pret ziedputekšņiem, pietiek ar labu HEPA klases filtru. Ja aktuāla ir smakas problēma, jāmeklē iekārta ar aktīvās ogles filtru. Bakterioloģisks piesārņojums mājoklī ir retums, tāpēc UV dezinfekcijas sistēmas iegāde dzīvoklim visdrīzāk nebūtu pamatota.

Filtru izvēli ietekmē arī mājokļa atrašanās vieta. Cilvēki, kas dzīvo netālu no noslogotiem autoceļiem, putekļainiem laukumiem vai apkures sezonas laikā – no rajoniem ar malkas apkuri, viena filtru maiņas cikla laikā saskarsies ar krietni lielāku daļiņu daudzumu, nekā paredzējis ražotājs.

Iegādājoties filtru, eksperti aicina pievērst uzmanību CE marķējumam, kas apliecina, ka produkts ir izgājis atbilstošus testus un norādītā attīrīšanas spēja ir pārbaudīta laboratoriski. “CE marķējums apliecina, ka tas ir standartizēts un ka ir norādītas šī filtra attīrīšanas spējas un kategorijas. Ja ir šī nepieciešamā informācija, tad ražotājvalsts nav tik būtiska. Un tālāk jau ir pēc pircēja rocības,” saka Anatolijs Borodiņecs. 

Cenas ziņā pārvietojamo gaisa attīrīšanas iekārtu klāsts ir plašs – no dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem eiro. Cenu nosaka arī dizains, papildu sensori, automātiskie režīmi un pat savienojamība ar viedierīcēm. Jaunbūvēs filtrs jau ir iebūvēts kā ventilācijas sistēmas neatņemama sastāvdaļa. Jurģis Zemītis norāda, ka tad svarīgākais ir regulāri sekot līdzi papildus nopirkto filtru stāvoklim. “Mums, inženieriem, tas varbūt ir nieks, bet dzīvokļi jau pieder gan inženieriem, gan māksliniekiem. Cilvēki ir dažādi, kāds var aizmirst, ka iekārta ir jāpārbauda. Ja tas netiks darīts, gaisa kvalitāte pasliktināsies un enerģijas patēriņš palielināsies.” 

Filtrs bez apkopes nebūs palīgs

Kļūdains ir pieņēmums, ka, ja reiz filtrs ir iegādāts, tas darbojas pats no sevis un bez uzraudzības. Speciālisti brīdina, ka nepietiekami apkopts filtrs var kļūt par papildu problēmu, nevis risinājumu. Ja filtrs ir piesārņots, bet netiek nomainīts, uzkrātie putekļi var atgriezties atpakaļ telpā. Turklāt aizsērējis filtrs rada lielāku pretestību gaisa plūsmai, līdz ar to palielinās ierīces elektrības patēriņš.

Filtra maiņa ir atkarīga gan no ražotāja rekomendācijām, gan arī no apkārtējās vides. Mājokļos, kas atrodas netālu no putekļainiem ceļiem vai malkas apkures zonā, filtri aizsērē ātrāk. Tāpēc reizi mēnesī ieteicams vizuāli pārbaudīt filtru stāvokli, pat ja ražotājs norādījis pusgadu. Filtru apkope nav sarežģīta, pat ja iepriekš nekas tāds nav darīts.

Speciālisti arī atgādina, ka filtrs nav brīnumlīdzeklis. Tas darbojas vienā telpas zonā, ievelkot gaisu no tuvākās apkārtnes, un neattīra visu telpu uzreiz. Ja putekļi ir nogulsnējušies uz grīdas, mēbelēm vai grūti sasniedzamos stūros, filtrs nepalīdzēs. “Filtrs viens pats nenodrošinās momentānu ietekmi uz veselību. Filtrs stāv vienā vietā, tas ievilks gaisu vienmērīgi no visām pusēm un attīrīs tieši šo konkrēto zonu. Pirms putekļi nokļūs pie filtra, tie izcirkulēs pa telpu un kaut kur nogulsnēsies,” skaidro profesors Borodiņecs.

Filtrs ir jāuztver kā viens no vairākiem elementiem kopīgā gaisa kvalitātes uzlabošanas stratēģijā. Regulāra uzkopšana, putekļu noslaucīšana grūti sasniedzamās vietās un piesārņojuma avotu novēršana arī palīdz uzturēt labu gaisa kvalitāti. Savukārt izteikti alerģiskiem cilvēkiem profesors iesaka nelikt lielas cerības uz tūlītēju atvieglojumu. “Varbūt cilvēks ir izteikti jutīgs pret alergēniem, piemēram, ziedputekšņiem, bet neviens filtrs uzreiz telpu neattīrīs tik ļoti, lai to varētu saukt par sterilu vidi,” skaidro Anatolijs Borodiņecs.

Ko darīt pirms filtra iegādes

Ikvienam, kurš vēlas mājās uzlabot gaisa kvalitāti, der ielūkoties ekspertu ieteikumu kopsavilkumā, jo “gaisa filtrs nav brīnumlīdzeklis” un vide nekad nav pietiekami tīra, lai pārstātu par to domāt.

1. Identificē problēmu. Putekļi, smakas, alergēni, mitrums – katram būs atšķirīgs risinājums.
2. Novērtē savu dzīvesvietu. Pilsētas centrs atšķirsies no dzīvošanas pie putekļaina ceļa vai dzīvoklī ar malkas apkures, jo tur var prognozēt filtru straujāku aizsērēšanu.
3. Meklē CE marķējumu un norādīto filtra klasi. Tā ir garantija, ka produkts ir testēts.
4. Ņem vērā enerģijas patēriņu. Augstas klases filtri patērē vairāk elektroenerģijas.
5. Plāno regulāru apkopi. Filtrs bez uzraudzības var kļūt par problēmu, nevis risinājumu.
6. Kombinē filtru ar citiem pasākumiem, piemēram, telpu uzkopšanu, ventilāciju un mitruma kontroli.

PROJEKTU ""Klimata kurss" – SIA "Izdevniecība "Rīgas Vilņi"" sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņa par klimatneitralitāti un zaļo enerģiju Latvijā" FINANSIĀLI ATBALSTA EMISIJAS KVOTU IZSOLĪŠANAS INSTRUMENTS.