Situācija uz Krievijas robežas tiek pastiprināti kontrolēta; robežas šķērsotāju skaits turpina samazināties
foto: Publicitātes
Robežsargi pastiprināti patrulē, lai nepieļautu, ka zaļo robežu šķērso Krievijas pilsoņi, kuri mēģina izvairīties no mobilizācijas.
112

Situācija uz Krievijas robežas tiek pastiprināti kontrolēta; robežas šķērsotāju skaits turpina samazināties

Jauns.lv

Šobrīd situācija uz Latvijas–Krievijas robežas ir mierīga un stabila. Valsts robežsardze ir pastiprinājusi kontroles, tai skaitā rūpīgi pārbaudot visas personas. Robežas šķērsotāju skaits turpina samazināties. Robežas šķērsošana kopš 19. septembra ir atteikta 23 Krievijas pilsoņiem, portālu Jauns.lv informēja Iekšlietu ministrijas pārstāve Gunita Kogane.

Situācija uz Krievijas robežas tiek pastiprināti k...

“Mobilizācija Krievijā kā tāda nav pamats patvēruma piešķiršanai Latvijā. Līdz šim mobilizācijas dēļ patvērumu pieprasījušas divas personas. Katrs gadījums tiek vērtēts individuāli, tai skaitā izvērtējot nacionālos drošības riskus. Masveidā patvērums Latvijā nekad nav piešķirts un tas arī nenotiks,” uzsver Iekšlietu ministrs Kristaps Eklons.

Robežsargi pastiprināti patrulē, lai nepieļautu, ka zaļo robežu šķērso Krievijas pilsoņi, kuri mēģina izvairīties no mobilizācijas.

Pagaidu žoga izbūve uz Latvijas-Baltkrievijas robežas

Lai kavētu nelegālo migratnu plūsmu, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas tiek uzstādīts Slovēnijas Aizsardzības ministrijas dāvinātais pagaidu žogs.

Neviens Krievijas pilsonis kā tūrists Latvijas robežu nešķērso. To personu loks, kuri kā izņēmums drīkst šķērsot ES ārējo robežu, ir noteikts saskaņā ar reģiona valstu ārlietu ministru panākto vienošanos un saskaņā ar pieņemto Latvijas valdības lēmumu.

No 19. līdz 23. septembrim (ieskaitot) Latvijas–Krievijas robežu saskaņā ar valdības noteiktajiem izņēmumiem šķērsojušas personas, kurām izsniegti šādi dokumenti:

•    27% ir “C” vīzas, kas izsniegtas

  • Latvijas valstspiederīgo ģimenes locekļiem (laulātie, vecāki, bērni, apgādībā esošās personas; ES, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas valstspiederīgo ģimenes locekļi);
  • kravu un pasažieru pārvadājumu darbiniekiem, kravas vai tehnisko reisu apkalpei, kas ierodas Latvijā vai izbrauc no tās, pildot darba pienākumus;
  • jūrniekiem, kuriem jānokļūst darba vietā uz kuģa vai kuriem nepieciešams atgriezties no tā;
  • personām, kuru ieceļošana saistīta ar humāniem apsvērumiem.

•    7% ir “D” vīzas, kas izsniegtas

  • ģimenes locekļiem (laulātie, vecāki, bērni, apgādībā esošās personas; ES, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas valstspiederīgo ģimenes locekļi);
  • kravu un pasažieru pārvadājumu darbiniekiem, kravas vai tehnisko reisu apkalpei, kas ierodas Latvijā vai izbrauc no tās, pildot darba pienākumus.

•    53% ir uzturēšanās atļaujas, kas izsniegtas

  • Latvijas valstspiederīgo ģimenes locekļiem (laulātie, vecāki, bērni, apgādībā esošās personas; ES, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas valstspiederīgo ģimenes locekļi u.tml.).

•    13% ir jūrnieki, kuģim ienākot Latvijas ostā, bet personām neizrakstoties no kuģa.