77 gadu vecumā mūžībā devies operdziedātājs Jānis Sproģis
Piektdien, 7.oktobrī, mūžībā devies operdziedātājs Jānis Sproģis, sociālajā tīklā "Facebook" vēsta "Latvijas Radio 3".
Sproģis savas karjeras laikā dziedājis uz dažādām skatuvēm, veicis ierakstus gan Latvijas Radio studijā, gan baznīcās, piedalījies arī Zigmara Liepiņa rokoperā "Lāčplēsis", kā arī uzstājies ar savu estrādes dziesmu programmām.
2017. gada vasarā operdziedātājs Jānis Sproģis žurnālam "Kas Jauns" atklāj, ka zaudējis 40 kilogramus svara veselības problēmu dēļ. "Žultspūslī izveidojās akmeņi. Tie palika arvien lielāki un lielāki, līdz radīja tik asas sāpes, ka nezināju, kur likties. Lēkmjveida sāpes izplatījās pa visu ķermeni un pieauga spēkā," mokošās dienas sāpēs atceras dziedātājs.
Viņš izlēma neveikt ķirurģiskas manipulācijas un joprojām sadzīvo ar akmeņiem žultspūslī. "Mainot ēšanas paradumus, no sāpēm var izvairīties. Ārstu apmeklējumi un visādas operācijas ir ļoti dārgas," teica Sproģis. Laikā, kad viņš bija sāpju mocīts, strauji kritās ķermeņa masa, jo dziedātājs teju neko nespēja ieēst. Divu nedēļu laikā pazuda 20 kilogrami svara, bet divu mēnešu laikā vēl ievērojamāks zudums – 40 kilogrami! "Sāpju laikā pārsvarā dzēru tikai ūdeni, ieēdu kādu rupjmaizes gabaliņu, ļāvu organismam pašam sevi sakārtot. Tagad jau esmu sapratis, ko var, ko nevar ēst, ievēroju diētu. Dažkārt gribas kuņģi piešmaukt un pagrēkot ar kādu saldumu vai citu aizliegtu produktu, bet to tad drīkst darīt tikai līdz pusdienlaikam, ne vēlāk. Tad man sirdī atkal iespīd saulīte," viņš teica. Mākslinieks atzina, ka joprojām apetīte ir slikta, bet jāēd, lai "neizdiltu" vēl vairāk. Viņš centās sevi noturēt svarā no 60 līdz 65 kilogramiem.
Pārmaiņas ķermeņa svarā izmaksāja diezgan dārgi, jo dziedātājam nācās mainīt arī visu garderobi. "Tagad man ir 39., 40. izmērs, pirms tam nēsāju 46. izmēra drēbes," paskaidroja Sproģis, kas vasarā daudz laika pavadīja lauku mājās Kurzemē. Turklāt kopš aktīvās mūziķa karjeras pabeigšanas viņš ir izmācījies dažādos kursos – biškopja, krūmmelleņu, gladiolu un citu puķu audzēšanā. Mākslinieks atzina, ka, neraugoties uz veselības likstām, viņš ir optimisma un humora pilns un joprojām māca dziedātprasmi saviem audzēkņiem.
Jānis Sproģis dzimis 1944. gada 14. oktobrī Kuldīgā sešu bērnu ģimenē. 1949. gadā bērni un māte tika izsūtīti uz Sibīriju (Molotovas sādžu pie Irtišas upes), bet tēvs nokļuva Steplagā pie Karagandas. Pēc Staļina nāves 1953. gadā Sproģu ģimene 1956. gadā atgriezās Latvijā.
Mācījies Kuldīgas 2. vidusskolā, mūzikas pamatus apguvis Kuldīgas bērnu mūzikas skolā. Sekoja mācības Liepājas mūzikas vidusskolā, bet vēlāk profesionālo izglītību guva Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, to absolvējot 1974. gadā.
Uz Operas un baleta teātra skatuves Sproģis nonāca 1974. gadā, tomēr drīzumā devās uz Ventspili, kur strādāja par vokālo pedagogu Ventspils mūzikas vidusskolā. 1980. gadā viņš atgriezās operā, kur strādāja līdz 1986. gadam. Paralēli darbam operā Jānis Sproģis līdz pat 1992. gadam bija pasniedzējs Latvijas Mūzikas akadēmijā.
Atmodas laikā dziedātājs uzstājās rokoperas "Lāčplēsis" pirmizrādē, atveidojot nozīmīgo Lielvārža tēlu. Koncertos uzstājies gan vienatnē, gan kopā ar citiem populāriem Latvijas tenoriem. Iedziedājis (kopā ar Kārli Zariņu, Nauri Puntuli, Guntaru Ruņģi un Miervaldis Jenču) albumu "Pieci tenori Ziemassvētkos", kas 1999. gadā saņēma zelta disku.
Jānis Sproģis ir ierakstījis vairākus albumus, kas gadsimtu mijā dažādās nominācijās tika izvirzīti Mūzikas ierakstu gada balvai.
Atvadīšanās no Jāņa Sproģa notiks 12. oktobrī, Rīgas Krematorijas lielajā zalē pulksten 15:00.
Jauns.lv izsaka līdzjūtību Jāņa Sproģa tuviniekiem.