Aizsprostotas durvis un pielaista uguns. Vietējie Zaubē bažījas, ka kāds tīši centies kaitēt ukraiņu bēgļiem
Pagājušajā piektdienā ugunsgrēks izcēlies Zaubes evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes namā, kur patvērumu raduši Ukrainas bēgļi. Vietējie ir pārliecināti, ka notikusi tīša dedzināšana ar mērķi ukraiņiem kaitēt, vēsta TV3 raidījums "Degpunktā".
Zaubes evaņģēliski luteriskā baznīca jau kopš aprīļa savas draudzes nama telpas ir nodevusi kuplai ukraiņu ģimenei, kas, bēgot no kara šausmām, ir atradusi patvērumu Latvijā.
Īsi pirms pusnakts kāds pagaidām nezināms ļaundaris aizsprostojis mājas ieejas durvis, pieliekot tām priekšā lauzni, lai tās nevarētu atvērt, un vēlāk jau tika pielaista uguns koka kāpnēm pie ēkas ieejas.
Par laimi ugunsgrēks pamanīts laikus, pretējā gadījumā 14. oktobra vakars varēja būt arī pēdējais, ko Aļona ar ģimeni sagaidītu kopā.
Aļona "Degpunktā" stāsta: "Es kā ierasti liku bērnu gulēt. Mēs parasti atrodamies otrajā stāvā. Pirmajā mums ir virtuve. Aizvēru aizkarus, redzēju tikai, kā divi vīrieši paiet garām atkritumu kastēm. No šīs puses, uz to pusi. Nu, mums jau šeit daudzi cilvēki staigā. Nav jau slēgta teritorija. Tāpēc es arī tam nepievērsu uzmanību. Vīrs aizgāja gulēt. Atskrēja meita un teica – mammu, mēs degam! Es uzreiz pamodināju vīru, sakot, ka mums ir ugunsgrēks. Pa logu paskatījāmies un redzējām, ka deg. Sākām vērt durvis, bet tās kaut kā ļoti smagi vai pat nemaz nevērās. Tikai pēc tam sapratām, ka dzelzs gabals, kas šeit stāvēja, veicot izmeklēšanu, bija nolikts priekšā durvīm un no sitieniem pa durvīm tas bija nokritis malā, ļaujot mums tikt ārā."
Mājā sadūmojums jau bija jūtams, tāpēc ģimene evakuējās pa avārijas kāpnēm no otrā stāva.
Bijušais Zaubes evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieks Ojārs Evalds Bīriņš "Degpunktā" stāsta, ka viņa meitai zvanījuši no Zaubes un teikuši, ka deg draudzes nams. Kad viņš ieradies, liesmu tikpat kā vairs nebija.
Vietējie ir pārliecināti, ka tā nav bijusi tikai ļaunprātīga dedzināšana, bet arī naida izrādīšana un slepkavības mēģinājums. Par to liecinājušas arī nobloķētās durvis.
Arī šī brīža draudzes priekšniece Sintija Bīriņa-Zeņķe ir pārsteigta, jo ko tādu nav gaidījusi savā pagastā. Visi vietējie esot labvēlīgi noskaņoti un, uzzinot, ka draudzes telpas tiks nodotas Ukrainas bēgļu ģimenei, ar prieku pat palīdzējuši gan telpas pirms tam sakopt, gan apgādāt ar visu nepieciešamo.
Sieviete pieļauj, ka tas bijis agresijas akts pret Ukrainas civiliedzīvotājiem un slepkavības mēģinājums. "Tas bija jāizplāno - bija jāizpēta, ka šeit dzīvo ukraiņi, Zaubē ne visi cilvēki zina, ka šajā mājā dzīvo ukraiņi. Bija jāievēro, cikos viņi iet gulēt, bija jāgaida, kamēr nodziest gaismas," raidījumam "Degpunktā" stāsta Bīriņa-Zeņķe.
Ukrainiete Aļona par notikušo ir uzrakstījusi iesniegumu policijā un cer, ka turpmāk varēs droši dzīvot savā pagaidu mājvietā.
