Ķelnē ietekmīga persona: noskaidrots Baltijas jūrā avarējušās lidmašīnas īpašnieks

Uzņēmuma pārstāvis atteicies apstiprināt Ķelnes laikraksta "Express" izplatītās ziņas, ka lidmašīnu pilotējis pats Gīzemans un ka tajā kā pasažieri atradušies viņa sieva, meita un meitas draugs.

Gīzemans Ķelnē bija ietekmīga persona un viņam bija vērā ņemama loma ikgadējo karnevālu organizēšanā.

Lidmašīna izlidojusi no Heresas, Spānijas dienvidos, un kontakts ar dienestiem uz zemes pazudis drīz pēc tam, kad lidmašīna bija pametusi Ibērijas pussalas gaisa telpu, vēsta "Bild".

Lidmašīnai vajadzēja nosēsties Ķelnes-Bonnas lidostā svētdienas vakarā.

Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs sazinās ar kolēģiem Spānijā un Austrijā, lai vienotos, kura valsts veiks izmeklēšanu par Baltijas jūrā avarējušo lidmašīnu, noskaidroja aģentūra LETA.

Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja direktore Anita Šķinuma pastāstīja, ka pagaidām vēl nav zināms, vai svētdien vakarā notikušo negadījumu izmeklēs Latvijas puse. Pagaidām izmeklēšana nav sākta, jo vispirms jāatrod lidmašīnas atliekas, pasažieri vai apkalpe.

Ņemot vērā, ka pagaidām nekas nav atrasts, nav zināma arī lidmašīnā bijušo cilvēku valstspiederība. Jautāta, kurš izlemj, kuras valsts institūcijām jāizmeklē negadījums, Šķinuma skaidroja, ka tas notiek, valstīm savstarpēji vienojoties.

Negadījums noticis neitrālos ūdeņos, tāpēc izmeklēšanu var veikt gan lidmašīnas reģistrācijas valsts, gan tā valsts, kuras pilsoņi atradušies lidmašīnā.

Savukārt valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" pārstāvis Aivis Vincevs pastāstīja, ka patlaban nekādu jaunumu saistībā ar negadījumu nav un meklēšanas darbi tiek turpināti.

Arī Vincevs skaidroja, ka patlaban vēl nav zināma lidmašīnā bijušo cilvēku pilsonība, bet Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs ir saziņā ar kolēģiem Spānijā un Austrijā, lai vienotos, kura valsts veiks izmeklēšanu.

Latvijas Jūras spēku sabiedrisko attiecību speciāliste Līva Veita pastāstīja, ka lidmašīnas meklēšanas rajonā atrastas trīs atlūdzas, tomēr eksperti vēl skaidros vai tās pieder konkrētajam lidaparātam. Viena no atlūzām jau nogādāta Ventspilī, bet pārējās vēl atrodas uz operācijas rajonā iesaistītajiem kuģiem.

Patlaban meklēšanas darbos iesaistīti divi Jūras spēku kuģi un viens Valsts robežsardzes kuģis, kā arī Valsts robežsardzes helikopters. Ārvalstu glābēju kuģi vai lidaparāti patlaban nav iesaistīti.

"Ņemot vērā vēja virzienu, meklēšanas rajons tiek paplašināts uz vienu vai otru pusi," piebilda Veita.

Šodien meklēšanas darbus turpinās virs ūdens, bet otrdien, 6.septembrī, sāks zemūdens meklēšanas darbus ar zemūdens droniem, norādīja Veita.

Kā aģentūra LETA uzzināja Valsts vides dienestā (VVD), šādos gadījumos glābšanas, izmeklēšanas un arī piesārņojuma likvidēšanas darbus, ja tādi nepieciešami, veic Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests (KAD). Saskaņā ar KAD sniegto informāciju, avārijas vietā uz ūdens virsmas nav novērojams piesārņojums ar naftas produktiem, līdz ar to nekādi piesārņojuma savākšanas vai ierobežošanas pasākumi netiek veikti. VVD uztur saziņu ar KAD un iesaistīties, ja būs nepieciešamas darbības tā kompetences jomās.

Jau vēstīts, ka līdz pirmdienas rītam glābējiem nav izdevies atrast nevienu cilvēku no lidmašīnas, kas svētdienas vakarā avarēja Baltijas jūrā, netālu no Ventspils, intervijā TV3 pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra vadītājs Pēteris Subbota.

Meklēšanas darbi noritējuši visu nakti, taču jūrā pamanīts tikai viens lidmašīnas atlūzu gabals un plankums ar pastiprinātu gružu koncentrāciju, kas varētu būt saistīts ar notikušo negadījumu. Lielākā atlūza šorīt nogādāta Ventspilī.

