Cilvēks ar asti; monstri Centrā; mīla un dzīve: izstāžu ceļvedis

Uz jau klasiskāku pastaigu pa pilsētas ielām aicina mākslas galerija “Daugava”, kas izstādē “Ainavas dramaturģija. III cēliens. Urbānā ainava” eksponē pazīstamu latviešu mākslinieku urbānās ainavas gan no Rīgas, gan no Latvijas mazpilsētām. Savukārt Latvijas Nacionālais mākslas muzejs aicina iepazīt šī gada jubilāres – mākslinieces Birutas Baumanes (1922-2017) nepārspējamo talantu.

Ja gribas vēl kaut ko klasiskāku, tad jādodas uz Jelgavu, kur kultūras namā atklāta izstāde “Puzuri”. Te vietā piebilst, ka tā var pārsteigt, jo ne velti mūsu Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā taču ietverta puzuru darināšana Jelgavā.

* Rīgas galerijā “Daugava” (klusajā centrā, Ausekļa iela 1) līdz 22. oktobrim skatāma izstāde “Ainavas dramaturģija. III cēliens. Urbānā ainava”. Galerijas pārstāvji Jauns.lv informē:

“2022. gads ir Vilhelma Purvīša zīmē – mūsu izcilajam gleznotājam 150. dzimšanas diena. Nacionālajā mākslas muzejā izstāde “Purvītis”, bet galerija “Daugava” šo jubilejas gadu atzīmē ar izstāžu ciklu “Ainavas dramaturģija”, ļaujot skatītājiem baudīt dabas interpretāciju mūsdienu glezniecībā.

Mākslinieki joprojām glezno kūstošus sniegus, bērzu birzis, pļavas un upes līčus. Protams, daba ir iedvesmas avots dzejas, mūzikas, mākslas radītājiem visos laikos. Purvītis gleznoja ne tikai Latvijas dabu, viņa audeklos uzmirdz arī Rīga, Rēvele, Rēzekne, Dubulti, Majori, tātad urbānā ainava, un tas rosināja galeriju “Daugava” eksponēt mūsdienu mākslinieku darbus, kurus arī varam minēt kā urbānās ainavas piemērus, kur pilsēta ir kā strukturētu iezīmju kopums.

Ekspozīcijā iekļauta Rīgas panorāma, Valdemāra iela, Vecrīgas jumti, Pārdaugava, Ķīpsala, Rīgas centrs un nomales, Latvijas mazpilsētas. Vairākos audeklos Rietumeiropas pilsētu gleznojumi, protams, visos laikos mūsu mākslinieku mīlētā Venēcija. Tātad, urbānā ainava ar savu neatkārtojamo šarmu, kolorītu, gaismām Andra Eglīša, Daigas Krūzes, Alekseja Naumova, Maijas Tabakas, Kaspara Zariņa, Vijas Zariņas, Jāņa Purcena, Imanta Vecozola, Alberta Pauliņa un Birutas Baumanes glezniecībā.

Birutai Baumanei šogad 100.dzimšanas diena. Un viens interesants fakts – viņa ainavu glezniecību studējusi pie Vilhelma Purvīša”. Sīkāk internetā: www.galerijadaugava.lv.

* “Galerijas Centrs” (kādreizējā Armijas ekonomiskā veikala, vēlāk – Rīgas Centrālā universālveikala Vecrīgā, Audēju ielā 16) 3. stāvā ierīkota Eiropā pirmā NFT (non-fungible token, tiešā tulkojumā no angļu valodas - neaizvietojamas datu vienības/žetoni) izstāžu telpa “KIWIE SPACE V2”, kurā uz jaunākās paaudzes LG OLED evo televizoriem iespējams baudīt pasaulē zināmākā latviešu ielu mākslinieka KIWIE un viņa komandas mākslas darbus 3D formātā. Pateicoties izstādē izmantotajām tehnoloģijām, tiek nodrošināta reālistiska mākslas darbu baudīšanas pieredze, ko bez maksas varēs izjust līdz pat nākamā gada 31. jūlijam.

Izstāžu telpa radīta, lai ikvienam NFT un grafiti mākslas cienītājam būtu iespēja klātienē apskatīt KIWIE 1001 projektā radītos darbus. “Galerijā Centrs” redzamās NFT kolekcijas tapušas Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Melnkalnē, Indonēzijā (Bali salā), Spānijā un Ņujorkā, kopā veidojot 47 darbu kolekciju.

