Sociālantropologs: pieminekļa Uzvaras parkā demontāža nemainīs to cilvēkus uzskatus, kas tur katru gadu 9. maijā pulcējās

Viņaprāt, pēc pieminekļa nojaukšanas pastāv vairākas iespējas, kur 9.maija dienas dalībnieki varētu pulcēties. Iespējams, tiks meklēta cita vieta, piemēram, kapi vai arī saglabāta esošā vieta Uzvaras parkā.

"Pieminekļa demontāža nemainīs to cilvēku uzskatus, kuri tur katru gadu pulcējās. Pieminekļa simboliskā vērtība ir galvenais iemesls, nevis tas, ka piemineklis radītu dažādus noskaņojumus. Cilvēki tur pulcējas dažādu uzskatu dēļ," skaidroja Sedlenieks, piebilzdams, ka lielai daļai Latvijas iedzīvotāju piemineklis simbolizē saistību ar padomju varu. "Tas bija nepatīkams atgādinājums. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņu bija vērts nojaukt, līdzīgi kā citus," atzīmēja sociālantropologs.

Sedlenieks situāciju salīdzināja ar nojauktajiem Ļeņina pieminekļiem. "Tas, ka Ļeņina pieminekļi ir nojaukti, nenozīmē, ka Latvijā nav neviena Padomju savienības slavinātāja. Protams, nelielu daļu cilvēku tas varētu ietekmēt," uzskata Sedlenieks.

Uz jautājumu, vai, piemēram, pēc aicinājumiem 9. maija piemiņas pasākumus vadīt kapsētās, šo cilvēku skaits šajās piemiņas vietās varētu augt, Sedlenieks atbildēja, ka norādīt citiem cilvēkiem, kā pareizāk būtu jādara politiski jutīgos jautājumos, ir nevietā. "Mēs to pašu varētu jautāt, kāpēc leģionāru piemiņas dienas pasākumi notiek arī pie Brīvības pieminekļa, ja tie var notikt, piemēram, tikai Lestenē. Viņi to uzskata ne tikai par piemiņas vietu, bet arī par politiski svarīgu jautājumu, tāpēc viņi izvēlas politiski nozīmīgas vietas," skaidroja Sedlenieks.

Jau ziņots, ka Rīgā, Pārdaugavā, šodien notiek Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa pēdējā elementa - obeliska - demontāža.

Šorīt tika nolaisti pie pieminekļa palikušie Latvijas un Ukrainas valsts karogi. Tāpat būvnieki turpina atbrīvot pie obeliska esošo baseinu.

Atlikušais pieminekļa elements ir 79 metrus augstā strēle, kuras virsotnē ir zvaigznes.

Pieminekļa kompleksa brucināšanas darbi sākti otrdien, 23. augustā, no rīta. Otrdien pēcpusdienā būvnieki zemē nogāza trīs padomju karavīru bronzas statujas, savukārt trešdien īsi pēc plkst.9 krita arī sievietes tēla statuja.

Kā liecina informācija tīmekļvietnē "rigaspieminekli.lv", "Piemineklis Padomju karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" Uzvaras parkā tika uzstādīts 1985.gadā. Tas ir alegorisks memoriāls ansamblis, kura centrā atrodas 79 metrus augsts obelisks, ko veido piecu dažāda augstuma skaldnes, kuras vainago piecstaru zvaigznes. Tas simbolizē piecus kara gadus un uzvaras salūtu.

Vairāku gadu garumā pie pieminekļa 9.maijā pulcējās tūkstošiem cilvēku - bijušajās Padomju Savienības teritorijās pēc atsevišķām iniciatīvām tika organizētas svinības Sarkanās armijas uzvarai pār pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā. Arī Latvijā joprojām daļa Latvijas sabiedrības piekopj tradīciju atzīmēt tā dēvētos Uzvaras svētkus, tomēr jau izsenis šis datums Austrumeiropā tiek identificēts ar Baltijas valstu okupāciju un aneksiju PSRS sastāvā.

Jautājums par to, vai Latvijā ir vieta padomju armijai veltītajam piemineklim Uzvaras parkā, īpaši aktualizējās līdz ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu.

16. jūnijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā", kas nosaka, ka totalitāros režīmus slavinoši objekti būs jādemontē līdz 15.novembrim. Par likumu nobalsoja 61 deputāts, bet pret bija 19.