Kosovā notikušās apšaudes mērķis bija samazināt miera uzturētāju aktivitātes, pauda NBS komandieris
Kosovā dienošajiem Latvijas karavīriem draudu līmenis nav vairākkārt pieaudzis, bet notikušās apšaudes sarīkotāju mērķis bija mazināt miera uzturētāju aktivitātes, pauda Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš, komentējot incidentu Kosovā ar šaušanu Latvijas miera uzturētāju patruļas virzienā.
NBS komandieris norādīja, ka saasinājums bija vērojams jau kopš oktobra saistībā ar transportlīdzekļu numurzīmju nomaiņas pieprasījumu no Kosovas valdības puses. Arī vietējās pašvaldību vēlēšanas bija saasinājušas situāciju.
Neskatoties uz incidentu, patlaban nevar uzskatīt, ka draudu līmenis Latvijas kontingentam ir daudzkārt palielinājies. "Vienlaikus jebkurā gadījumā tā ir miera uzturēšanas misija, divas konfliktējošas puses, un ir jārēķinās, ka šāda tipa incidenti arī nākotnē būs," norādīja NBS komandieris.
Neskatoties uz incidentu, Latvijas karavīri turpināšot doties patruļās. "Mūsu mērķis ir izpildīt savus uzdevumus pilnā apjomā ar mūsu sabiedrotajiem. Šāds incidents nevar mūs nobaidīt, lai tagad pēkšņi pārstātu savus uzdevumus izpildīt. Es domāju, ka incidenta veicējiem arī bija tāds mērķis, lai samazinātu mūsu aktivitātes starp divām konfliktējošām pusēm. Kosovas miera uzturēšanas spēku (KFOR) uzdevums ir samazināt saspīlējumu. Viens no mērķiem, visdrīzāk, bija tas, lai ar šāda veida provokāciju tiktu aizvākti aizsprostojumi uz ceļiem un cilvēki varētu brīvāk pārvietoties," norādīja Kalniņš.
Jau ziņots, ka 25. decembrī NATO vadīto KFOR Latvijas kontingenta karavīru virzienā tika šauts brīdī, kad viņi bija devušies patruļā.
Atgriežoties bāzē, konstatēts, ka nav bojāts arī neviens no abiem patruļas automobiļiem. Tiek pieļauts, ka šāvieni raidīti, lai liegtu patruļai turpināt plānoto ceļu.
Izmeklēšanā kopā ar Kosovas policiju iesaistīsies arī KFOR Militārās policijas vienība.
Latvija šajā operācijā piedalās ar vieglo kājnieku rotu, kas ir integrēta ASV vadītajā daudznacionālajā bataljonā un veic patrulēšanu, nodrošina savu spēku aizsardzību un uztur kaujas spējas, kā arī izpilda ātrās reaģēšanas spēku uzdevumus.
Pamatā serbu apdzīvotajā Kosovas ziemeļdaļā jau ilgāk nekā divas nedēļas valda ļoti saspringta situācija.
Kosovas pašvaldībās, kurās vairākums iedzīvotāju ir serbi, 18. decembrī bija plānotas pašvaldību vēlēšanas, kas tika izsludinātas pēc tam, kad amatpersonas masveidā atkāpās, protestējot pret Prištinas prasībām nomainīt vecās, vēl Serbijas izsniegtās automašīnu numurzīmes. Taču, situācijai saasinoties, vēlēšanas tika pārceltas uz aprīli.
Protestējot pret kāda bijušā policista aizturēšanu, simtiem serbu Kosovas ziemeļos 10.decembrī ierīkoja barikādes uz ceļiem, paralizējot satiksmi divos robežas šķērsošanas punktos. Kosovas ziemeļos notikuši uzbrukumi arī policistiem, žurnālistiem un Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem, un barikādes uz ceļiem joprojām nav nojauktas.
Pagājušajā nedēļā Belgrada lūdza KFOR atļaut Serbijas karavīriem un policistiem atgriezties Kosovā saskaņā ar ANO 1244. rezolūciju.
ANO 1244. rezolūcija paredz, ka īpašos apstākļos starptautiskā uzraudzībā iespējama neliela Serbijas drošības spēku kontingenta atgriešanās Kosovā, lai pildītu zināmus uzdevumus, piemēram, uzturētu sakarus ar starptautiskajām civilajām un militārajām iestādēm, veiktu mīnu lauku atmīnēšanu un apsargātu serbu svētvietas, kā arī svarīgākos robežšķērsošanas punktus.
Tomēr Priština noraida Belgradas piedāvāto 1244. rezolūcijas interpretāciju un apgalvo, ka tā neparedz serbu kontingenta ievešanu nemieru gadījumā.
Saskaņā ar Saeimas lēmumu Latvijas Nacionālie bruņotie spēki piedalās NATO vadītajā operācijā Kosovā kopš 2021. gada. Latvija piedalījās šajā operācijā arī no 2000. gada februāra līdz 2009. gada augustam ar dažāda lieluma vienībām.