Subbota stāstīja, ka, saskaņā ar glābēju rīcībā esošo informāciju, lidmašīnā bijuši četri cilvēki, bet sakari ar lidaparātu pazuduši jau ilgu laiku pirms avārijas.

Meteoroloģiskie laika apstākļi meklēšanas darbiem pirmdien esot diezgan labvēlīgi. Apsekot avārijas vietu devās arī Valsts robežsardzes helikopters, bet pēc tam tiks lemts par to, kā īstenot tālākos meklēšanas darbus, pastāstīja Subbota.

Savukārt Latvijas Televīzijā viņš stāstīja, ka meklēšanas darbi notiek 6x6 kilometrus lielā teritorijā, kur jūras dziļums ir ap 60 metriem. Meklēšanas darbus atvieglo tas, ka zināma precīza avārijas vieta un laiks.

Līdz šim meklēšanas darbus veikuši divi krasta apsardzes kuģi un viens robežsargu kuģis, kas tagad devies uz Ventspili. Meklēšanas darbos aicināti palīgā arī kaimiņvalstu dienesti.

Svētdienas vakarā netālu no Ventspils jūrā notika aviācijas negadījums. Saskaņā ar vietnes "Flightradar" informāciju, Baltijas jūrā netālu no Ventspils avarējusi Austrijā reģistrēta privātā pasažieru lidmašīna.

Ziņu aģentūra "Reuters" vēstīja, ka privātā lidmašīna "Cessna 551" pacēlās gaisā no Spānijas dienvidiem plkst.15.56 pēc Latvijas laika, savā ceļā divreiz mainīja virzienu - Parīzē un Ķelnē - un pēc tam devās pāri Baltijas jūrai, palidojot garām Zviedrijai piederošajai Gotlandes salai. Plkst.20.37 radaros tika fiksēts, ka lidmašīna strauji zaudē augstumu un ātrumu, pēc tam lidaparāts no radariem pazuda.

Atsaucoties uz Zviedrijas amatpersonām, vēstīts, ka arī Vācija un Dānija pacēlusi gaisā militārās lidmašīnas, lai pārbaudītu lidmašīnu, bet nevarēja nodibināt kontaktus ar to. Iznīcinātāju piloti nav varējuši saskatīt nevienu cilvēku lidmašīnas pilotu kabīnē. Tikmēr Vācijas laikraksts "Bild" ziņoja, ka lidmašīnā atradās četri cilvēki - pilots, vīrietis, sieviete un viņu meita.

"Bild" arī vēsta, ka saskaņā ar sākotnējiem atklājumiem pilots, iespējams, bija zaudējis samaņu. Lidaparāts lidojuma laikā ziņoja par spiediena problēmām kabīnē pēc pacelšanās Spānijas dienvidos.

To, ka lidmašīna avarējusi, svētdienas vakarā tviterī apstiprināja arī Vācijas gaisa spēki.

Spiediena problēmu dēļ pasažieri, iespējams, zaudējuši samaņu, Zviedrijas ziņu aģentūrai TT sacīja aviācijas eksperts Hanss Šjels. Tas var notikt ātri, īpaši augstumā, kādā lido nelielas lidmašīnas, viņš piebilda.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) skaidroja, ka par notikušo sazinājies ar iekšlietu ministru Kristapu Eklonu. Nacionālie bruņotie spēki šajā situācijā kā palīginstitūcija iesaistījusies glābšanas darbos un izsūtījusi glābšanas kuģi KA-14 "Astra". Uz notikuma vietu devušies arī glābēji no Zviedrijas un Lietuvas. Pagaidām neesot precīzi zināms, kuras valsts teritoriālajos ūdeņos lidmašīna iekritusi.

Tikmēr CAA pārstāvis Aivis Vincevs norādīja, ka glābšanas operācija notiek pilnā apmēra - uz vietas ir glābēji, kas veic meklēšanu. Tā kā bija zināms, kurā vietā gaisa kuģis apmēram avarējis, piesaistīta arī citu valstu palīdzība.

Patlaban zināms, ka gaisa kuģis pirms avārijas neatbildēja gaisa satiksmes dispečeriem. Vincevs pauda, ka patlaban ir pāragri spriest par iespējamajiem avārijas iemesliem. Notikušā izmeklēšana, iespējams, būs Latvijas jurisdikcijā, un avārijas apstākļus tad izmeklētu Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs. Lēmums par to, kurš veiks izmeklēšanu, tiks pieņemts tuvākajā laikā.

Jautāts, vai pašlaik ir kļuvis skaidrs, kuras valsts teritoriālajos ūdeņos lidmašīna iegāzusies, Vincevs atturējās sniegt viennozīmīgu atbildi, uzsverot, ka glābšanas darbos iesaistītas vairākas valstis.