No Latvijas padzītais spiegs Jermolajevs aicina atriebties un plānot Latvijas leģionāru pieminekļu nojaukšanu
Rēzeknē esošā padomju pieminekļa “Aļošas” demontāža kārtējo reizi likusi sarosīties gan pašmāju, gan austrumos mītošajiem prokrieviskajiem īpatņiem. Latviju un tās iekšējās norises no redzesloka turpina neizlaist arī reiz no šejienes par spiegošanu izmestais Dmitrijs Jermolajevs.
Dmitrijs Jermolajevs līdz 2005. gadam Krievijas vēstniecībā Latvijā ieņēma 3. sekretāra amatu un publiski pildīja visnotaļ ikdienišķus pienākumus.
Pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) iniciatīvas, Jermolajevs tika iekļauts to personu sarakstā, kurām ir liegta ieceļošana Latvijā, jo izrādījās, ka laikaposmā, kuru Jermolajevs pavadīja mūsu valstī kā vēstniecības amatpersona, SAB viņu identificēja kā Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta virsnieku.
Viņa tēvs Jurijs Jermolajevs, kā noskaidrojās, bijis augsta ranga Krievijas specdienestu virsnieks.
Norisinās pieminekļa Otrā pasaules kara padomju karavīriem Slavas skvērā Daugavpilī demontāžas darbi
Norisinās pieminekļa Otrā pasaules kara padomju karavīriem Slavas skvērā Daugavpilī demontāžas darbi
Izkomandē Latvijas prokrieviskos aktīvistus
Jauns.lv jau iepriekš vēstīja, ka, neskatoties uz izraidīšanu, Jermolajeva interese par sociāli politiskajām norisēm Latvijā nav apsīkusi ne uz mirkli.
Taču šobrīd drīzāk jāsaka, ka viņš nu jau ir pārgājis uz Latvijas prokrievisko aktīvistu mobilizēšanu un komandēšanu.
Nesenākajās izpausmēs “Facebook” bijušais spiegs ir aicinājis veidot sarakstus ar tiem, kuri iesaistījušies okupantu pieminekļu demontēšanā un nu – aicina atdarīt latviešiem, sastādot sarakstu ar nojaucamajiem “nacistu pieminekļiem”.
Grib nojaukt pieminekli, kurš atgādina par “Sarkanarmiešu” nespēju
Kā pirmo viņš min Mores kauju piemiņas akmeni, kas veltīts Latvijas leģionāriem.
Šajās Otrā pasaules kara kaujās Latviešu leģiona 19. divīzija veiksmīgi sargāja Rīgu no sarkanarmiešu uzbrukumiem no 1944. gada 25. septembra līdz pat 6. oktobrim, kad divīzijai tika dota pavēle atstāt pozīcijas.
Pēcāk sarkanarmieši ar papildspēkiem “ieņēma” tukšus ierakumus. PSRS okupantu līdz tam gūtie zaudējumi bija nesalīdzināmi lielāki.
Uz šādu ideju Jermolajevu pamudinājis Krāslavas pašvaldības solis – nojaucamo pieminekļu sarakstā iekļaut arī kādu savdabīgu Latvijā bojā gājušam Vērmahta ģenerālim Otto Lancellem veltītu pieminekli.
Tas savulaik uzstādīts pēc viņa pēcteču iniciatīvas un nesen arī nojaukts, pamatojoties uz likumu “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā”.
Savā “Facebook” ierakstā Jermolajevs šo monumentu pielīdzina Latvijas leģionāru piemiņai veltītajam akmenim Siguldas un Saules ielu krustojumā, Morē un norāda, ka Latvijai būšot pienākums demontēt arī šādus objektus.
Jāatgādina, ka itin veiksmīgi Krievijas ietekmes aģentiem izdevās vērsties pret Latvijas leģionāriem veltīto pieminekli “Latvijas stāvstrops brīvībai” Zedelgemā, Beļģijā. To demontēja šovasar.
Tas bija veltīts 12 000 leģionāru, kuri nonāca sabiedroto gūstā un tika ieslodzīti nometnē pie šīs pilsētas.
Latvijas puse tolaik asi kritizēja šādu Zedelgemas pašvaldības soli. Jāpiebilst, ka pieminekļa uzstādīšana vēl 2018. gadā lielā mērā bija šīs pašvaldības iniciatīva.
