Apturētais Rīgas attīstības plānojums: politiķi apspriežas birojos un arī Daugavmalā
foto: LETA
Izkārtne pie Rīgas domes ēkas.
Politika

Apturētais Rīgas attīstības plānojums: politiķi apspriežas birojos un arī Daugavmalā

Jauns.lv

Vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) apturētais Rīgas attīstības plānojums varētu tomēr tikt apstiprināts ātrāk nekā savu spriedumu par strīdu starp ministriju un Rīgas domi (RD) sniegs Satversmes tiesa? Uz to cer ārpus jaunās valdības koalīcijas palikušie “Progresīvie”, kam ir lielākā no RD valdošajām frakcijām un kas iepriekš pārmeta aizejošajam ministram Artūram Tomam Plešam (A/P) plāna nobremzēšanu azartspēļu biznesa interesēs. “Progresīvie” solījumu ar Rīgas attīstības plānu nekavēties ir saņēmuši no premjera Krišjāņa Kariņa (JV), savukārt ar bezpartejisko Rīgas mēru Mārtiņu Staķi par to runāja arī topošo valdību veidojošā Apvienotā saraksta (AS) pārstāvji, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Neoficiāla saruna par galvaspilsētas attīstības plānu AS pārstāvim Uldim Seskam notika arī ar bijušo Rīgas mēru, tagadējo domes un topošo Saeimas opozicionāru Oļegu Burovu (GKR/LPV).

Apturētais Rīgas attīstības plānojums: politiķi ap...

Pagājušās piektdienas, 21. oktobra pievakarē “de facto” netālu no LTV ēkas Zaķusalā novēroja divu politiķu tikšanos. Pirmais – Liepājas partijas līderis un bijušais Kurzemes pilsētas Liepājas mērs Uldis Sesks, kurš vairāku nedēļu garumā ir piedalījies jaunās valdības veidošanas sarunās kā AS pārstāvis – iznāca no LTV. Otrs viņu sagaidīja netālu no sava auto, kas bija nolikts tuvāk Daugavmalai. Tas bija partijas “Gods kalpot Rīgai” (GKR) vadītājs Oļegs Burovs – bijušais Rīgas mērs, kurš šajā sasaukumā galvaspilsētas domē ir opozīcijā. Turklāt nupat viņš ir ievēlēts 14.Saeimā no Aināra Šlesera vadītā “Latvija Pirmajā vietā” saraksta, kura iekļaušana valdības koalīcijā šobrīd pat netiek apsvērta.

Uzreiz pēc šīs tikšanās “de facto” sazvanīti gan Burovs, gan Sesks apgalvoja, ka runājuši par šobrīd apturētā Rīgas attīstības plāna nākotni. Dažas dienas vēlāk Sesks sarunā ar “de facto” tikšanos ar Burovu mēģina pasniegt kā nenozīmīgu nejaušību: “Mani bija uzaicinājis raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, un tad iznāca tā, ka arī Burova kungs tur bija, tāpat kā jūsu citi kolēģi. Tas nekas nebija īpašs. Un mēs iepriekš bijām ar Staķa kungu runājuši, ka Rīgai ir lielas problēmas ar Rīgas attīstības plānu, un Burovs tieši to pašu izstāstīja. Un mēs noklausījāmies un ar tādu zināmu sapratni sapratu, ka tā tiešām ir problēma, ka Rīga nevar attīstīties, un tur vajadzētu, tā teikt, jaunajam VARAM ministram tajā visā iedziļināties. (..) Nu cilvēks gribēja parunāties, jā. Nu parunājāmies.” Uz lūgumu vairāk pastāstīt par tikšanos ar Staķi, Sesks skaidro: “Jā, mēs arī līdzīgi tikāmies nejauši. (..) Mēs bijām domē ienākuši, jā, un parunājām arī par šo.”

Savukārt Burovs skaidro, ka, būdams reģionālās partijas GKR vadītājs un galvaspilsētas patriots, esot meklējis dzirdīgas ausis pie cilvēkiem, ar kuriem labi saprotas – citiem lielo pilsētu esošajiem vai bijušajiem vadītājiem. Viņš apgalvo, ka esot piedāvājis savu risinājumu – veikt grozījumus Rīgas vēsturiskā centra likumā, paredzot tajā dažu gadu pārejas periodu, kura laikā Rīgā paralēli varētu darboties divi attīstības plāni. Pirms Rīgas domes vēršanās Satversmes tiesā Burovs par to esot runājis ar VARAM valsts sekretāru, kurš arī esot atbalstījuši šādu risinājumu.

“Ļoti žēl, ka faktiski “Vienotība”, kas vada līdz šodienai valdību, kā arī – kam ir politiskā atbildība par attīstību [Rīgas domē], neaizgāja pa šo ceļu. Un tikai tāpēc absolūti loģiski es šodien runāju par to, kā labāk to izdarīt. Protams, es varu no nākamās nedēļas kā Saeimas deputāts atbilstoši Kārtības rullim ierosināt tādu priekšlikumu kopā ar citiem deputātiem, bet man liekas, ka būtu labāk šo jautājumu nepolitizēt un runāt ar pozīciju,” klāsta Burovs.

Burovs uzsver, ka RD pieņemtajā, bet VARAM apturētajā plānā bijuši vairāki trūkumi, un stāsta, ka teritorijas plānojumu gaidot vairāki uzņēmēji, tomēr neatklāj, vai kāds ir vērsies tieši pie viņa. Pirms Saeimas vēlēšanām Burovs kandidāta biogrāfija norādījis dažus savus ar būvniecības projektiem saistītus amatus privātās struktūrās, bet pavasarī viņš kopā ar bijušo Rīgas domes Īpašuma departamenta kolēģi Rihardu Rusinu nodibināja uzņēmumu ar daiļrunīgu nosaukumu “Projektu vadības konsultanti”.