Lai piedzīvotu KIWIE 1001 projekta neatkārtojamos mākslas darbus jeb “Fat Monster” tēla gleznojumus 3D formātā – telpa ir papildināta ar jaunākās paaudzes  televizoriem, miksējot reālo un digitālo vidi vienuviet. Pateicoties to tehnoloģijai, izstādes apmeklētājiem nodrošināta satriecoša attēla un krāsu kvalitāte, padarot mākslas darbu skatīšanās pieredzi reālistisku, vēsta izstādes reklāma.

KIWIE 1001 mērķis ir radīt mākslas darbus visās 195 pasaules valstīs, lai kopumā radītu 1001 unikālu mākslas darbu. Tas nozīmē, ka katrā valstī tiek radīti pieci jauni “Fat  Monster” darbi un katrs no tiem kļūs par NFT digitāli pieejamu mākslas darbu. Īpaši svarīgi, ka vērienīgo kolekciju vienkopus būs iespējams aplūkot tikai un vienīgi izstāžu telpā “KIWIE SPACE V2”, tādā veidā nokļūstot neiedomājamākajās pasaules vietās, bet tajā pašā laikā nepametot Latviju. 

“Ir zinātniski pierādīts, ka krāsas ļoti nopietni iespaido cilvēku emocionālo stāvokli, kā dēļ ir radītas pat profesionālas krāsu terapijas, kas palīdz cilvēkiem atveseļoties. Tāpēc radot šo telpu, vēlējos izmantot spilgtas krāsas un mūsdienīgas tehnoloģijas, kas kalpotu kā papildu enerģijas lādiņš jebkuram,” skaidro grafiti mākslinieks KIWIE.

Sīkāk internetā: www.galerijacentrs.lv.

* Laikmetīgās fotogrāfijas telpā - ISSP Galerijā (Berga bazārā, Marijas iela 13/k-3, Rīgā) līdz 3. novembrim skatāma islandiešu mākslinieces Bjargejas Olafsdotiras izstāde “Rófurass. Cilvēks ar asti”, kas veltīta cilvēka un viņa mājdzīvnieka - suņa - attiecībām. Māksliniece darbu pie šīs eksponētās sērijas uzsāka 2018. gadā, uzturoties ISSP Rīgas rezidencē.

Vārds “rófurass” islandiešu valodā apzīmē dzīvnieka ķermeņa aizmugurējo daļu, kas ietver asti un pēcpusi. Parasti šo jēdzienu izmanto, lai apzīmētu mazuļus – mīlīgu bērnu vai kucēnu, iespējams, tādējādi atsaucoties uz veidu, kādā suns pauž emocijas, proti – luncinot asti. Astes luncināšanas žests pats par sevi nenoliedzami ir piemīlīgs un var palīdzēt stiprināt saimnieka un suņa emocionālo piesaisti. Tomēr kas slēpjas aiz mums tik ierastajām pieradināto dzīvnieku un cilvēku attiecībām? Māksliniece izstādē uzdod jautājumus par to, ko saimnieka psihei nodara aprūpējama radījuma bezierunu pakļaušanās un kā mēs varam vērtēt šo līdzās būšanu no suņa tiesību, dzīves jēgas un posthumānisma perspektīvas.

Darbu sērijā “Rófurass” redzami mākslinieces radīti zīmējumi, suņu portreti un skaņas darbs. Daļa no redzamajiem portretiem tapuši, sastopot suņus pastaigājoties Rīgas ielās. Zem šķietami rotaļīgā darbu rakstura jaušama mežonīgā dzīvnieka dabas klātbūtne ne tikai sunī, bet arī cilvēkā – kā vienā no izstādē redzamajiem zīmējumiem, kurā attēlota sieviete ar ķermenī ieslodzītu suni. Šī suņa vienīgā, mirklīgā vēlme ir izlauzties ārā no savas saimnieces krūtīm.   

