VIDEO: Ždanoka ieradusies Lietuvā atbalstīt par spiegošanu Krievijas labā notiesātu politiķi
Spriežot pēc Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Tatjanas Ždanokas (LKS) pēdējā laika aktivitātēm, politiķe atlikušo amata laiku vēlas izmantot maksimāli produktīvi – ar līdz šim piekoptajām metodēm radot iespaidu, ka arī Eiropas Savienības varas gaiteņos netrūkst Krievijai draudzīgu plecu.
Partijas “Latvijas krievu savienība” (LKS) sociālajos tīklos atrodami videoklipi, kuros redzams, ka Tatjana Ždanoka, partijas biedrs Andrejs Pagors un ar savu prokrievisko stāju labi zināmie Īrijas EP deputāti Klēra Deilija un Miks Volless ierodas Kauņā, Lietuvā.
Vizītes iemesls – cietumā apciemot bijušo radikāli kreisās partijas “Lietuvas Sociālistiskā tautas fronte” līderi Aļģirdu Palecki.
Tatjanas Ždanokas māja Garciemā un Ukrainas kara bildes uz tās žoga
Eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas mājas žogu Ādažu novada Garciemā pagājušās nedēļas nogalē aplīmēja ar Krievijas iebrukumu nosodošiem plakātiem un asiņainām kara ...
Ierodas atbalstīt notiesātu spiegu
Savos video Aļģirdu Palecki LKS pārstāvji dēvē par “politieslodzīto”.
Realitātē Paleckis ir notiesāts par sevišķi smagu noziegumu – spiegošanu Krievijas Federācijas labā. Viņam par to piespriests sešu gadu cietumsods.
Savā video Ždanoka, Volless un Deilija uzsver, ka bijuši negatīvi pārsteigti par apstākļiem, kādos cietumā sodu izcieš Paleckis, un ka viņiem nav atļauts tikties klātienē bez ierobežojumiem.
@latvijaskrievusavieniba ПОДДЕРЖКА АЛЬГИРДАСА ПАЛЕЦКИСА ИЗ ЕВРОПАРЛАМЕНТА В выходные наш депутат Европейского парламента Татьяна ЖДАНОК с двумя своими коллегами – евродепутатами от Ирландии Клэр Дейли и Миком Уоллесом и нашим депутатом Елгавской городской думы Андреем ПАГОРОМ навестили в каунасской тюрьме литовского узника совести Альгирдаса Палецкиса. #lks #рсл #latvija #латвия #latvijaskrievusavienība #русскийсоюзлатвии #вильнюс #vilnius #tatjanaždanok #ždanoka #europarlament #альгирдаспалецкис ♬ оригинальный звук - Русский союз Латвии
Saskaņā ar Lietuvas Ģenerālprokuratūras datiem Aļģirds Paleckis un citi apsūdzētie darbojušies organizētā grupā ar neidentificētu Krievijas izlūkdienesta darbinieku un citiem Krievijas pilsoņiem, vācot Krievijas dienestus interesējošu informāciju.
Paleckis taisnojies, sakot, ka nodarbojas ar “izmeklējošo žurnālistiku”. Iepriekš Paleckis tiesāts arī par to, ka noliedzis PSRS agresiju pret Lietuvu.
Viņš tolaik izplatīja Kremļa propagandistu iecienīto naratīvu par 1991. gada janvāra notikumiem Lietuvā, proti, apgalvojot, ka “savējie šāvuši savējos”.
EP preses centrā sadarbojas ar Baltkrievijas propagandas mediju
Baltkrievija ir Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļauta valsts, no kuras teritorijas, ar diktatora Aleksandra Lukašenko piekrišanu apšaudītas Ukrainas pilsētas.
Neskatoties uz šo visu, skandalozā EP deputāte Tatjana Ždanoka kopā ar domubiedriem un Baltkrievijas propagandas mediju EP preses centra telpās decembrī pamanījās nofilmēt raidījumu, kritizējot rietumus un apvainojot ukraiņus.
“Vēlos piebilst, ka pirmo reizi Baltkrievijas TV vēsturē mēs raidām no EP preses centra. Vien dažus soļus no manis atrodas telpas, kurās tiek pieņemti ES svarīgākie lēmumi!” raidījuma “SASS pilnvarota paziņot” sākumā lepni paziņo Baltkrievijas valstij piederošā “Capital TV” (“CTV BY”) ētera seja Nadežda Sass.
Baltkrievijas režīmam nedraudzīgais medijs “Nasha Niva” informē, ka 28 gadus vecā žurnāliste savulaik darbojusies Ukrainas nodevējam, oligarham Viktoram Medvedčukam piederošos medijos un Kijivu pametusi desmit dienas pirms Krievijas iebrukuma.
"Latvijas Krievu savienības" atbalstītāji gājienā aicina nepāriet uz izglītību latviešu valodā
Sestdien notikušajā Tatjanas Ždanokas vadītās partijas "Latvijas Krievu savienība" (LKS) protesta akcijā pret pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolā pulcējās ...
Tas, kas seko tālāk, ir Kremlim un Baltkrievijas diktatoram tīkamu, bet Rietumvalstīm un Ukrainai dziļi aizskarošu naratīvu jaudīga stumšana ēterā.
To šim Baltkrievijas propagandas kanālam, kuru laipni uzņēma EP ēku kompleksā Briselē, palīdzējuši izdarīt daži EP deputāti, kuru starpā ir arī no Latvijas ievēlētā Tatjana Ždanoka.