Par Seska tikšanos ar Burovu neko nezinot cits AS līderis, kurš šobrīd ir Rīgas domes pozīcijā – Rīgas vicemērs Edvards Smiltēns, kurš vada Latvijas Reģionu apvienību. Viņš apstiprina, ka neilgi pēc vēlēšanām uzņēmis pie sevis domē apvienības kolēģus – Sesku, Zaļās partijas vadītāju Edgaru Tavaru un premjera kandidātu Uldi Pīlēnu – un aizvedis viņus aprunāties pie Staķa, kur neformālas pieklājības tikšanās laikā pārrunāts arī attīstības plāns: “Mēs pirms vēlēšanām lietojām vārdu salikumu “kļūdu labojums”, kas būtu jāveic. Šodien mēs mazliet pārformulējam, lai būtu mazliet saudzīgāk: mēs sakām “papildinājumi un uzlabojumi”. Es redzu virkni papildinājumu un uzlabojumu, kas būtu jāveic tiem pasākumiem, kas ir veikti iepriekšējos četros gados, VARAM ministriju vadot “Attīstībai/Par!”. (..) Nu, visticamāk, mums ir jāpanāk situācija, ka Rīgā ieplūst investīcijas. Šobrīd tā situācija, ka ir apturēts plāns, protams, bremzē investīciju ienākšanu.”

Rīgas attīstības plānu pieņemšanu “Progresīvajiem” solījis arī partiju sarunu vedējs Krišjānis Kariņš (JV). Tas noticis vēl laikā, kad sarunas notika ar trim potenciālajiem koalīcijas partneriem. Tā stāsta RD frakcijas “Par!/Progresīvie” vadītājs Mārtiņš Kossovičs: “Mēs patiesi uzskatām, ka Latvijas motors šobrīd, Rīga, ir kaut kādā veidā bremzēts, un sadzirdējām dzirdīgas ausis, ka jaunā valdība Krišjāņa Kariņa vadībā varētu mainīt un beidzot atcelt šo VARAM lēmumu, kas šauru grupu interesēs tomēr ierobežo Rīgas attīstību. Mēs pat sarunās ar Kariņu nonācām pie tā, ka jau drīzumā varētu izveidot ar jauno valdību un Rīgas domi tādu kopsēdi, lai paskatītos, kā vēl izmantot Rīgas potenciālu investīciju piesaistei, transporta attīstībai un citās jomās.”

Kossovičs esot dzirdējis runas par mēģinājumiem gāzt Staķi no Rīgas mēra amata, tomēr uzskata, ka tas neesot reāli, jo neredzot, kā bez “Progresīvajiem” un “Jaunās Vienotības” būtu iespējams izveidot citu domes koalīciju. Tāpēc par Rīgas attīstības plānu Kariņa valdībai būšot jāsadarbojas ar Staķi – arī situācijā, kad Saeimā “Progresīvie” paliek opozīcijā, uzskata partijas pārstāvis.

Arī Kariņš “de facto” apstiprina, ka negrasās atteikties no ieceres Rīgas attīstības plāna pieņemšanu noteikt par vienu no jaunās valdības uzdevumiem: “Es domāju, ka jau nākamajā stadijā, kas ir pie valdības deklarācijas, ka mēs skaidri pasakām, ka mēs panāksim un ir jāpanāk Rīgas attīstības plāna apstiprināšana. (..) Tas valstij ir nepieciešams. Tas, es domāju, nav atkarīgs no vienas koalīcijas vai citas. Tas valstij mums ir vajadzīgs. Mēs nevaram atstāt ilgstoši šo situāciju, kāda ir izveidota, kad VARAM ministrija ir apturējusi mūsu galvaspilsētas attīstības plānu šķietami grūti pamatotu iemeslu dēļ. Aizdomas, protams, tur ir pavisam, ka tur ir, nu, ne tādas intereses, kāpēc tas ir darīts. Tās ir tikai aizdomas, bet jebkurā gadījumā tas efekts ir graujošs, ka mūsu galvaspilsētai nav šī plāna. Tas ir jāpieņem.”

Mārtiņš Staķis šonedēļ bija atvaļinājumā ārpus valsts, taču rakstiski “de facto” apliecināja, ka ar “Jaunās Vienotības” un Apvienotā saraksta pārstāvjiem ticies neformāli, lai pārrunātu Rīgas prioritātes. “Sajutu kopīgu izpratni par nepieciešamību pārskatīt iepriekšējā VARAM ministra politiski motivēto lēmumu par Rīgas teritoriālās attīstības plānojuma apturēšanu. Uzskatu, ka šādi jaunā valdība un ministrs rīkotos rīdzinieku un visas valsts interesēs, kā arī demonstrētu brīvību no aizkulišu interešu ietekmes,” raksta Staķis, kurš gan uzsver, ka konkrētāka sadarbība sāksies, kad kļūs zināms atbildību sadalījums valdībā un būs izvirzīti ministru amatu kandidāti.

Šobrīd nav zināms ne tikai atbildības jomu sadalījums starp partijām, bet pat tas, kura ministrija atbildēs par pašvaldībām. Saskaņā ar Kariņa piedāvājumu iespējamajiem valdības partneriem tā varētu būt Reģionālās attīstības un digitālo lietu ministrija, kas, visticamāk, tiktu izveidota, sadalot VARAM.