Krištopans par draudiem tiek cauri sveikā
Valsts policija nolēmusi nesākt kriminālprocesu par partijas “Latvija pirmajā vietā” Saeimas deputāta Viļa Krištopana draudiem žurnālistam Egilam Līcītim.
Rūpīgi izvērtējot visus apstākļus un iegūtā materiāla kopumu, policija resoriskajā pārbaudē izlēmusi, nav saskatāms noziedzīga nodarījuma sastāvs.
“Latvijas Avīzes” 17. augusta numurā bija publicēts Līcīša feļetons “Lielais Vilis atkal pamodināts”. Pēc tam žurnālists savā viedtālrunī saņēma “WhatsApp” ziņu: “Manu māti 1947. gadā izslēdza no Aglonas ģimnāzijas kā kulaka meitu. Viņai bija 16 gadu. Es katru gadu apmeklēju mātes mājas un Aglonu. Ja redzi mani uz ielas, mūc, cik ātri vien vari. Citādi pazaudēsi zobus. Kretīns.” Pie sūtītāja tālruņa numura bija redzams Krištopana fotoportrets.
Laikraksts vēsta, ka Līcītis savā feļetonā ne ar vārdu nav pieminējis Krištopana māti, bet sev raksturīgajā satīriskajā stilā raksta: “Tagad vēl kūpošām zolēm Vilis iebrāzās TV24 pārraides “Kārtības rullis” studijā taisnā ceļā no Aglonas Dievmātes debesbraukšanas svētkiem, kur, pūloties samangot jele kādu katoļticīgo piekrišanu, jāparādās ikkatram Latgales vēlēšanu sarakstu 1. numuram.”
Līcītis, no politiķa saņēmis minēto ziņu, juties pārsteigts, viņš savos 35 žurnālistikas darba gados neko tādu neesot piedzīvojis: “Uzskatu, ka šajā īsziņā man tika izteikti draudi nodarīt smagus miesas bojājumus. Būtībā tas ir nopietns uzbrukums ne tikai man, bet brīvajai žurnālistikai.”
Sazvanīts pa to pašu numuru, kas redzams īsziņā, Krištopans nenoliedza, ka to rakstījis. Uz jautājumu, vai šādā veidā viņš nolēmis komunicēt ar žurnālistiem, tajā skaitā Līcīti, arī turpmāk, Krištopans “Latvijas Avīzei” atbildējis: “Es nedraudu, es vienkārši tā izdarīšu. Viņš ir tik personīgi aizvainojis manu māti, pieminēdams Aglonu, visu to, kur es esmu audzis. Viņš iespļauj man dvēselē. Manas mātes mājas atrodas desmit kilometrus no Aglonas, manu māti 16 gadu vecumā izslēdza no Aglonas ģimnāzijas, un viņš raksta, ka es braucot uz Aglonu zvejot balsis. Es turp braucu katru gadu, kopš sevi atceros.”
Krištopans paudis, ka negrasās savas pretenzijas izteikt citādā, pieņemamākā veidā, un uzskata, ka arī viņa vēlētāji būšot viņa pusē. Policija draudu gadījumos reti kad ierosina kriminālprocesu, ja vien nav runa par augstām amatpersonām. “Kas Jauns Avīze” jau rakstīja, ka pat fizisks uzbrukums Rīgā riteņbraucējam ar viņa pusotru gadu veco bērnu neizpelnījās pat administratīvo procesu.