EP preses sekretārs no Latvijas Jānis Krastiņš Jauns.lv notikušo skaidroja šādi: “Eiropas Parlaments ir pieņēmis lēmumu liegt piekļuvi savām TV un radio studijām ES sankciju sarakstā iekļautajiem plašsaziņas līdzekļiem. Pašlaik tajā ir iekļauta tikai viena Baltkrievijas raidorganizācija – “Beltelradio”.
“Capital TV” vēl nesen vadīja sankciju sarakstā iekļautais Baltkrievijas prezidenta administrācijas darbinieks Igors Lutskis, kurš līdz šim paguva būt arī valsts informācijas ministrs.
Incidentu ar šo Baltkrievijas TV izpausmi EP preses centrā Jauns.lv rakstiski komentēja EP deputāte Sandra Kalniete.
“Raidījuma “SASS pilnvarota paziņot” rīkotā diskusija par tendenciozu tēmu “Kā Eiropa kļuvusi par ASV upuri”, kas tika ierakstīta EP studijā ar monitorā skaidri redzamu raidījuma nosaukumu, rakstītu kirilicā, ir tipisks dezinformācijas paraugs, kas domāts Baltkrievijas, Krievijas un ES krievu kopienas iekšējai lietošanai, lai parādītu, ka ES ir “nozīmīgi” spēki, kas neatbalsta sankcijas un palīdzību Ukrainai. Raksturīgi, ka tās dalībnieki ir, piemēram, Vācijas Maksimilians Krahs, kurš pārstāv galēji labējo politisko partiju frakciju Identitātes un demokrātijas grupa, kuras partiju ciešās saites ar Krieviju ir pierādīts fakts. Francijas Ervē Živēns (Hervé Juvin) ir pie Eiropas Parlamenta politiskajām grupām nepiederošs deputāts, bet Tatjanas Ždanokas politiskā darbība ir atklāti prokrieviska. Grūti pateikt, vai viņi ir tā saucamie “noderīgie idioti” vai arī labi apmaksāti citas valsts interešu aģenti,” pauž Kalniete.
“Lai šāds raidījums tiktu ierakstīts, kādam no dalībniekiem ir jāiesniedz pieprasījums ierakstam studijā. Tās ir katra deputāta tiesības, un ierakstu nodrošinošais tehniskais personāls neatbild par raidījuma saturu. Par to atbild katrs deputāts. Domāju, ka satura kontroles ieviešana nebūtu pareiza, jo līdzinātos cenzūrai. Taču, ja deputāts pārkāpj parlamentārieša ētikas kodeksu, tad EP birojam [prezidents un viceprezidenti] ir tiesības apturēt deputāta līdzdalību plenārsēdēs par nepiedienīgu uzvedību,” piebilst EP deputāte.
Kalniete uzskata, ka šis ir tas gadījums, kad EP birojā būtu izskatāms jautājums par šo deputātu atbildību, izplatot dezinformāciju un pat naida runu, piemēram, Ždanokas apgalvojums, ka “Eiropā notiek pilsoņu karš”.
“Viens no vājajiem punktiem ir arī caurlaižu izsniegšana ieejai EP. Atkal – deputāts, nevis ierēdnis ir atbildīgs par to personu, kurai lūdz izsniegt caurlaidi. Tā šī raidījuma žurnāliste varējusi iekļūt EP. Arī caurlaižu sistēma būtu jāpilnveido, pievēršot pastiprinātu uzmanību Baltkrievijas un Krievijas pilsoņiem, kuriem kāds deputāts lūdz izsniegt caurlaidi. Rit informācijas karš un vērības līmenis noteikti ir jāpaaugstina,” pauž Kalniete.
Ždanokas dienas EP krēslā ir skaitītas
Kā zināms, Latvija nevar lepoties ar īpaši cītīgu sabiedrības piedalīšanos EP vēlēšanās, ar ko eksperti arī skaidro valstij nelojālu, nedraudzīgu pārstāvju nonākšanu augstajos, labi apmaksātajos amatos.
Taču Tatjanai Ždanokai vairs nevajadzētu lolot cerības, ka arī turpmākajos gados EP balsojumos būs iespēja darboties Krievijas interesēs.
Saeima 27. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus EP vēlēšanu likumā, tajos nosakot, ka EP vēlēšanās Latvijā nevar kandidēt un EP nevar ievēlēt personu, kura pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies Padomju Savienības Komunistiskajā partijā (Latvijas Komunistiskajā partijā).
Attiecīgo pieņemto priekšlikumu iesniedza Aleksandrs Kiršteins (NA).
Bijušais parlamentārietis Jānis Iesalnieks (NA) iepriekš norādījis, ka pieņemtās izmaiņas likumā liegs tiesības EP vēlēšanās no Latvijas kandidēt pašreizējai EP deputātei Tatjanai Ždanokai (LKS).
Augstākā tiesa iepriekš ir konstatējusi, ka Ždanoka pēc 1991. gada 13. janvāra bijusi Komunistiskās partijas biedre.
Grozītajā likumā nu ir noteikts, ka EP vēlēšanām Latvijā nevar pieteikt par kandidātu un EP nevar ievēlēt Eiropas Savienības pilsoni, kurš ir bijis PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks (izņemot personas, kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieki), kā arī personu, kura pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSRS Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.