Muižnieks: "Amnesty International" ziņojumā par karu Ukrainā bija vairākas kļūdas
Starptautiskās cilvēktiesību organizācijas "Amnesty International" augustā publicētajā ziņojumā par karu Ukrainā, kurā bija kritizēta Ukrainas rīcība attiecībā pret tās iedzīvotājiem, bija pieļautas vairākas kļūdas, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda organizācijas Eiropas reģionālā biroja direktors Nils Muižnieks.
Ziņojums Muižniekam esot bijis ļoti nepatīkams pārsteigums.
Ziņojuma mērķis esot bijis veicināt Ukrainas iedzīvotāju aizsardzību, norādīja organizācijas pārstāvis. Viņa kolēģi, kas dokumentēja Krievijas kara noziegumus, to esot uzsvēruši no paša sākuma. Pirms minētā ziņojuma izplatīšanas bija izlaisti kādi 20 dažādi ziņojumi par Mariupoli un Buču, kuros tika akcentēti Krievijas kara noziegumi, atzīmēja Muižnieks.
Pēc Bučas pilsētas atbrīvošanas no Krievijas karaspēka uz ielām atklājas okupantu kara noziegumi [Brīdinām - nepatīkami skati!]
No Krievijas spēkiem atbrīvotās Kijivas apgabala Bučas pilsētas ielās visur guļ līķi, cilvēki nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi ...
"Amnesty International" pārstāvis uzsvēra, ka tik nopietnus apgalvojumus nevar ietvert vienā īsā ziņojumā - jautājums esot tik apjomīgs, ka bija nepieciešams daudz plašāks ziņojums.
Tāpat svarīgs esot bijis konteksts. Citas organizācijas, piemēram, ANO un "Human Rights Watch" arī kritizēja Ukrainas rīcību kara laikā, taču tās vienmēr to darīja blakus Krievijai veltītai kritikai, sacīja Muižnieks. Viņaprāt, tika pieļauta kļūda, izdodot 20 ziņojumus par Krieviju un vienu - par Ukrainu. Vajadzēja Ukrainas rīcību minēt kontekstā ar to, ko dara Krievija, uzsvēra organizācijas Eiropas reģionālā biroja direktors.
Pēc krievu okupantu padzīšanas atklāta masu apbedījumu vieta Harkivas apgabalā pie Izjumas. 2022. gada septembris
Trešā kļūda esot saistīta ar procesu. Pēc Muižnieka teiktā, visas Eiropas "Amnesty" filiāles, kas esot neatkarīgas, juridiskas personas, bijušas pārsteigtas, jo neesot bijušas sagatavotas ziņojumam. Arī Muižnieks esot bijis pārsteigts un ziņojuma publicēšanas laikā esot bijis atvaļinājumā. Ja Ukrainas "Amnesty" vadītāji un citi darbinieki bija spiesti atkāpties no amatiem, tad kaut kas tur nebija kārtībā ar procesu, pauda organizācijas pārstāvis. Viņu bažas un viedokļi attiecībā uz kontekstu netika uzklausīti vai sadzirdēti, pieļāva Muižnieks.
Cilvēktiesību jomā viss ir atkarīgs no konteksta - kā informācija tiek pasniegta, pauda Muižnieks. Pēc viņa teiktā, polarizētā un dezinformācijas pilnā vidē šādās situācijās ir jārīkojas īpaši uzmanīgi.
Šobrīd organizācijas iekšienē norit izmeklēšana par notikušo un pieļautajām kļūdām, lai varētu mācīties no šīs pieredzes, stāstīja "Amnesty International" pārstāvis. Cilvēki no malas veikšot arī juridisku analīzi, lai saprastu, kas ir darīts nepareizi.
Muižnieka kolēģi no attiecīgās nodaļas sakot, ka viņi ir interpretējuši starptautiskās humanitārās tiesības līdzīgā veidā jau 20 gadus. Viņiem ir sava interpretācija, kura, iespējams, atšķiras no citu, bet viņi to ir īstenojuši ļoti konsekventi, pauda organizācijas pārstāvis. Tomēr jautājums ir pietiekami strīdīgs, un kritika ir nākusi arī no citiem ekspertiem, tāpēc "Amnesty" ietvaros notiks arī šāda izmeklēšana no malas, sacīja Muižnieks.
"Es to ļoti sagaidu, jo mēs nevaram atļauties šādas kļūdas. Ienaidnieku cilvēktiesībām ir daudz, un mēs sev darām lāča pakalpojumu, ja mēs viņiem palīdzam mūs kritizēt," sacīja organizācijas Eiropas reģionālā biroja direktors.
Muižnieks pauda, ka ir svarīgi, ka "Amnesty International" turpina dokumentēt Krievijas kara noziegumus un cilvēktiesību pārkāpumus Krievijā, kā arī, ka tā aktīvi iestājas par tribunāla izveidošanu, jo Krievija izmanto organizācijas ziņojumu savas propagandas labā.
Kā ziņots, Baltijas nevalstiskās organizācijas (NVO) kopīgā paziņojumā pauž neizpratni par starptautiskās cilvēktiesību organizācijas "Amnesty International" mērķiem, publicējot ziņojumu par Ukrainu.
"Amnesty International" 4.augustā publiskotajā ziņojumā apgalvots, ka Ukrainas karavīri, cenšoties atvairīt Krievijas iebrukumu, pakļauj briesmām mierīgos iedzīvotājus, izveidojot bāzes un izvietojot ieročus dzīvojamo namu rajonos, arī skolās un slimnīcās. Ziņojumā nekas nebija teikts par okupantu noziegumiem.
Baltijas NVO paziņojumā pauž bažas par sadarbības trūkumu starp organizācijas un nacionālā līmeņa pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, izstrādājot ziņojumu par Ukrainas cīņas taktiku.
Tāpat tās norāda, ka "Amnesty International" ziņojums raisa diskusijas par to, ka starptautiskas organizācijas lielums, pārvaldība un ietekme var nodarīt kaitējumu cilvēktiesību mērķiem, jo īpaši situācijā, kad nacionālā līmeņa partneru zināšanas un pieredze netiek ņemta vērā.
Paziņojumā Baltijas NVO uzsver, ka "Amnesty International" devusi Ukrainas valdībai vien pāris dienas, lai komentētu ziņojuma secinājumus, kas nav pietiekami ilgs laiks valdībai valstī, kas atrodas karā. Baltijas NVO stingri nosoda nevienlīdzīgo attieksmi pret "Amnesty International" Ukrainas biroju, uzsverot atšķirības starp "Amensty International" un cilvēktiesību aizstāvības organizācijas "Human Rights Watch" ziņojumiem.