Bjargeja Olafsdotira ir Islandes galvaspilsētā Reikjavīkā dzīvojoša māksliniece. Studējusi fotogrāfiju, jauktos medijus un glezniecību Islandes Mākslas akadēmijā, Reikjavīkā un Helsinku (Somija) Mākslas akadēmijā. Mākslinieces prakse nav piesaistīta kāda konkrēta medija izmantošanai, bet aptver vizuālās izteiksmes klāstu, kas var ietvert fotogrāfiju, video, skaņas mākslu, glezniecību vai performanci.  Bjargejas Olafsdotiras darbi ir balstīti naratīvā strukturā, daloties stāstos par garlaikotām zobārstēm, rokdziedātājām Japānā vai sievietēm, kuras spēj paredzēt nākotni. Reizēm mākslinieces darbi ir nedaudz baisi, bet vienlaikus piesātināti ar humoru un rotaļīgumu, spēlējoties ar skatītāju pieņēmumiem par to, vai redzētais ir realitāte vai tomēr fikcija. Sīkāk internetā: www.issp.lv.

* Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas (Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā) Baltajā zālē līdz nākamā gada 8. janvārim skatāma izstāde “Mīla un dzīve. Biruta Baumane”, kas veltīta mākslinieces simtgadei. Nacionālais mākslas muzejs raksta:

“Biruta Baumane (1922-2017) dzimusi pirms simts gadiem un septiņdesmit no tiem gleznojusi. Latvijas mākslā tā ir dinamiska glezniecības un dzīves kombinācija. Iespējams, Birutas Baumanes māksla ir viena no personiskākajām, un mākslas objekts tajā ir viņa pati. Dzīve ir skaistāka par mākslu, bet gleznot ir dzīvot. Biruta Baumane ir kopā ar tiem, kurus jūt, un glezno to, kam atsaucas sirds”.

Biruta Baumane ir viena no nozīmīgākajām latviešu māksliniecēm, kura devusi lielu ieguldījumu mākslas attīstībā Latvijā, gleznojot visos žanros. Izstādē eksponēti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā esošie Birutas Baumanes darbi - mākslinieces novēlējums muzejam (Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā glabājas 84 mākslinieces gleznas).

Birutas Baumanes izstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā:

Biruta Baumane dzimusi un bērnību pavadījusi Tērvetē, vēlāk mācījusies Jelgavas ģimnāzijas humanitārā nodaļā, bet ar mākslu sākusi iepazīties Romāna Sutas mākslas studijā. Viņa no 1941.gada studējusi Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Glezniecības nodaļā. 1948. gadā LMA absolvējusi ar diplomdarbu “Eksāmeni”, bet paralēli studēja Latvijas Universitātes Filozofijas fakultātē, kurai likvidējoties, viņa turpināja studēt filoloģijas fakultātē.

Izstādēs Biruta Baumane piedalījās kopš 1956. gada. Par mūža ieguldījumu latviešu glezniecībā gleznotāja apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.

* Jelgavas Kultūras namā (Krišjāņa Barona ielā 6) līdz 30. oktobrim apskatāma tautas lietišķās mākslas un amatniecības izstāde “Puzuri”, ko rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūru “Kultūra”. Izstādē ir apskatāmi vairāk nekā 50 dažādi puzuri gan pavisam vienkāršās pamatformās, gan sarežģītās puzuru konstrukcijās.

Puzuri ir viens no tradicionālajiem latviešu istabas rotājumiem, kurus darina no niedrēm, salmiem, labības stiebriem vai smilgām, tos izrotājot ar papīru, spalvām, krāsainiem dzīpariem, olu čaumalām, ēveļskaidām vai citiem dabas materiāliem. Senāk ar puzuriem pušķoja svinību, tai skaitā kāzu, telpas – tos kāra virs ēdamgalda, šūpuļa un citur.

Dažādu formu puzuri izmantoti līdzīgu funkciju veikšanai – telpu rotāšanai – kā Latvijā, tā Lietuvā, Igaunijā un Somijā. Mūsdienās tie pārtop par dažādiem dizaina objektiem, un senās rotāšanas tradīcijas ir iespēja daudzveidīgi izmantot arī mūsdienu interjerā.

Izstādē ar saviem darbiem piedalās Latvijas Tautas lietišķās mākslas studiju dalībnieki un individuāli strādājoši meistari, kā arī izstādes īpašie viesi no Lietuvas. Pamatā visiem darinājumiem ir gadsimtiem senas prasmes un praktiskā pieredze. 15. un 16. oktobrī notiks arī praktiskās puzuru darināšanas meistardarbnīcas ar Latvijas un Lietuvas meistaru līdzdalību, kurās būs iespēja izzināt un apgūt puzuru darināšanas tradicionālās un laikmetīgās formas. Sīkāk internetā: www.nematerialakultura.lv.

Puzuri un to darināšana Jelgavā: