Labdarības maratonā “Dod pieci!” saziedoti 804 384 eiro

“Dod pieci!” 158 stundu laikā uzklausījis daudzus ziedotājus, ekspertus, sabiedrībā zināmus cilvēkus un pašus ukraiņus, kas dalījās ar skaudriem pieredzes stāstiem un Krievijas kara šausmu liecībām. “Dod pieci!” komanda saka milzīgu paldies ikvienam ziedotājam par atbalstu šī gada labdarības maratona mērķa īstenošanai – palīdzībai Ukrainas bēgļu ģimeņu bērniem Latvijā!

“Palīdzības pieteikumus gaidīsim arī pēc labdarības maratona beigām. Bet jau šobrīd redzam, ka ukraiņu bērniem visvairāk nepieciešama tieši sociālā palīdzība. Saņemam lūgumus pēc elementārām lietām, tai skaitā ziemas apģērba, pārtikas, izglītības materiāliem, piemēram, grāmatām. Daudziem nepieciešama arī medicīniska palīdzība. Individuāli zvanām katram pieteikuma iesniedzējam, un sarunas laikā nereti atklājas vēl daudzas citas problēmas un vajadzības,” norāda Ziedot.lv sociālās palīdzības programmas vadītāja Baiba Drone.

“Dod pieci!” rīkotāji – Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne un Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Priede – norādīja, ka labdarības maratons “Dod pieci!” šogad ir ieguldījums Ukrainas uzvarai, kas noteikti būs! “Šis karš ietekmēs nākamās paaudzes, un mēs vēl nemaz iedomāties nevaram, kā tas būs un kādus stāstus šie bērni stāstīs saviem bērniem,” tā Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne.

Katru dienu “Dod pieci!” stikla studiju Vecrīgā apmeklēja dažādi viesi, tai skaitā ukraiņu ģimenes, kas dalījās savā pieredzē: kā ir bēgt no kara, doties bēgļu gaitās un uzsākt dzīvi citā valstī. Tāpat ik dienu tika uzklausīti arī paši ziedotāji un tie, kas jau līdz šim snieguši palīdzīgu roku ukraiņiem. “Dod pieci!” stikla studijā katru dienu viesojās arī eksperti un atbalsta sniedzēji, daloties pieredzē par Ukrainas bēgļu vajadzībām un nepieciešamo palīdzību. 

“Dod pieci!” tēmas vēstnese, Latvijas Radio pastāvīgā korespondente Ukrainā Indra Sprance, labdarības maratona laikā regulāri sazinājās ar stikla studijas dīdžejiem, pastāstot arī par aktuālo situāciju Ukrainā.  

“Noskaņojums ir ļoti dažāds. Viena daļa pie notiekošā ir pieraduši un iemācījušies izdzīvot šajos apstākļos. Visi gribētu kara un šausmu beigas. Ir grūti pateikt, kam ir lielāki izaicinājumi – bērniem un ģimenēm, kas ir palikuši Ukrainā, vai tiem, kuri devušies bēgļu gaitās. Mūsu pienākums ir sniegt atbalstu bērniem, kas nonākuši līdz Latvijai. Mēs nezinām, kam viņi gājuši cauri, varam tikai nojaust mazu aisberga daļiņu. Tie ir ne tikai praktiski izaicinājumi, bet arī psiholoģiskie, paliekot bez ierastajiem cilvēkiem sev apkārt.”