No traģēdijas viņus šķīra tikai pāris simti metru. Tēvs un māte apdraud savus bērnus netālu no braucoša vilciena
Daļa pieaugušo cilvēku ir ļoti uzmanīgi, tuvojoties dzelzceļam, taču citi ir pārgalvīgi un neuzmanīgi. Uzņēmuma "Latvijas dzelzceļš" (LDz) galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja par gadījumu, kad vecāki, ignorējot sarkano gaismu, ved bērnus pāri sliedēm netālu no braucoša vilciena. Citā situācijā kāds autovadītājs sadūrās ar braucošu vilcienu.
Runājot par pieaugušo cilvēku piemēru, ko viņi rāda saviem bērniem pie dzelzceļa, viņš teica: “Mēs esam ļoti dažādi. Ir pieaugušie, kas tam velta uzmanību un rāda labu piemēru. Un ir arī pilnīgi otrādi.
Pat neiepauzē un nepaskatās uz sarkano gaismu
Šogad salīdzinoši nesen es biju izbraucis uz vienu objektu, pārbrauktuvi, kur ir signalizācija gājējiem. Man acu priekšā, visticamāk, tēvs un māte (es jau nepārbaudīju, bet tas bija pārītis pieaugušo), kuram katram pie rokas bija pa vienam mazam bērnam, kā gājuši, tā gāja [pāri dzelzceļa sliedēm], nemaz neiepauzējot, nepaskatoties uz sarkano gaismu uz gājēju pārejas. Vilciens tuvojās un atradās vairs tikai pāris simtu metru attālumā līdz pārejai.
Es pats iestājos ceļā tiem neapdomīgajiem cilvēkiem. Pirmais efekts bija tāds: viņi vēl brīnījās, kāpēc es neļāvu iet.
Veicināt bērnos izpratni par draudiem pie dzelzceļa
Bet ir arī pozitīvi piemēri, protams. Es rekomendēju vecākiem: ja jūs dzīvojat dzelzceļa tuvumā vai pat ne tuvumā, bet zināt, ka bērna ceļā, pie skolas, pulciņa, vai pa ceļam no skolas uz pulciņu tuvumā ir dzelzceļš (un pat tad, ja tas nav jāšķērso, bet tikai atrodas tuvumā), noteikti ar bērnu vajag aprunāties, ka dzelzceļš ir nopietns objekts un pie tā ir nopietni draudi.
Tur nevar riskēt, blēņoties vai lietot austiņas. Bērniem ir jāsaprot, kādas ir sekas. Sekas iespējamas ļoti smagas. Pēc tam tur vairs nevarēs neko pagriezt atpakaļ.”
Izdomā līst pa vilciena apakšu
Zvaners atklāja, ka pārsvarā negadījumi uz dzelzceļa notiek saistībā ar braucošiem vilcieniem un visbiežāk cilvēki pakļūst zem riteņiem neatļautās vietās. “Bet ir gadījumi, kad stacijās kāds izdomā līst pa apakšu stāvošam vilcienam. Vai vilciena durvis jau veras ciet, bet cilvēks pēkšņi lec ārā vai iekšā. Visticamāk, alkohola reibuma dēļ cilvēks nenoturas un nokrīt. Visādi gadījumi ir bijuši.
Ir bijis, ka cilvēks alkohola dēļ, ejot pa peronu, nevar noiet taisni un trāpa uz sliedēm pirms braucoša vai stāvoša vilciena.”
Atrast acu kontaktu ar mašīnistu
Tāpat ir bijis, ka gājēju pāreja ir izvietota tuvu pie stāvoša vilciena. “Tad arī ir jāpārliecinās, vai mašīnists tevi redz, pirms tu šķērso sliedes. Tad, ja tu to dari ļoti tuvu vilcienam, ir zināma zona, kad mašīnists tevi neredz. Tas ir pašā apakšā, pašā priekšā.”
Līdz ar to šādās situācijās ir vērtīgi atrast acu kontaktu ar mašīnistu un pārliecināties, ka viņš jūs redz.
Negadījumus pārdzīvo arī mašīnisti
LDz pārstāvis atzina, ka katrs negadījums rada lielus pārdzīvojumus ne tikai cietušajiem un viņu tuviniekiem, bet arī dzelzceļa darbiniekiem. “Protams, tas atkarīgs no katra mašīnista psiholoģiskā tipa: viens to pārdzīvos vieglāk, bet cits – smagāk, taču tas ir pārdzīvojums, trieciens un šoks jebkuram.
Mašīnistiem pat ir paredzēta iespēja paņemt brīvdienu pēc negadījuma, kā arī iziet rehabilitācijas kursu. Tas gan ir mašīnista izvēlē – vai viņš to dara vai nē. Tas ir psiholoģiski smagi mašīnistam.”
Zvaners personīgi nepazīst nevienu mašīnistu, kas pēc negadījuma atteicies turpināt līdzšinējo darbu, bet viņš ir dzirdējis par šādiem darbiniekiem. “Sarunās ar mašīnistiem ir dzirdēts, ka cilvēks negrib, nevar turpināt šo darbu un maina profesiju.”
Automašīnas un vilciena sadursmē sekas var būt vēl smagākas
Dzelzceļa tuvumā uzmanīgiem jābūt visiem satiksmes dalībniekiem: gan gājējiem un velosipēdistiem, gan autovadītājiem. Runājot par auto šoferiem, speciālists uzsvēra: ja autovadītāji neievēro drošības noteikumus un viņiem iznāk sadursme ar vilcienu uz pārbrauktuves, sekas var būt vēl nopietnākas.
