Neskatoties uz iebildumiem, valdība atbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu Baltkrievijas pierobežā
Valdība trešdien atbalstīja ārkārtējās situācijas pagarināšanu Baltkrievijas pierobežā līdz nākamā gada 10.februārim.
Ņemot vērā pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu, Latvijas valdība Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī izsludinājusi ārkārtējo situāciju. Valdība to izsludināja pērn no 11. augusta, un līdz šim tā bija vairākkārt pagarināta.
Tieslietu ministrija (TM) nav atbalstījusi Iekšlietu ministrijas (IeM) rosināto ārkārtējās situācijas pagarināšanu. TM skatījumā, ārkārtējās situācijas pagarināšanai nav tiesiska pamata, tāpēc ministrija iebilda priekšlikuma turpmākajai virzībai. Ārkārtējā situācija attiecīgajās pašvaldībās ir noteikta jau ilgāk nekā gadu, taču likuma mērķis nav bijis ļaut ārkārtējo situāciju noteikt kā pastāvīgu stāvokli.
Gads ir bijis pietiekami ilgs laika periods, lai nepieciešamības gadījumā varētu veikt izmaiņas normatīvajā regulējumā, ja ar esošo normatīvo regulējumu nav iespējams efektīvi nodrošināt valsts robežas neaizskaramību un novērst nelegālo migrāciju, uzsver TM.
"Atkārtoti uzsveram, ka ārkārtējās situācijas noteikšanas mērķis ir dot iespēju Ministru kabinetam ātri reaģēt uz valsts apdraudējuma situācijām, ja novērst valsts apdraudējumu ar esošajiem līdzekļiem nav iespējams. Vienlaikus ārkārtējās situācijas izsludināšanas neatbrīvo attiecīgās iestādes no savu funkciju efektivizēšanas un pārskatīšanas, tādējādi plānojot un nodrošinot gatavību līdzīgām situācijām nākotnē. Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrija neatbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu vēl uz trīs mēnešiem un iebilst pret projekta turpmāku virzību," norādījusi TM.
Šodien valdība pēc nelielas diskusijas nolēma pagarināt ārkārtējo situāciju, tomēr vienlaikus atbalstot ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) ierosinājumu uzdeva atbildīgajām ministrijām izstrādāt regulējumu tā, lai Latvija varētu atteikties no ārkārtējās situācijas režīma.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) argumentēja, ka Latvijas austrumu kaimiņvalstis varot darīt jebko un migrantu speciāla iesūtīšana Latvijā būs normāla situācija. Tā vietā vajadzētu savest kārtībā esošos likumus, lai nodrošinātu robežas sargāšanas funkcijas, nevis ilgstoši pagarināt ārkārtējo situāciju.
Iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (AP) piekrita, ka nav labākā prakse vairākkārt pagarināt ārkārtējo situāciju, tomēr apkārtējie apstākļi "mūs spiež piekopt ne to labāko praksi".
Rinkēvičs argumentēja, ka pēc trīs mēnešiem TM joprojām būs iebildumi, turklāt patlaban ir spēkā arī ārkārtējā situācija vairākās pašvaldību teritorijās uz robežas ar Krieviju. "Mūžīgi pagarināt abus ārkārtējās situācijas rīkojumus nevarēsim," norādīja ministrs un rosināja atbildīgajām ministrijām sagatavot normatīvus tā, lai regulētu ikdienu austrumu pierobežā.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atbalstīja Rinkēviča ierosinājumu norādot, ka apdraudējums no Baltkrievijas puses faktiski ir jaunā ikdiena, kura jāpieņem, tāpat arī pastāv apdraudējums no Krievijas puses.
IeM norādījusi, ka kopš 2021. gada 10. augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 7562 cilvēki.
Kopš 2022. gada 1. augusta ir būtiski palielinājies aizturēto un atturēto personu skaits uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, proti, augusta mēnesī no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēta 301 persona, septembra mēnesī 299 personas, bet oktobra mēnesī no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturētas jau 173 personas. Atsevišķos gadījumos aizturēto un atturēto personu skaits vienā grupā ir no 20 - 30 personas.
IeM skatījumā, būtisks vērā ņemams apstāklis ir Krievijas sākto karu Ukrainā, atbalsta arī Baltkrievija. Arī no Lietuvas un Polijas kompetentajām institūcijām joprojām tiek saņemta informācija par nelikumīgas valsts robežas šķērsošanu no Baltkrievijas teritorijas.
Tādējādi arī turpmāk ir nodrošināma Latvijas un Baltkrievijas robežas uzraudzība pastiprinātā režīmā. Tāpat būtiski vērā ņemams apstāklis ir tas, ka Polija ir pabeigusi pastāvīgā žoga būvniecību gar Polijas un Baltkrievijas robežu, savukārt uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas jau noris pastāvīgā žoga būvniecība.
Līdz ar to pastāv iespēja, ka no Baltkrievijas puses var tikt izmantota situācija, ka gar Latvijas-Baltkrievijas robežu nav izbūvēts pastāvīgs žogs, tādējādi palielinot personu, kuras nelikumīgi šķērso robežu, skaitu.
Tāpat ir būtiski nodrošināt starpvalstu vienotu koordinētu rīcību attiecībā uz šādu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, lai nodrošinātu līdzvērtīgu visa reģiona valstu robežu ar Baltkrieviju apsardzību
Tāpat ziņots, ka ņemot vērā Krievijas pieņemto lēmumu par mobilizācijas izsludināšanu, kuras mērķis ir pastiprināt karadarbību Ukrainas teritorijā, un nepieciešamību novērst iespējamo apdraudējumu Latvijas iekšējai drošībai, nesen ārkārtējā situācija izsludināta līdz 27.decembrim robežšķērsošanas vietās un Alūksnes, Balvu un Ludzas novados.
