Izglītības vadītāju asociācija vēl cer uz pedagogu un ministrijas kompromisu
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns cer, ka starp pedagogu arodbiedrību un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) tiks panākts kompromiss un plānotais skolotāju streiks tomēr nenotiks.
Kalvāns intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" atzina, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) izvirzītās prasības ir loģiskas un skaidras, nevis emocionālas, un arī skolu direktori tajās ir vienoti ar skolotājiem.
Tomēr viņš cer, ka, "tāpat kā ģimenē un darba vietā, esot kopā un vadot, vēl augustā kompromiss radīsies".
"Ja nē, šis mācību gads iesāksies ļoti bēdīgi," teica Kalvāns.
Kā ziņots, LIZDA plānotais pedagogu streiks sāksies 19.septembrī. Arodbiedrība paredz, ka streika plānošana un pats streiks tiks pārtraukts tikai pēc valdības lēmuma apmierināt LIZDA izteiktās divas prasības.
Viena no prasībām ir sabalansēta darba slodze. Kā skaidro LIZDA vadītāja Inga Vanaga, arodbiedrība nepiekrīt IZM piedāvājumam, ka darba slodzi sabalansēs līdz 2028.gadam. Šis process esot pārāk ilgs, un to nevarot atļauties ar līdzšinējām problēmām.
Savukārt otrā prasība ir panākt, lai valdība pildītu spēkā esošo Izglītības likuma normu par pedagogu atalgojuma grafiku, to saskaņojot ar algas aprēķina principiem.
Kā ziņots, LIZDA šīs vasaras sākumā rīkoja protesta akciju, pēc kuras paziņoja, ka aicinās skolu pedagogus no septembra sākt beztermiņa streiku. Kā skaidroja Vanaga, arodbiedrība vairāk nerīkos piketus vai gājienus, jo politiķi nespējot šādu protestu laikā "atrast kompromisu" un pildīt LIZDA prasības.
Savukārt izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) norādījusi, ka plānotais pedagogu streiks septembrī tikai radīs papildu noslogojumu skolotājiem, kuri vēlēsies turpināt pildīt savus darba pienākumus.
Viņa apgalvoja, ka šī valdība ir konsekventi pildījusi savus solījumus par atalgojuma nodrošināšanu un tiek veiktas dažādas darbības, lai skolotājiem nodrošinātu pēc iespējas labāku darba vidi.
Papildus, ņemot vērā pašreizējos ģeopolitiskos notikumus un Covid-19 pandēmijas ietekmi uz izglītības nozari, Muižniece uzskata, ka streika organizēšana nav īsti atbildīga rīcība pret valsti.
Tomēr ministre norādīja, ka saprotot arodbiedrības mērķi cīnīties par labākiem darba apstākļiem.
Ministre atgādināja par jauno pedagogu atalgojuma modeli "Skolēns pašvaldībā", kuru ieviešot, mērķis bijis radīt taisnīgu atalgojuma sistēmu, kur skolotājs par līdzvērtīgu darbu saņem līdzvērtīgu atalgojumu.
Papildus ministre atgādināja, ka, uzklausot visu pušu viedokļus, šobrīd tiek piedāvāts pakāpeniski pāriet uz sabalansētu skolotāju darba slodzi 60:40. Jaunā darba slodze tiktu panākta līdz 2027./2028.mācību gadam, katru gadu par diviem procentpunktiem samazinot pedagogu kontaktstundu skaitu.
