Kas rakstīts topošās valdības deklarācijas melnrakstā?

Aģentūras LETA rīcībā esošajā deklarācijas pagaidu variantā norādīts, ka valdība paredz izveidot ilgtermiņa Mājokļu attīstības fondu, stimulēt investīcijas daudzdzīvokļu īres mājokļu būvniecībā, ceļot vismaz 1000 jaunu mājokļu gadā. Līdztekus plānots pilnveidot regulējumu attiecībā uz personas tiesībām uz mājokli.

Nodarbinātības jautājumā topošā valdība deklarācijas projektā paredz kopā ar sociālajiem partneriem ieviest skaidrus un paredzamus nosacījumus minimālās algas celšanas algoritmam, kā arī koplīgumu izmantošanu kā sociālā dialoga formu.

Tikmēr fiskālās politikas jomā koalīcija paredz pakāpeniski samazināt vispārējās valdības budžeta strukturālo deficītu līdz 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2025.gadā un turpmāk to uzturēt šajā līmenī.

Lai nodrošinātu ekonomikas noturību pret potenciālajām satricinājumiem nākotnē, pēc kara izraisītās krīzes beigām plānots īstenot tādu fiskālo politiku, kas samazina vispārējās valdības parādu zem 40% no IKP.

Valsts budžeta sagatavošanas un pašvaldību finanšu sistēmas jomā iecerēts veicināt pašvaldību atbildību un ieinteresētību savas teritorijas attīstībā, tajā skaitā uzņēmējdarbības un nodarbinātības attīstības jomā. Tostarp plānots sagatavot izmaiņas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā un pilnveidot pašvaldību aizņēmumu nosacījumus.

Nodokļu politikas jomā jaunā koalīcija plāno īstenot principu, ka būtiskas pārmaiņas veicamas ne biežāk kā vienu reizi četru gadu ciklā. Tāpat plānots sniegt mērķētu atbalstu sociāli mazaizsargātajām grupām, 2023.gadā pilnveidojot līdzšinējās valsts atbalsta programmas.

Tikmēr arī ēnu ekonomikas apkarošanai deklarācijā uzskaitīti vairāki veicamie uzdevumi, tostarp skaidras naudas ierobežošana darījumos, informācijas paplašināšana un pieejamība valsts pārvaldes iestādēm un nodokļu maksātājiem, nodokļu administrēšanas procesu automatizācija un nomaksas vienkāršošana.

Līdztekus jaunā valdība paredz ierobežot valsts budžeta un stimulējošo vai atbalsta mehānismu pieejamību negodprātīgiem uzņēmumiem un personām gadījumos, ja veikti būtiski pārkāpumi sankciju ieviešanas, nodokļu, drošības un citās jomās, nosakot par pienākumu atgriezt līdz tam izmaksāto atbalstu.

Saskaņā ar deklarācijas projektu, jaunā valdība plāno vienkāršot nekustamā īpašuma attīstīšanas procesus no teritorijas plānošanas līdz nekustamā īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā, kā arī stiprināt investīciju drošību, modernizējot un pilnveidojot nekustamā īpašuma īpašnieku un labticīgu ieguvēju aizsardzības regulējumu.

Plānots sekmēt vienveidīgu būvniecības regulējuma piemērošanu visā Latvijas teritorijā, tostarp tipveida dokumentāciju un līdzvērtīgu horizontālu darbību visās būvvaldēs. Tāpat iecerēts vienkāršot un paātrināt ēku nodošanas ekspluatācijā.

Topošās valdības deklarācijā varētu tikt ierakstīta apņemšanās nodrošināt vienā mājsaimniecībā kopīgi dzīvojošu personu tiesību un interešu aizsardzību neatkarīgi no dzimuma un vecuma.

Deklarācijas pagaidu variantā paredzēts arī turpināt darbu pie Latvijas okupācijas seku novēršanas un vēsturiskā taisnīguma atjaunošanas.

Tieslietu jomā cita starpā paredzēts nodrošināt personas pieeju tiesai, tostarp pilnveidojot izmeklēšanas un tiesvedības procesus, pabeidzot e‑lietas ieviešanu, attīstot tiesu e-pakalpojumus, kā arī veicinot personas iespējas aizstāvēt savas tiesības, paredz deklarācijas pagaidu variants.

Izglītības jomā valdība varētu virzīties uz sabalansētu skolu tīklu atbilstoši demogrāfiskajai situācijai, nodrošinot mācību kvalitāti, izglītības pieejamību un pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku. Plānots izvērtēt Eiropas Savienības ārējās robežas skolu tīkla vajadzības, teikts deklarācijas melnrakstā.

Pamatizglītībā paredzēts sākt pakāpenisku pāreju uz otro svešvalodu kādā no Eiropas Savienības valstu valodām.

Augstākās izglītības jomā cita starpā plānots investēt zinātnes universitāšu konkurētspējā, panākot zinātnes universitāšu iekļūšanu starptautisko reitingu "Top 500".

Deklarācijas melnrakstā pašlaik ir vairāk nekā 300 mērķu, uzdevumu vai darbību punkti dažādās jomās.

Balsojums Saeimā par topošo, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) otro valdību paredzēts trešdien, 14.decembrī.