“Ja tu esi gājējs, tad varētu teikt, ka sekas ir tev un psiholoģiskā trauma mašīnistam. Bet, ja autotransports saduras ar vilcienu, tad ļaunākajā gadījumā arī vilciens var nobraukt no sliedēm un var tikt traumēti pasažieri vai bojāta krava. Tādi gadījumi Latvijā ir bijuši, mēs zinām.
Šogad jau vairākas auto un vilciena sadursmes
Bet sadursmju skaits uz pārbrauktuvēm, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir krietni samazinājies.” Ir bijuši gadi, kad nav traumētu cilvēku uz pārbrauktuvēm. Bet sadursmes notiek katru gadu.
Līdz ar to autovadītājiem un citiem satiksmes dalībniekiem dzelzceļa tuvumā ir jābūt ļoti uzmanīgiem. “Sekas ir smagas.”
Vieglā automašīna iebrauc braucošā vilcienā
Šogad bija gadījums, kad kāds mikroautobuss iebrauca vilcienā. Tāpat piedzīvots, ka vieglā automašīna Jelgavas tuvumā iebrauca braucošā vilcienā. Aculiecinieka filmētais video bija redzams arī sociālajos tīklos.
Zvaners pauda neizpratni, kā automobilim iespējams iebraukt braucošā vilcienā, bet šīs automašīnas šoferis esot apgalvojis, ka viņa auto nestrādājušas bremzes. “Vai tā bija taisnība vai nē – es nezinu, bet viņš apbrauca jau stāvošas mašīnas un “iešāva” iekšā braucošā vilcienā.
Bet tā kā viņš pēdējā mirklī izgrieza stūri un var teikt, ka kontakts notika pa pieskari, tas veiksmīgi beidzās. Automašīnu atsita atpakaļ. Vilcienam netika nodarīta skāde, un arī vadītājs tika cauri tikai ar izbīli. Mašīna gan tika pabojāta.”
Speciālists pauda cerību, ka šis autovadītājs caur gūto izbīli būs sapratis, kā turpmāk uzvesties dzelzceļa tuvumā. “Dod, Dievs, lai saprot! Man liekas, ka tam vajadzētu palikt atmiņā uz mūžu.”
Mašīnists var tikai bremzēt un taurēt
LDz pārstāvis arī norādīja, ka vilciena vadītāji dara visu iespējamo, lai izvairītos no avārijām, pielietojot pēkšņo bremzēšanu. Šogad deviņos mēnešos tas noticis 42 reizes. Iepriekšējos gados, kad satiksme bija intensīvāka, fiksēti līdz 100 gadījumiem, kad mašīnists strauji bremzējis, lai izvairītos no incidenta.
Mašīnists, vadot vilcienu, ir uzmanīgs, bet jāsaprot, ka viņš nevar izdarīt neko citu, kā tikai iedarbināt bremzes un signalizēt. “Pēc tam viņš izdarīt neko vairāk nevar. Viņam vienkārši atliek gaidīt, vai vilciens paspēs apstāties līdz vajadzīgajai vietai, vai cilvēks pēdējā brīdī pamanīs ritošo sastāvu. Ja nē, tad diemžēl notiek sadursme un traģēdija.”
Jāatceras, ka vilciens nevar nobraukt ceļa malā vai apbraukt priekšā esošo cilvēku vai automašīnu, kas stāv uz sliedēm. “Automašīnā var arī ar stūres palīdzību izvairīties no konflikta, sadursmes, bet vilcienā – nē.”
Vilciena nobremzēšanai nepietiek ar dažiem desmitiem metru
Bremzēšanas ceļi vilcienam ir krietni garāki nekā automašīnām. “Vilcieniem bremzēšanas ceļi ir daudzu simtu metru garumā. Tas ir atkarīgs no sliežu ceļa profila, laika apstākļiem, ātruma, vilciena svara un no tā, vai tas ir kravas vai pasažieru vilciens. Bremzēšanas ceļš var būt 400-1000 metru garš. “Saprotiet, tas ir milzīgs attālums.”
“Tad, kad tu pamani vilcienu, tev varētu likties, ka tas vēl ir diezgan tālu, bet vilcienam ar to var nepietikt bremzēšanas ceļam,” uzņēmuma pārstāvis akcentēja.
Dažādos veidos uzlabo drošību
Lai uzlabotu drošību uz dzelzceļa un samazinātu negadījumu skaitu, LDz regulāri rīko dažādas drošības kampaņas, kā arī apmāca skolēnus un pirmsskolas vecuma bērnus.
Tāpat notiek darbs pie dzelzceļa infrastruktūras uzlabošanas, piemēram, gājēju pārejas tiek aprīkotas ar gaismas un skaņas signalizāciju, uz intensīvāk izmantotajām pārbrauktuvēm un tām, kur notiek visvairāk negadījumu, tiek novietotas papildus barjeras. Visvairāk avāriju notiek uz dzelzceļa Rīgā un tās apkārtnē, jo tur satiksme ir visintensīvākā.
Arī dzelzceļa teritorijas tiek nožogotas. Nākamgad plānots liels projekts, kura laikā iecerēts ierobežot vairāk nekā 30 kilometrus dzelzceļa. Tomēr visu dzelzceļu, kura garums Latvijā ir gandrīz 2000 kilometri, nav iespējams ierobežot, tāpēc katram satiksmes dalībniekiem dzelzceļa tuvumā jābūt uzmanīgam un apdomīgam.
